Ekonomikas ministrija (EM) iesniegusi izskatīšanai valdībā priekšlikumus grozījumiem Apdrošināšanas līguma likumā un Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likumā, lai uzlabotu apdrošināšanas pakalpojumu kvalitāti un nodrošinātu augstāku patērētāju tiesību aizsardzības līmeni.

Likumprojekti paredz pilnveidot apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanu, uzlabojot apdrošinājuma ņēmēju – īpaši fizisko personu – izpratni par apdrošināšanas līgumiem, to saturu un piemērošanu. Par pamatu šīm izmaiņām bija 2024. gada jūlija plūdi, kad vairāki apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēji atteicās izmaksāt kompensācijas, pamatojoties uz tiesību aktu interpretāciju. Minētais precedents izgaismoja nepieciešamību pēc skaidrāka un caurskatāmāka tiesiskā regulējuma, kas nodrošinātu augstāku patērētāju interešu aizsardzību un viennozīmīgu prasību piemērošanu apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanā.

“Pēc smagajiem plūdiem, kas skāra vairākus Latvijas reģionus, sabiedrība sagaida, ka līdzīgās situācijās apdrošinātāji rīkosies atbildīgi. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka fiziska persona, kas cietusi nelaimē, vēl tiek spiesta pierādīt, vai ir saņēmusi dokumentu, ko apdrošinātājam ir pienākums izsniegt. Ar šiem grozījumiem mēs stiprinām patērētāju tiesisko aizsardzību. Tā sākas ar skaidriem un saprotamiem nosacījumiem, kurus abas līgumslēdzēju puses uztver vienādi,” uzsver Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā ceturksnī salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, samazinājies par 0,3%, salīdzinot ar 2024.gada attiecīgo periodu, aģentūrai LETA pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē.

Arī pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem Latvijas IKP 2025.gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2024.gada attiecīgo periodu, samazinājies par 0,3%.

Savukārt šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2024.gada ceturto ceturksni - Latvijas IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, nav mainījies.

2025.gada pirmajā ceturksnī Latvijas IKP faktiskajās cenās bija bija 9,122 miljardi eiro.

Statistikas pārvaldē norāda, ka lielākais pieaugums bijis būvniecības nozarē, būtiski palielinoties inženierbūvju apmēriem.

Tāpat statistikas pārvaldē atzīmē, ka pozitīvāko kāpumu pievienotajā vērtībā devusi ne tikai būvniecība, bet arī informācijas un komunikāciju pakalpojumu nozare, izmitināšanas pakalpojumi, finanšu un apdrošināšanas nozare. Savukārt negatīvu ietekmi uz IKP šogad pirmajā ceturksnī veidoja ražošanas kritums elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozarē.

Lai gan pēdējo divu gadu laikā bija sarukusi mūža pensijas apdrošināšanas popularitāte, šobrīd šis apdrošināšanas veids sāk atgūt iedzīvotāju interesi.

Ja 2022.gadā parakstīto prēmiju apjoms sasniedza 63,6 miljonus eiro, tad 2023.gadā tikai 39,5 miljonus eiro un pagājušajā gadā 43 miljonus eiro, kas ir samazinājums par aptuveni trešdaļu, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) apkopotā informācija.

Tomēr jau pērn ir bijis 9% parakstīto prēmiju pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, un šī gada pirmajā ceturksnī fiksēts vēl straujāka izaugsme - par 21%.

Neskatoties uz prēmiju kritumu, izmaksāto atlīdzību apjoms arī iepriekšējos gados turpināja kāpt. 2022.gadā iedzīvotājiem atlīdzībās tika izmaksāti 27,7 miljoni, 2023.gadā  29,5 miljoni eiro jeb par 6,5% vairāk nekā gadu iepriekš, bet 2024.gadā  32,4 miljoni eiro, kas ir pieaugums par 9,8%, salīdzinot ar 2023.gadu.

GrECo Group stratēģiski iegādājās IIZI Group un MAI, lai stiprinātu savu klātbūtni Baltijas reģionā.

Šodien, pēc pilnīgas zīmola maiņas, šos uzņēmumus atpazīst zem vienota nosaukuma GrECo Latvia.

Mums bija iespēja runāt ar Ilzi Pāni - Brodsgardu, GrECo Latvia ģenerāldirektori, lai apspriestu kā apvienošanās uzlabo viņu spēju nodrošināt visaptverošus riska pārvaldības risinājumus un priekšrocības, ko sniedz sadarbība ar starptautisku riska pārvaldības brokeri salīdzinājumā ar vietējiem brokeriem.

Stratēģiskā iegāde un zīmola maiņa

Vai jūs varētu izskaidrot GrECo grupas stratēģiskos iemeslus IIZI un MAI iegādēm?

I.Pāne-Brodsgarda: 2018. gadā GrECo International Holding iegādājās lielāko daļu IIZI grupas, vadošo riska apdrošināšanas brokeri Baltijā. Šī iegāde iezīmēja nozīmīgu transformāciju, IIZI kļūstot par GrECo meitasuzņēmumu un darbojoties korporatīvās apdrošināšanas un risku brokeru jomā zem GrECo nosaukuma. Nesen GrECo International Holding arī iegādājās 100% SIA MAI Insurance brokers - riska apdrošināšanas un darbinieku labumu konsultantu Centrālā un Austrumeiropā, vēl vairāk stiprinot savu klātbūtni reģionā.

Plānots, ka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likuma subjektiem būs jāiesniedz sliekšņa deklarācijas gadījumos, kad fiziskā persona veiks skaidras naudas iemaksas darījumu, kura apmērs ir ekvivalents 750 eiro vai vairāk, vai skaidras naudas izmaksas darījumu, kura apmērs ir ekvivalents 1500 eiro vai vairāk.

To paredz Finanšu ministrijas (FM) saskaņošanai iesniegtie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par aizdomīgu darījumu ziņojumu un sliekšņa deklarācijas iesniegšanas kārtību un saturu.

Grozījumi paredz, ka NILLTPFN subjektiem ziņojums būs jāsniedz arī tad, kad fiziskās personas nosūtīs vai saņems bezkonta skaidras naudas pārvedumu, kura apmērs ir 1000 eiro vai vairāk.

Šobrīd noteikts, ka NILLTPFN likuma subjekti, kas sniedz maksājumu pakalpojumus Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma izpratnē, kuri saistīti ar skaidras naudas darījumiem, iesniedz Finanšu izlūkošanas dienestam (FID) sliekšņa deklarāciju gadījumos, kad klients veic skaidras naudas darījumu, kura apmērs ir ekvivalents 7000 eiro vai vairāk, izņemot gadījumu, ja inkasācijas pakalpojumā skaidra nauda tiek ieskaitīta vai izņemta no pakalpojuma sniedzēja klienta konta kredītiestādē vai finanšu iestādē.

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu atļaut ERGO International AG (ERGO) iegūt vienpersonisku izšķirošu ietekmi pār ADB Gjensidige (Gjensidige). KP nekonstatēja būtisku kaitējumu konkurencei, tāpēc lēma par darījuma atļaušanu.

ERGO ir Vācijā reģistrēta sabiedrība, kas tieši vai ar kontrolētu uzņēmumu starpniecību piedāvā plaša profila nedzīvības, dzīvības un veselības apdrošināšanu. ERGO kontrolētā Igaunijā reģistrētā sabiedrība ERGO Insurance SE ar Latvijā reģistrētu filiāli sniedz klientiem Latvijā dažādus nedzīvības apdrošināšanas pakalpojumus (medicīnisko izdevumu apdrošināšanu, saistību apdrošināšanu, KASKO, OCTA u.c.), savukārt Lietuvā reģistrētā ERGO Life Insurance SE ar Latvijā reģistrētu filiāli pamatā sniedz klientiem ārstniecības izmaksu apdrošināšanas pakalpojumus, kā arī dažāda veida dzīvības apdrošināšanas pakalpojumus.

Gjensidige ir Lietuvā reģistrēts uzņēmums, kas Baltijas valstīs klientiem piedāvā plaša profila nedzīvības apdrošināšanas produktus: īpašuma apdrošināšanu, ceļojumu apdrošināšanu, OCTA, KASKO un citus produktus.

Apdrošināšanas sabiedrības šogad pirmajos trijos mēnešos Latvijā kopumā bruto prēmijās parakstījušas 226,756 miljonus eiro, kas ir par 8,8% vairāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, savukārt izmaksāto atlīdzību apmērs pieaudzis par 4,8%, sasniedzot 122,819 miljonus eiro, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) apkopotie dati.

2025.gada pirmajos trijos mēnešos visvairāk prēmiju Latvijā parakstīts veselības apdrošināšanā - 80,791 miljons eiro, kas ir par 15,5% vairāk nekā 2024.gada pirmajos trijos mēnešos, un veidoja 35,6% tirgu.

Otrs populārākais apdrošināšanas veids bija sauszemes transportlīdzekļu apdrošināšana (KASKO), kurā prēmijās parakstīts 35,031 miljons eiro, kas ir pieaugums par 1,7% (15,4% tirgus), seko dzīvības apdrošināšana - 31,324 miljoni eiro, kas ir par 14,2% vairāk (13,8% tirgus), īpašuma apdrošināšana - 30,775 miljoni eiro, kas ir par 12,1% vairāk nekā gadu iepriekš (13,6% tirgus), kā arī sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības, iekļaujot OCTA apdrošināšanu, - 25,904 miljoni eiro, kas ir par 4,3% mazāk (11,4% tirgus).

Šobrīd tirgū vērojama procentu likmju pakāpeniska samazināšanās, taču uzņēmēju aktivitāte kredītsaistību refinansēšanā un jauna finansējuma piesaistē joprojām ir zema, norāda Arturs Geisari, kredītu brokeru uzņēmuma “Oferta Finance” idejas autors.

“Latvijas Bankas” jaunākie dati liecina, ka hipotekāro aizdevumu pievienotā procentu likme šogad pirmajos piecos mēnešos samazināta 7246 kredītiem, kas summāri veido teju 11% no visu hipotekāro kredītu portfeļa Latvijā. A.Geisari atzīmē, ka, lai gan kopumā tas tirgum ir pozitīvs signāls, 11% joprojām ir vien neliela daļa no visa potenciāla, ko sniedz refinansēšanas iespējas. “Daudzi uzņēmēji turpina pārmaksāt, jo nepārskata savas kredītu procentu likmes un neizmanto iespējas tās samazināt - nereti tāpēc, ka nemaz nezina, ka šāda iespēja pastāv. “Latvijas Bankas” dati skaidri apliecina, ka procentu likmju lifts ir sācis virzīties lejup, taču liela daļa uzņēmēju diemžēl vēl kavējas tajā iekāpt un izmantot situāciju savā labā,” secina A.Geisari.

RIX Rīgas lidostas valde 4.jūnijā tikās ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas viceprezidentu Mateo Patroni (Matteo Patrone), lai pārrunātu bankas iesaisti Rīgas lidostas pasažieru termināļa paplašināšanas projekta finansēšanā.

ERAB Direktoru padome ir apstiprinājusi līdz 75 miljoniem eiro šī projekta īstenošanai, un šodienas sanāksmē tika pārrunāta projekta gaita un nākamie soļi līdz finansēšanas līguma parakstīšanai. Tiek prognozēts, ka aizdevuma līgums ar ERAB tiks parakstīts tuvākajā laikā.

Rīgas lidostas valde ERAB viceprezidentu iepazīstināja arī ar lidostas ilgtspējas stratēģiju, un abas puses pauda pārliecību, ka virzība uz zaļajiem mērķiem, ilgtspēju un energoefektivitāti ir būtiska un neatņemama lidostas darbības daļa, kas atbilst Latvijas un Eiropas Savienības vispārējiem klimata mērķiem, turklāt nosaka jaunus standartus videi draudzīgai infrastruktūrai transporta jomā.

Telefonkrāpnieku izdarības cilvēkus nokaitinājušas tik ļoti, ka gandrīz puse Latvijas pieaugušo apsvērtu iespēju iegādāties apdrošināšanas polisi, kas palīdzētu atgūt izkrāpto naudu.

Tirgus un sabiedriskās domas izpētes uzņēmums Norstat Latvija noskaidrojis, ka desmitā daļa no visiem respondentiem ir gatavi noformēt šādu polisi bez priekšnosacījumiem, un vēl 34 % piekristu apdrošināties, ja polises cena nebūtu pārāk augsta. Neliela sabiedrības daļa jau spērusi nepieciešamos soļus sevis un ģimenes pasargāšanai – 1 % aptaujāto jau esot apdrošinājušies pret naudas izkrāpējiem.

Par vairākus gadus sabiedrību tiranizējošajiem telefonkrāpniekiem nu jau zina gandrīz visi mūsu valsts pieaugušie. Noziedznieki, uzdodoties par banku, tiesībsargājošo un citu iestāžu darbiniekiem, uzrunājuši vismaz 85% no visiem iedzīvotājiem un vairākiem desmitiem vai pat simtiem izmānījuši naudu. Norstat Latvija aptaujā noskaidrots, ka aptuveni 1% no visiem respondentiem krituši par upuri neģēļiem, un teju katrs piektais bažījas, ka kādā brīdī tiks apkrāpts. Tieši tādēļ cilvēki ir gatavi rīkoties. 1% jau iegādājies polisi un vēl 44% nopietni apsver šādu iespēju.11% no visiem aptaujātajiem atzīst, ka viņiem vairs nav nepieciešama papildu motivācija, lai apdrošinātos pret krāpniekiem. 34% meklētu apdrošinātāju palīdzību brīdī, kad uzzinātu, ka no noziedzniekiem cietis kāds viņiem personīgi pazīstams cilvēks, un vēl trešdaļu uz rīcību pamudinātu vien paša negatīvā pieredze – 21% iegādātos polisi pēc pirmās apkrāpšanas un vēl 15% par to domātu pēc vairākām pieļautajām kļūdām. Kategoriski no apdrošināšanās atsakās vien 19% no visiem aptaujātajiem.

Līdz piektdienai ir iespējams parakstīties uz jaunajām Iute Group termiņobligācijām, kas ir iecienītas investoru vidū. Jauno nodrošināto augstākās prioritātes obligāciju nominālvērtība ir 100 eiro, un procentu likme ir 12% gadā. Iute obligācijas ir ne vien ierasti izdevīgs ieguldījums, bet arī vienmēr tiek aktīvi tirgotas Tallinas Fondu biržā, dažkārt pat pārsniedzot vislielāko akciju dienas apgrozījumu Tallinas Fondu biržā.

Jaunās termiņobligācijas, kas investoriem ļaus gūt peļņu līdz 2030. gadam, palīdzēs Iute attīstīt digitālo banku darbību Dienvidaustrumeiropas valstīs. "Ja mums ir stabila kapitāla bāze mūsu kredītportfeļa palielināšanai, ir radīti arī priekšnoteikumi, lai turpinātu investēt tehnoloģijās, attīstītu lietotni MyIute, paplašinātu maksājumu un apdrošināšanas pakalpojumus un uzlabotu uz tehnoloģijām balstītas atbalsta sistēmas," sacīja Tarmo Silds, Iute Group dibinātājs un izpilddirektors.

Iute Group, kas darbojas Dienvidaustrumeiropā un kuras galvenā mītne atrodas Tallinā, koncentrējas uz digitālo finanšu pakalpojumu izstrādi, piedāvājot aizdevumus, maksājumus un apdrošināšanu vienā lietotnē. Pakalpojumu pamatā ir lietotne Myiute, kas ir lejupielādēta vairāk nekā 1,19 miljonus reižu. Izmantojot lietotni, klienti var pārvaldīt savas finanses, veikt pārskaitījumus, pieteikties aizdevumiem, iegādāties apdrošināšanu, izmantot QR maksājumus veikalos un bezkaršu bankomātus.

Turpinot pieaugt noziedzīgai krāpšanai digitālajā vidē, apdrošināšanas akciju sabiedrība «BTA Baltic Insurance Company» (BTA) sākusi piedāvāt unikālu produktu - Kiberrisku apdrošināšanu, kas ir pirmais tāda veida apdrošināšanas produkts Baltijā.

Privātpersonām paredzētais pakalpojums sniedz finansiālu aizsardzību pret dažāda veida incidentiem digitālajā vidē, tādējādi samazinot klientam radušos zaudējumus krāpšanas rezultātā.

Apdrošināšanas polise pasargā pret vairāku veidu riskiem. BTA atlīdzinās zaudējumus, ja apdrošinātais būs ievadījis maksājumu kartes datus viltus mājaslapā un tādējādi zaudējis naudu, ja viltus interneta veikals nebūs piegādājis solīto preci, ja krāpnieki telefonsarunā būs izvilinājuši piekļuves paroles internetbankai vai ja būs izmānījuši naudu, piemēram, kāda uzņēmuma vārdā atsūtot SMS ar viltus hipersaiti. Palīdzību varēs saņemt arī par kibermobinga, jeb emocionālās pazemošanas digitālajā vidē radītajām sekām. Iegādājoties polisi, klients automātiski apdrošina arī savu laulāto vai kopdzīves partneri un nepilngadīgos bērnus.

Pateicoties profesionālai sadarbībai starp biznesa kredītu brokeru uzņēmumu “Oferta Finance”, nebanku finansētāju “Capitalia” un Lietuvas investīciju platformu “Profitus”, nekustamā īpašuma attīstības projektam Rīgā izdevies piesaistīt finansējumu gandrīz viena miljona eiro apmērā.

Mūsdienu finanšu vidē sadarbība kļūst par vienu no svarīgākajiem instrumentiem, kas ļauj pārvarēt šķēršļus un virzīt projektus uz priekšu pat tad, kad šķiet, ka visi ceļi ir slēgti, atzīmē Arturs Geisari, kredītu brokeru uzņēmuma “Oferta Finance” idejas autors. “Šis nekustamā īpašuma attīstības projekts Rīgā ir lielisks piemērs tam, kā neatlaidība, radoša pieeja un cieša sadarbība starp dažādiem finansētājiem var nest augļus pat visizaicinošākajos apstākļos. Viens no nozīmīgākajiem panākumu stūrakmeņiem šajā projektā bija spēja apvienot dažādu partneru zināšanas, resursus un risinājumus vienotā redzējumā. Tā vietā, lai fokusētos uz šķēršļiem, mēs pievērsāmies iespējām,” skaidro A.Geisari.

Šobrīd, kad uzņēmējdarbības vide kļūst arvien neprognozējamāka, izdzīvo nevis stiprākie, bet gan tie, kas spēj ātrāk pielāgoties. Maksātnespējīgi klienti un pēkšņas parādsaistību problēmas var kļūt par šķērsli pat visambiciozākajiem biznesa plāniem. Vai jūsu uzņēmums ir gatavs šiem riskiem?

Jau rīt, ceturtdien, 15. maijā, no plkst. 10:00 līdz 10:45, vadošais tirdzniecības kredītu apdrošināšanas brokeris Baltijā Credeo sadarbībā ar starptautisko risku pārvaldības ekspertu Coface rīko bezmaksas vebināru: “Kā izvairīties no maksātnespējīgiem klientiem un kāda loma ir tirdzniecības kredītu apdrošināšanai?”

Reģistrācija šeit: https://attendee.gotowebinar.com/register/5256635797003576409

Vebinārā uzzināsiet:

• Cik dārgi patiesībā izmaksā klienta nenorēķināšanās?

• Kādas ir brīdinošās pazīmes, kas liecina par partnera riskiem?

Gandrīz puse Latvijā strādājošo uzņēmumu nesaņem vai tiem ir nepietiekams informatīvais un tehniskais atbalsts strukturēto elektronisko rēķinu ieviešanai, kas kopš gada sākuma obligāti jālieto norēķinos ar publisko sektoru, bet visiem Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem savstarpējie norēķini elektroniski jāievieš no 2028. gada 1. janvāra.

“ZZ Dats” un pētījumu aģentūras “Norstat” aptaujā uz jautājumu: “Vai jūs saņemat pietiekamu atbalstu (informatīvo un tehnisko no valsts iestādēm un grāmatvedības sistēmas izstrādātājiem) strukturēto elektronisko rēķinu ieviešanai jūsu uzņēmumā?” 31% uzņēmumu atzinuši, ka to nesaņem. Šādu atbildi visvairāk snieguši Latgalē bāzētie uzņēmumi (37%), kā arī mikro uzņēmumi ar ne vairāk kā deviņiem darbiniekiem – 33%. 11% atzīst, ka saņem nepietiekamu atbalstu, visvairāk šo uzņēmumu vidū ir tādi, kuru nodarbošanās ir veselība un sociālā aprūpe.

Tieši lielo uzņēmumu vidū ar vairāk kā 250 darbiniekiem ir visvairāk tādu, kuriem ir pietiekams atbalsts, turklāt aptaujā tikai 27% aptaujāto uzņēmumu atzīst, ka saņem pietiekamu atbalstu (informatīvo un tehnisko no valsts iestādēm un grāmatvedības sistēmas izstrādātājiem) strukturēto elektronisko rēķinu ieviešanai. Vismazāk šādu uzņēmumu ir no Rīgas un Kurzemes.

Politiskā situācija pasaulē nekad nav statiska – sākot no bruņotiem konfliktiem un starptautiskām sankcijām līdz pat tirdzniecības karu draudiem, tarifu karuseļiem un neprognozējamām vēlēšanām. Visi šie notikumi tieši ietekmē finanšu tirgus noskaņojumu un uzņēmumu lēmumu par ienākšanu biržā, vienlaikus – tieši šādi laiki mēdz būt arī izrāviena iespēju sākumpunkts.

Eiropas tirgi šobrīd piedzīvo jaunu uzticības vilni, savukārt Latvijā iespējas izmantot kapitāla tirgu aug, īpaši sektoros ar ilgtermiņa izaugsmes potenciālu un skaidru pieprasījumu, kā piemēram aizsardzības industrija.

Kad ģeopolitiskā nenoteiktība pieaug, tirgos dominē piesardzība, un uzņēmumi nereti pat pēdējā brīdī atliek virzību uz sākotnējo publisko piedāvājumu. Tas liek uzdot jautājumu – vai kādreiz vispār pienāk “ideālais brīdis”? Patiesībā – ne vienmēr. Tirgi nemitīgi mainās, un, gaidot perfektus apstākļus, uzņēmumi var palaist garām iespēju izmantot labvēlīgas tendences, piemēram, inflācijas stabilizēšanos vai procentu likmju kritumu. Tajā pašā laikā, ja valstu valdības mērķtiecīgi piedāvā atbalsta mehānismus, piemēram, nodokļu atvieglojumus vai grantus – kapitāla tirgus kļūst pievilcīgāks. Tādējādi politikas lēmumi var gan bremzēt, gan paātrināt IPO vilni. IPO jeb sākotnējam publiskajam akciju piedāvājumam ir jābūt stratēģiskam solim, kas vienmēr nāk ar zināmu risku.

Telefonkrāpnieki kļuvuši par kaitinošu un diemžēl neizbēgamu digitālā laikmeta sērgu. To centienus izmānīt internetbankas paroles vai izspiest naudu piedzīvojuši vismaz 85 % Latvijas iedzīvotāju, liecina tirgus un sabiedriskās domas izpētes uzņēmuma Norstat Latvija veiktās aptaujas rezultāti.

Turklāt pētījums apgāž mītu, ka naudu zaudējuši tikai mazizglītoti cilvēki ar vājām digitālajām prasmēm. Pēc apdrošināšanas akciju sabiedrības «BTA Baltic Insurance Company» (BTA) pasūtījuma veiktajā aptaujā noskaidrots, ka telefona zvanus no naudas kāriem svešiniekiem nav piedzīvojuši vien 15 % respondentu. Visus pārējos kaut reizi caur tālruni vai kādu saziņas kanālu uzrunājuši svešinieki, uzdodoties par investoriem, izmeklētājiem, policistiem, bankas darbiniekiem vai tamlīdzīgu profesiju pārstāvjiem un ar dažādām metodēm cenšoties izkrāpt naudu.

Lielākoties viņu centieni bijuši lemti neveiksmei. 77% aptaujāto ilgās sarunās ar svešiniekiem neielaižas un pārtrauc saziņu. Taču 8 % atzinuši, ka vismaz reizi ir noticējuši zvanītājam un sākuši pildīt viņu norādījumus. Trīs ceturtdaļas no šiem cilvēkiem jeb 6% no visiem sarunas gaitā gan sākuši šaubīties par zvanītāja patiesajiem nodomiem un pārtraukuši sarunu, savukārt 2% pabeiguši iesākto un tikai pēc tam attapušies, ka ir apkrāpti.

Apdrošināšanas tehnoloģiju uzņēmums Balcia ievieš jaunu digitālo risinājumu KASKO un OCTA polišu īpašniekiem Latvijā un Igaunijā – turpmāk diennakts palīdzību uz ceļa varēs pieteikt arī mobilajā aplikācijā, kur pieteikumu tiek solīts apstiprināt divu minūšu laikā un klientam būs iespēja reālajā laikā sekot līdzi palīdzības auto atrašanās vietai.

“Katru mēnesi aptuveni 200 Balcia klienti Latvijā un Igaunijā vēršas pie mums pēc palīdzības, jo ar automobili uz ceļa atgadījies kas negaidīts. Visbiežāk tās ir dažādas tehniskas kļūmes, problēmas ar akumulatoru vai riepām. Līdz šim, lai izsauktu palīdzību, klientam bija jāzvana, jāskaidro situācija un jāgaida palīdzība, nezinot, pēc cik ilga laika tā ieradīsies. Piedzīvot problēmas ar auto ir gana satraucoši, tāpēc esam padarījuši palīdzības izsaukšanu tikpat ērtu kā picas pasūtīšanu. Tagad mūsu klienti var ērti pieteikt palīdzību Balcia mobilajā aplikācijā tikai ar dažiem klikšķiem un sekot līdzi, cik tālu atrodas palīdzības auto, kas dodas viņam palīgā,” skaidro Balcia Apdrošināšanas atlīdzību un inovāciju vadītāja Jolanta Lapa.

Apdrošināšanas sabiedrība ERGO oficiāli atklāj savu jauno biroju Skanstes City biznesa kvartālā, veidojot modernu, ilgtspējīgu un darbiniekiem draudzīgu darba vidi. Jaunais birojs aizņem vairāk nekā 1800 kvadrātmetru platību un ir izveidots vienā stāvā, lai veicinātu efektīvāku starpnozaru sadarbību un atvieglotu iekšējo komunikāciju. Telpas izstrādātas, ņemot vērā mūsdienu darba vides tendences, ergonomiku un augstus ilgtspējas standartus.

Telpu izveide noritējusi ciešā sadarbībā ar Skanstes City, pielāgojot tās ERGO vajadzībām un zīmola identitātei, vienlaikus harmoniski integrējoties kvartāla attīstības iecerēs. Papildu infrastruktūras uzlabojumi – tostarp jauns konferenču centrs, modernizētas ieejas zonas un labiekārtotas ārtelpas – veidoti ar mērķi uzlabot vidi visiem kvartāla lietotājiem un nodrošināt ērtu, kvalitatīvu ikdienas pieredzi.

"Jaunas telpas, bet jau sen pārbaudītā un iemīļotā vietā, "Skanstes City" kvartālā, mums ir būtisks solis, lai darbinieki birojā justos vēl labāk un ērtāk. Ņemot vērā, ka ERGO strādājam elastīgā darba režīmā, t.i., daļēji attālināti, jaunajā birojā esam ieviesuši īpašu darba vietu rezervēšanas sistēmu, kas palīdzēs efektīvāk plānot vietu izmantošanu. Tāpat darbiniekiem tagad ir pieejamas daudzveidīgākas sapulču telpas, nodrošināta kvalitatīvāka skaņas izolācija, kā arī funkcionālākas un ergonomiskākas darba vietas, kas apvienojumā ar moderno dizainu mūsu ikdienu padarīs ne vien ērtāku, bet arī efektīvāku. Pateicamies "Skanstes City" par veiksmīgo sadarbību, kas turpinās vairāk nekā desmit gadu garumā, un visai projekta komandai, kas sapni par jaunu biroju pārvērta skaistā realitātē," saka ERGO Latvijas filiāļu vadītāja Aija Medne.

Apdrošināšanas tehnoloģiju uzņēmums Balcia jau ir izsniedzis pirmās obligātās OCTA polises elektroskrejriteņiem, kas saskaņā ar likuma izmaiņām būs nepieciešamas no šī gada 1. jūlija.

“Šodien, 28. maijā, esam uzsākuši obligātās skūteru OCTA polises tirdzniecību, un jau esam izsnieguši vairākas apdrošināšanas polises. Priecājamies redzēt, ka Balcia klienti – elektroskrejriteņu īpašnieki – iegādājas OCTA laikus, nevis atliek to uz pēdējo brīdi. Tas liecina, ka cilvēki apzinās riskus un vēlas pasargāt gan sevi, gan citus no neparedzētiem izdevumiem,” uzsver Balcia valdes priekšsēdētājs Jānis Lucaus.

Viņš skaidro, ka, lai gan šobrīd spēkā esošais regulējums nenosaka precīzu obligātās OCTA tirdzniecības uzsākšanas datumu elektroskrejriteņiem, Balcia izvirzīja par prioritāti jauna apdrošināšanas produkta izstrādi, lai skrejriteņu īpašnieki to varētu iegādāties vismaz 30 dienas pirms regulējuma stāšanās spēkā.

Pirmajā ceturksnī apdrošinātāji un Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) pieņēmuši lēmumus par OCTA atlīdzību izmaksu 21,70 miljonu eiro apmērā, kas ir nedaudz vairāk par 8% nekā gadu iepriekš.

Vidējā izmaksātā atlīdzība šī gada pirmajā ceturksnī bija 1320 eiro, kas ir par nepilniem 4% mazāk nekā pērnā gada pirmajos trīs mēnešos.

2025.gada pirmajos trīs mēnešos apdrošināšanas sabiedrības kopā noslēgušas 660 000 OCTA līgumu. Salīdzinot ar pērnā gada pirmajiem četriem mēnešiem, tas ir par gandrīz 7% vairāk. Tāpat pieaug apdrošināšanas dienu skaits, kas šī gada pirmajā ceturksnī sasniedzis 94,16 miljonus dienu, kas ir par 3% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn.

Pirmajā ceturksnī apdrošinātāji visvairāk atlīdzinājuši nodarītos zaudējumus transportlīdzeklim – 70,1 %, cietušajām personām – 15,1 % un valsts, pašvaldību iestādēm par CSNg cietušo ārstēšanu, uzturēšanu ārstniecības iestādēs, kā arī izmaksātajiem pabalstiem - 7 %.

Latvijā augstākā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme, bet vismazākais ar šo nodokli neapliekamais minimums Baltijā.

To rāda ZAB Sorainen partnera nodokļu un muitas jautājumos Jāņa Taukača bloga dati. Grozi kā gribi, bet Latvijā darba ņēmējam ir salīdzinoši lielāks iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) slogs nekā ziemeļu un dienvidu kaimiņvalstī. Ar IIN neapliekamais minimums 2025. gadā Latvijā ir 510 eiro visiem, ko arī uzskata par lielāko sasniegumu pērn īstenotajā nodokļu reformā, jo līdz tam tas bija diferencēts – jo lielāka alga, jo mazāks neapliekamais minimums. Tajā pašā laikā ar IIN nepaliekamais minimums Igaunijā ir 654 eiro, bet Lietuvā pat 750 eiro, kas salīdzinājumā ar Latvijā esošo ir būtiski augstāks. Vai tā ir Latvijā strādājošo kompāniju konkurētspēju vairojoša situācija? Šķiet, ka nē. Skaidrs, ka tā ir kaimiņvalstīs strādājošo konkurētspējas vecināšana. Tādējādi Lietuvā vai Igaunijā strādājošam uzņēmumam būtībā ir labāk atalgots un, iespējams, tāpēc motivētāks darbaspēks, bet mūsu zemē strādājošajiem uzņēmumiem atliek cerēt, ka darbinieki nebrauks piepelnīties tepat aiz robežas un ik pa brīdim nenāksies sūdzēties par darbaspēka deficītu un to risināt ar lēta darbaspēka ievešanu.

Lietuvas Seims otrdien pieņēmis likumu, kas paredz no nākamā gada ieviest apdrošināšanas nodokli, kura ieņēmumi tiks ieskaitīti Valsts aizsardzības fondā.

Par likumu balsoja 104 deputāti, 11 bija pret, bet 15 deputāti atturējās.

Visas apdrošināšanas polises, izņemot dzīvības apdrošināšanu un transportlīdzekļu obligāto apdrošināšanu, tiks apliktas ar nodokli 10% apmērā.

Lauksaimnieki būs atbrīvoti no nodokļa, apdrošinot sējumus un lauksaimniecības dzīvnieku veselību.

Plānots, ka nākamgad apdrošināšanas nodokļa ieņēmumi būs 82,5 miljoni eiro, bet 2027.gadā - 110 miljoni eiro.

Jau ziņots, ka pagājušā gada oktobrī Lietuvā sāka darbību Valsts aizsardzības fonds, kurā tiek uzkrāti līdzekļi steidzamām prioritārām vajadzībām valsts aizsardzības spēju un civilās aizsardzības stiprināšanai. Fonda līdzekļi tiek novirzīti armijas divīzijas izveidei, tanku bataljonam, kājnieku kaujas mašīnu iegādei, pretgaisa aizsardzības stiprināšanai, mīnu iegādei, fizisku un prettanku barjeru izvietošanai un citu pretmobilitātes pasākumu īstenošanai.

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajā ceturksnī iekasēti 3,569 miljardi eiro, kas ir par 53,8 miljoniem eiro jeb 1,5% vairāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025.gada pirmajā ceturksnī bija par 244,7 miljoniem eiro jeb 7,4% lielāki nekā 2024.gada attiecīgajā periodā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos trijos mēnešos veidoja 3,356 miljardus eiro, kas ir par 54,4 miljoniem eiro jeb 1,6% vairāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 2,771 miljardu eiro, kas ir par 36 miljoniem eiro jeb 1,3% vairāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 584,6 miljonu eiro apmērā, kas ir par 18,4 miljoniem eiro jeb 3,2% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā nodokļu ieņēmumi 2025.gada pirmajā ceturksnī bija 213,5 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,5 miljoniem eiro jeb 0,2% mazāk, nekā plānots.

Latvijas Bankas padome ir apstiprinājusi Latvijas Bankas 2024. gada pārskatu. Saskaņā ar to Latvijas Banka 2024. gadu noslēdza ar labākiem finanšu rezultātiem, nekā iepriekš prognozēts, neraugoties uz monetārās politikas operāciju negatīvo rezultātu, ko noteica ECB Padomes iepriekšējos gados veiktā procentu likmju paaugstināšana ar mērķi ierobežot inflāciju eirozonā.

Latvijas Bankas kopējā atzītā peļņa sasniedza 214 milj. eiro (2023. gadā tā bija 143 milj. eiro), un tās ietekmē Latvijas Bankas kapitāla un rezervju apmērs pieauga par 30 % (līdz 944 milj. eiro).

Saskaņā ar Latvijas Bankas likumu finanšu pārskatu revīziju veica Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes ieteikti un Eiropas Savienības Padomes apstiprināti neatkarīgi ārējie revidenti. Latvijas Banka par tās 2024. gada finanšu pārskatiem saņēmusi pozitīvu atzinumu no revidentu komercsabiedrības SIA "ERNST & YOUNG BALTIC".

Lietuvas centrālās bankas peļņa pērn seškāršojusies

Lietuvas centrālā banka valsts kasē pārskaitīs 130,04 miljonus eiro, kas ir deviņas...

Sekmīgi pārvaldot Latvijas Bankas zelta un finanšu ieguldījumus, gada laikā to vērtība palielinājās par 399 milj. eiro jeb 7 % (līdz 6.2 mljrd. eiro), tādējādi ievērojami pārsniedzot attiecīgo ieguldījumu vērtības pieaugumu 2023. gadā (296 milj. eiro).

Lai gan kopš 2024. gada jūnija eiro procentu likmes tika būtiski mazinātas, 2024. gada vidējais eiro procentu likmju līmenis bija augstāks nekā 2023. gadā. Tas vēl vairāk nekā 2023. gadā palielināja Latvijas Bankas tīros monetārās politikas operāciju izdevumus, tiem sasniedzot 158 milj. eiro (2023. gadā – 140 milj. eiro). Tostarp procentu izdevumi par Latvijas kredītiestāžu noguldījumiem sasniedza 238 milj. eiro (2023. gadā – 174 milj. eiro), bet par Latvijas valdības noguldījumiem – 41 milj. eiro (2023. gadā – 45 milj. eiro).

2024. gadā sasniegtais finanšu ieguldījumu tirgus vērtības pieaugums (399 milj. eiro) 120 milj. eiro apmērā iekļauts peļņas un zaudējumu aprēķinā, savukārt 279 milj. eiro saskaņā ar Eirosistēmā noteiktajiem grāmatvedības principiem uzrādīti kopējā kapitālā un rezervēs kā pārvērtēšanas rezerve, nevis peļņas un zaudējumu aprēķinā. Tāpēc, neraugoties uz pozitīvu kopējo atzīto peļņu 214 milj. eiro apmērā, peļņas un zaudējumu aprēķinā uzrādīti 65 milj. eiro zaudējumi. Tie atbilstoši Latvijas Bankas likumam segti no šādiem gadījumiem izveidotā rezerves kapitāla, nemazinot centrālās bankas spēju veikt tās pienākumus un neradot izdevumus valstij. Valsts budžetā pērn Latvijas Banka ieskaitīja 56 milj. eiro – iepriekš minētos 41 milj. eiro kā procentus par Latvijas valdības noguldījumiem un vēl 15 milj. eiro nodokļos.

Negatīvus 2024. gada finanšu rezultātus pirms uzkrājumu finanšu riskiem izmantošanas peļņas un zaudējumu aprēķinā uzrādījusi lielākā daļa Eirosistēmas nacionālo centrālo banku. Tas saistīts ar centrālo banku galvenā uzdevuma – monetārās politikas veidošanas un īstenošanas – izpildi apstākļos, kad bija nepieciešama izlēmīga procentu likmju palielināšana, lai bremzētu strauju cenu pieaugumu. Procentu likmēm samazinoties, Latvijas Banka un citas centrālās bankas atgriezīsies pie peļņas atzīšanas arī peļņas un zaudējumu aprēķinā.

Kopš darbības atjaunošanas 1992. gadā Latvijas Banka kopumā nopelnījusi gandrīz 700 milj. eiro un no tiem valsts budžetā ieskaitījusi gandrīz 450 milj. eiro. Vienlaikus jāņem vērā, ka centrālo banku galvenais uzdevums ir monetārās politikas īstenošana, nevis peļņas gūšana.

2024. gadā Latvijas Banka aktīvi īstenoja tās stratēģiskās prioritātes. Viena no tām ir sabiedrībai pieejams drošs un attīstīts finanšu sektors. Eirozonas līmenī tika ierobežota inflācija, un tas ļāva samazināt eiro procentu likmes. Latvijas finanšu sektorā ar centrālās bankas atbalstu darbību uzsāka vairāki jauni dalībnieki, un tiesību aktos tika nostiprināti nosacījumi par visā valsts teritorijā pieejamu bankomātu tīklu, tostarp kritiskajiem bankomātiem, kas krīzes vai apdraudējuma gadījumā prioritāri tiktu nodrošināti ar skaidro naudu. Tika samazinātas kapitāla prasības komerciāla nekustamā īpašuma kreditēšanai. Tā rezultātā vairākām kredītiestādēm saruks kapitāla prasību apmērs, ļaujot tām straujāk attīstīt kreditēšanu gan komerciālā nekustamā īpašuma, gan arī citos segmentos.

Sekmējot iedzīvotājiem un valsts tautsaimniecības attīstībai nozīmīgu lēmumu pieņemšanu, Latvijas Banka izstrādāja priekšlikumus grozījumiem vairākos tiesību aktos, piemēram, komisijas naudas griestu samazināšanai par labu pensiju uzkrājumu veicējiem Valsts fondēto pensiju shēmā, apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanas pilnveidošanai, ņemot vērā plūdu pieredzi, utt. Notika darbs pie likumu izstrādes, lai mazinātu šķēršļus juridisko personu kredītu pārfinansēšanai.

Tika izstrādāti priekšlikumi, palīdzot Eiropas Savienības līmenī pilnveidot sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju, samazināts administratīvais slogs un veicināta riskos balstīta pieeja noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā.

Līdz šim vērienīgākajā "Finanšu pratības nedēļā 2024" kopā ar partneriem tika organizēti 90 pasākumi vairāk nekā 3500 dalībniekiem, uzlabojot to finanšu prasmes. Latvijas Bankas ekonomisti publicēja 17 pētījumu starptautiski atzītos zinātniskajos izdevumos, tostarp tādos žurnālos kā "American Economic Journal: Macroeconomics", "Review of World Economics", un 55 rakstus par dažādām aktuālām ekonomikas, monetārās politikas un finanšu tirgus tēmām.

Atbilstoši prioritātei attīstīt Latvijas Banku kā inovatīvu un efektīvu institūciju 2024. gadā tika nodrošināta iespēja nebanku pakalpojumu sniedzējiem pieslēgties Latvijas Bankas uzturētajai maksājumu sistēmai. Tika ieviesta regula par kriptoaktīvu tirgiem (MiCA), kas Latvijas Bankai dod tiesisku pamatu izsniegt licences kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem. Eirozonas līmenī notika aktīvs darbs pie digitālā eiro projekta, savukārt Latvijā tika izveidots Digitālā eiro forums, lai ieinteresētās institūcijas un uzņēmējus iesaistītu jaunākās informācijas apritē un priekšlikumu izstrādē.

Iezīmējot 2025. gada un tālākas nākotnes darbus, Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks uzsver: "Mēs mērķtiecīgi turpināsim darbu Latvijas labā, un nākamajos gados koncentrēsim savu darbību trijos virzienos. Pirmkārt, drošs un pret krīzēm noturīgs finanšu sektors un maksājumu sistēmas. Otrais virziens ir finanšu pakalpojumu pieejamība – lētāki, mūsdienīgāki, dažādām klientu grupām piemēroti finanšu produkti ar labu reģionālu pieejamību; daudzveidīga finanšu sektora ekosistēma ar attīstītu nebanku sektoru. Trešais virziens ir inovatīva, efektīva un tehnoloģiski attīstīta centrālā banka. Tā ir pasaules labākajiem standartiem atbilstoša datu pārvaldība un mākslīgā intelekta rīku izmantošana."