Jūnija sākumā kopējā AS "Sadales tīkls" infrastruktūrai pieslēgto elektroenerģijas ražotāju jauda sasniegusi 1000 megavatu (MW) jeb vienu gigavatu (GW), un 74 % no tās (740 MW) veido saules ģenerācija – saules parki un mikroģenerācijas iekārtas.

Šogad aprīlī no saules saražota jau teju piektdaļa no kopējās Latvijā saražotās (un tīklā nodotās) enerģijas, un saulainās dienās vasarā jau šobrīd esam pašpietiekami attiecībā uz nepieciešamās enerģijas apjomu visas sabiedrības vajadzībām. Sadales operatora infrastruktūrai patlaban pievienoti jau vairāk nekā 25 400 ražotāji. To vidū ir ap 1340 saules elektrostaciju (tostarp ap 60 ir hibrīdstacijas ar enerģijas uzkrāšanas jeb bateriju risinājumiem), ap 130 hidroelektrostaciju, 50 vēja elektrostaciju,135 biogāzes, biomasas un dabasgāzes koģenerācijas staciju, vairāki desmiti dažādu ražošanas tipu hibrīdstaciju (piemēram, biomasa apvienojumā ar saules paneļiem, saules paneļi kopā ar vēja ģenerācijas iekārtām u. c.), kā arī ap 23 750 mikroģeneratoru (lielākoties saules paneļi, tai skaitā gandrīz 1400 apvienojumā ar akumulatoriem).

Jūnija sākumā kopējā AS "Sadales tīkls" infrastruktūrai pieslēgto elektroenerģijas ražotāju jauda sasniegusi 1000 megavatu (MW) jeb vienu gigavatu (GW), un 74% no tās (740 MW) veido saules ģenerācija - saules parki un mikroģenerācijas iekārtas.

Šogad aprīlī no saules saražota jau teju piektdaļa no kopējās Latvijā saražotās (un tīklā nodotās) enerģijas, un saulainās dienās vasarā jau šobrīd esam pašpietiekami attiecībā uz nepieciešamās enerģijas apjomu visas sabiedrības vajadzībām.

Sadales operatora infrastruktūrai patlaban pievienoti jau vairāk nekā 25 400 ražotāji. To vidū ir ap 1340 saules elektrostaciju (tostarp ap 60 ir hibrīdstacijas ar enerģijas uzkrāšanas jeb bateriju risinājumiem), ap 130 hidroelektrostaciju, 50 vēja elektrostaciju,135 biogāzes, biomasas un dabasgāzes koģenerācijas staciju, vairāki desmiti dažādu ražošanas tipu hibrīdstaciju (piemēram, biomasa apvienojumā ar saules paneļiem, saules paneļi kopā ar vēja ģenerācijas iekārtām u. c.), kā arī ap 23 750 mikroģeneratoru (lielākoties saules paneļi, tai skaitā gandrīz 1400 apvienojumā ar akumulatoriem).

Rietumu Banka ir piešķīrusi 4,9 miljonus eiro kredītu uzņēmumam SIA CE Solar Gulbene, kuru pārvalda Envolve Capital ieguldījumu fondu sabiedrība.

Finansējums ir paredzēts saules elektrostacijas “Lejas Dibeniņi” uzbūvei.

Elektrostacija atradīsies Beļavas pagastā, Gulbenes novadā, un tajā tiks uzstādīti saules paneļi ar kopējo jaudu 15,1 megavats (MW). Lai palielinātu efektivitāti un enerģijas ieguvi, jaunajā saules elektrostacijā tiks izmantoti inovatīvi risinājumi. Tajā skaitā būs uzstādīti mūsdienīgi divpusēji saules paneļu moduļi ar vienas ass pozicionēšanos, kas nodrošina to virzību līdzi saules gaismai, ļaujot uztvert to maksimāli. Paredzams, ka kopējais saules parka saražotās elektroenerģijas apjoms būs 17 gigavatstundas (GWh) gadā.

“Atbalsts atjaunīgās enerģijas projektiem ir būtiska mūsu stratēģijas prioritāte – pēdējo gadu laikā esam piešķīruši finansējumu vairāku liela mēroga saules parku būvniecībai, un jauna elektrostacija Gulbenē ir vēl viens piemērs tam, ka zaļās enerģijas ražošana Latvijā aktīvi attīstās. Tas ir daudzsološs un perspektīvs uzņēmējdarbības virziens ar lielu eksporta potenciālu, pie tam šādi projekti ir svarīgi valsts un tās reģionu ekonomikas izaugsmei. Esam gandarīti sniegt atbalstu, lai veicinātu modernus un ilgtspējīgus risinājumus,” stāsta Artūrs Jukšs, Rietumu Bankas valdes loceklis un Kredītu pārvaldes vadītājs.

2024. gadā “Akropolis Group” piecus pārvaldītos iepirkšanās un izklaides centrus Lietuvā un Latvijā apmeklēja vairāk nekā 44 miljoni cilvēku, nomnieku apgrozījums pārsniedza 1,2 miljardus eiro, tika atvērti vairāk nekā 130 jauni un atjaunoti veikali, bet “Akropolis Group” konsolidētā EBITDA sasniedza 87,8 miljonus eiro.

“Mūsu mērķis ir panākt, lai “Akropolis” centri arī turpmāk ilgtermiņā būtu pievilcīgi iepirkšanās un izklaides centri gan apmeklētājiem, gan nomniekiem. Pērn mēs koncentrējāmies uz iepirkšanās centru renovēšanu un attīstību, kā arī uz jaunu un atjaunotu veikalu atvēršanu. Mēs nepārtraukti ieguldām infrastruktūrā, jaunās partnerībās un ilgtspējīgos risinājumos. Neraugoties uz intensīvo pārmaiņu ieviešanas procesu, apmeklētāju plūsma iepirkšanās centros 2024. gadā saglabājās stabila, savukārt nomnieku apgrozījums piedzīvoja mērenu pieaugumu un pirmo reizi grupas darbības vēsturē pārsniedza 1,2 miljardu eiro slieksni. Arī 2025. gadā turpināsim iesāktos projektus un piedāvāsim apmeklētājiem jaunu zīmolu veikalus un pakalpojumu sniegšanas vietas, lai stiprinātu “Akropolis” līderpozīcijas,” komentē “Akropolis Group” ģenerāldirektore Gabriele Sapona (Gabrielė Sapon).

Sperot nākamo soli uzņēmuma attīstībā, LIDO uzsāk vērienīgu projektu – jaunas ražošanas, noliktavas un biroja ēkas “LIDO māja” izveidi.

Projekta īstenošanā paredzēts ieguldīt vairāk nekā 40 miljonus eiro.

Realizējot “LIDO mājas” projektu, tiks pārveidota daļa no vēsturiskās Rīgas Radiotehnikas rūpnīcas ēkas, tādējādi ne tikai saglabājot industriālo mantojumu, bet arī ar sociāli atbildīgu pieeju veicinot pilsētvides sakopšanu. Projekta ietvaros paredzēts pilnībā atjaunot ēkas tehnisko stāvokli un pielāgot to LIDO pārtikas ražošanas, uzglabāšanas un administratīvo funkciju vajadzībām.

“Šis projekts ir ilgtermiņa ieguldījums LIDO nākotnē – gan uzņēmuma attīstībā, gan kvalitātē, gan cilvēkos. “LIDO māja” dos mums iespēju augt, ieviest modernas ražošanas un darba vides prasības, kā arī nostiprināt un attīstīt savas pozīcijas Baltijas tirgū. Tā kļūs par stratēģisku atspēriena punktu mūsu iecerei attīstīt biznesu Lietuvā un būs vieta, kur mūsu komanda varēs strādāt vēl efektīvāk, ar lielāku pievienoto vērtību klientiem,” saka LIDO valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa.

Arhitektu un inženieru birojs “SEP” uzsācis darbu pie viena no pēdējo gadu ambiciozākajiem komerciālajiem attīstības projektiem Latvijā - “LIDO mājas” izveides Rīgā.

Projekta īstenošanā paredzēts ieguldīt vairāk nekā 40 miljonus eiro. Plānots, ka “LIDO māja” būs daļa no vērienīga mazumtirdzniecības parka kompleksa, kura kopējā platība sasniegs 88 000 m², bet investīcijas sasniegs 100 miljonus eiro.

SEP realizējot "LIDO mājas" projektu, tiks pārveidota daļa no vēsturiskās Rīgas Radiotehnikas rūpnīcas ēkas, tādējādi ne tikai saglabājot industriālo mantojumu, bet arī ar sociāli atbildīgu pieeju veicinot pilsētvides sakopšanu. Projekta ietvaros paredzēts pilnībā atjaunot ēkas tehnisko stāvokli un pielāgot to “LIDO” pārtikas ražošanas, uzglabāšanas un administratīvo funkciju vajadzībām.

Oļegs Umanskis, “SEP” komercdirektors atzīmē, ka uzņēmums ir gandarīts sadarboties ar tik atpazīstamu un augsti novērtētu Latvijas zīmolu kā “LIDO”. “Šāda līmeņa projekti vienmēr nozīmē gan atbildību, gan iespēju apliecināt mūsu komandas profesionalitāti. Mūsu uzdevums ir izstrādāt “LIDO” tādus risinājumus, kas nodrošina ilgtspēju, efektīvu resursu izmantošanu un augstu būvprojekta izpildes precizitāti. “SEP” inženieru komanda izstrādās augstas kvalitātes inženiertehniskos risinājumus, kas atbilst gan mūsdienu drošības un energoefektivitātes standartiem, gan klienta biznesa vajadzībām. Esam pārliecināti, ka ciešā sadarbībā ar pasūtītāju un projekta komandu spēsim nodrošināt veiksmīgu projekta īstenošanu,” norāda O.Umanskis.

Uz tirdzniecības centra Sāga jumta uzstādīti saules paneļi 3500 m2 platībā ar kopējo jaudu 499kW.

Jaunais saules paneļu parks turpina t/c Sāga apņemšanos darboties videi draudzīgi un ilgtspējīgi, samazināt oglekļa emisijas un uzlabot energoefektivitāti. Ik gadu tas ļaus t/c Sāga saražot ap 500MWh enerģijas, ko izmantot to pašpatēriņam.

Tuvākajā nākotnē t/c Sāga plāno palielināt enerģijas ražošanu un paplašināt saules paneļu parku vēl par 1 MW.

“Saules paneļu uzstādīšana ir vēl viens solis t/c Sāga centienos darboties atbildīgi un videi draudzīgi. Uzskatām par privilēģiju atrasties zaļā teritorijā un respektējam dabas tuvumā, tāpēc mūsu mērķis ir ikdienā pieņemt videi labvēlīgus lēmumus un samazināt ekoloģiskās pēdas nospiedumu, tam iedvesmojot arī mūsu apmeklētājus un nomniekus,“ komentē T/c Sāga direktore Jolanta Opaleva.

Briseles gaiteņos ne vien reizi ir dzirdētas runas par to, vai biomasa (malka, šķelda) ir ilgtspējīgs resurss un vai to varēsim izmantot arī turpmāk. Eiropas Komisijas priekšlikums ekodizaina ietvaros paredz pārtraukt malkas krāšņu tirdzniecību, priekšlikums šobrīd ir apturēts.

Veidojot pozīciju par ekodizaina priekšlikumu, iestāšos par to, ka Latvijas interesēs ir saglabāt malkas krāšņu izmantošanu kā individuālu apkures risinājumu mājsaimniecībām, jo daļai no tām nav tehnisku vai finansiālu iespēju pāriet uz bezemisiju apkures risinājumu, piemēram, siltumsūkni.

Jau 2018. gadā Latvijai kopā ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm nācās pielikt daudz pūļu, lai meža biomasa kā kurināmais paliek kā ilgtspējīgs resurss. Dažus gadus vēlāk – nu jau 2023. gadā Latvija kopā ar vairākām citām Eiropas Savienības dalībvalstīm panāca to, ka biomasu varam turpināt izmantot siltumenerģijas un/vai elektroenerģijas ražošanā līdz 2030. gadam.

Rietumu Banka ir piešķīrusi papildu 11,4 miljonu eiro finansējumu uzņēmumam SIA Riga Retail Park, kas ir tirdzniecības centra “Sāga” īpašnieks.Šis ir jau otrais aizdevums projekta attīstībai.

Uzņēmums 2023. gadā saņēma Rietumu Bankas kredītu 48 miljonu eiro apmērā, kas bija viens no lielākajiem banku sektora darījumiem Latvijā tajā gadā.

Finansējuma apmērs palielināts, ņemot vērā Riga Retail Park veiksmīgo darbību un labos finanšu rezultātus. Uzņēmums uzrādīja pārliecinošu izaugsmi – 2024. gadā apgrozījums sasniedza 9,01 miljonu eiro, uzrādot pieaugumu par 10% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Uzņēmuma veiksmīgie finanšu rādītāji atspoguļojas arī dinamiskā tirdzniecības centra “Sāga” attīstībā, kuram ir piesaistīti nomnieki un iznomātas visas pieejamās tirdzniecības telpas.

“Mēs redzam, ka “Sāga” sevi ir pierādījusi kā ilgtspējīgs, labi pārvaldīts un pieprasīts tirdzniecības centrs. Tā kvalitāte, plašais pakalpojumu klāsts un atrašanās vieta strauji augošā Rīgas apkaimē nodrošina stabilu izaugsmes potenciālu. Rietumu Banka ar gandarījumu turpina sadarbību ar Riga Retail Park, atbalstot projektus, kas veicina ekonomisko aktivitāti un uzlabo dzīves kvalitāti,” norāda Rietumu Bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja.

Nekustamā īpašuma attīstītājs Kaamos marta vidū uzsāks jauna dzīvojamo māju projekta Poēzija izbūvi Ojāra Vācieša ielā 8, Torņakalnā, informē projekta attīstītājs.

Projektā taps divi trīs stāvu nami ar 49 divu līdz četru istabu dzīvokļiem. To celtniecību veiks Kaamos grupas būvniecības uzņēmums Kaamos Construction. Kopējās investīcijas plānotas 7,5 miljonu eiro apmērā.

"Esam gandarīti, ka Daugavas kreisajā krastā taps pirmais Kaamos dzīvojamu ēku projekts, kurā tāpat kā citviet Rīgā vēlamies radīt ilgtspējīgus, energoefektīvus un modernus mājokļus, kuros ir patīkami atgriezties un atgūt spēkus pēc ikdienas steigas. Arī šajos namos dzīvokļu iemītniekiem nodrošināsim visus aktuālos ēku izbūves tehnoloģiskos un inženiertehniskos risinājumus, lai iespējami samazinātu mājokļu ekspluatācijas izmaksas un CO2 emisijas, kā arī nodrošinātu lielāku to īpašuma vērtību ilgtermiņā," norāda Kaamos Real Estate valdes priekšsēdētājs Guntars Cauna.

Mājokļu attīstītājs "Bonava Latvija" sāks otrās mājas būvniecību projektā "Valterciems", Dreiliņos, informē uzņēmumā. Ēkas būvniecību iecerēts pabeigt 2027.gada sākumā.

Otrā ēka būs sešstāvu dzīvojamā māja ar 72 divu līdz četru istabu dzīvokļiem, kuru platība būs no 38 līdz 80 kvadrātmetriem.

Katrs dzīvoklis otrajā mājā būs aprīkots ar rekuperācijas sistēmu. Ēkā būs pieejams lifts, savukārt uz jumta tiks uzstādīti saules paneļi, kas palīdzēs samazināt kopējos elektroenerģijas izdevumus. Pagrabstāvā būs pieejamas novietnes ratiņiem. Daļai pirmā stāva dzīvokļu būs terases ar privātu zaļo zonu, bet pārējiem dzīvokļiem - balkoni.

Māja papildinās jau uzbūvēto pirmo ēku Ēvalda Valtera ielā un iezīmēs konkrētākas aprises pirmajam projekta "Valterciems" kvartālam, kurā paredzētas trīs dzīvojamās mājas ar 162 dzīvokļiem.

Nekustamā īpašuma attīstītājs Kaamos uzsāk dzīvokļu tirdzniecību Torņakalnā topošajā dzīvojamo ēku projektā Poēzija, Ojāra Vācieša ielā.

Torņakalns ir viens no zaļākajiem Rīgas rajoniem, kurā šobrīd vērojama vērienīga attīstība, un pieprasījums pēc mājokļiem tajā ir liels. Saskaņā ar Kaamos rīcībā esošajiem datiem, projekta Poēzija pirmspārdošanas periodā rezervēta ceturtā daļa no jaunajiem dzīvokļiem.

„Esam gandarīti spert savu pirmo soli Torņakalnā un Pārdaugavā kopumā. Šobrīd redzam, ka nekustamā īpašuma tirgus ir aktivizējies, un, pateicoties nozīmīgiem infrastruktūras attīstības projektiem, Torņakalns atdzimst,ˮ saka Kaamos Real Estate valdes priekšsēdētājs Guntars Cauna.

Līdz ar 2025. gada sākumu palielinājusies iedzīvotāju interese par mājokļu iegādes iespējām, un viens no galvenajiem iemesliem ir samazinātās Euribor likmes, skaidro Swedbank Hipotekārās kreditēšanas jomas vadītāja Latvijā Marika Toma.

AS "Latvijas gāze" apgrozījums pagājušajā gadā bija 91,068 miljoni eiro, kas ir par 43% mazāk nekā gadu iepriekš, bet uzņēmums strādāja ar peļņu 13,234 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš, liecina "Firmas.lv" informācija.

Kompānijas gada pārskata vadības ziņojumā skaidrots, ka pērn dabasgāzes tirgos samazinājās nenoteiktība par piegādēm un gāzes cenām, bet joprojām saglabājās faktori, kas liek tirgotājiem būt proaktīviem darbībā. Piemēram, lai gan pērn martā dabasgāzes cena bija zemākā kopš 2021.gada jūnija, pēc tam cenas būtiski pieauga.

Viens no galvenajiem faktoriem, kas ietekmē dabasgāzes cenas, ir Eiropas Savienības (ES) regulējums, kas liek līdz konkrētā gada 1.novembrim aizpildīt gāzes krātuves līdz vismaz 90% no to jaudas. Attiecīgi dabasgāzes pieprasījums palielinās neatkarīgi no praktiskajām vajadzībām, jo tirgotājiem, tostarp "Latvijas gāzei" gāzi ir jāpērk neatkarīgi no tirgus cenas, teikts vadības ziņojumā.

Latvijas viesmīlības nozares uzņēmums “Gemoss” oficiāli atklājis jaunuzbūvēto noliktavas un biroju ēku Rīgā, Mūkusalas ielā 75A. Šis ir pirmais industriālās ēkas projekts Baltijā, kurā plaši izmantoti polikarbonāta risinājumi, nodrošinot augstu energoefektivitāti un atbilstību ilgtspējas principiem.

Ēkas būvniecībā, teritorijas labiekārtošanā, iekārtās un tehnoloģijās investēti vairāk nekā 6,4 miljoni eiro, un tās ir līdz šim lielākās uzņēmuma investīcijas infrastruktūrā. Jaunās ēkas kopējā platība sasniedz 7250,6 m2, savukārt labiekārtotā teritorija ietver gandrīz 5000 m2 cietā seguma un vairāk nekā 2200 m2 apzaļojuma. Teritorija veidota tā, lai nodrošinātu ērtu piekļuvi gan loģistikas transportam, gan darbiniekiem un klientiem, ievērojami uzlabojot apkārtējo pilsētvidi.

“”Gemoss” vēsturē šis ir līdz šim vērienīgākais projekts – gan pēc investīciju apjoma, gan iecerētās funkcionalitātes un mēroga. Līdz šim galvenokārt esam restaurējuši vai pielāgojuši jau esošas ēkas mūsu biznesa vajadzībām, taču šoreiz vēlējāmies radīt vidi no jauna – līdz šim galvenokārt esam restaurējuši esošas ēkas un pielāgojuši tās mūsu biznesa vajadzībām, taču šoreiz vēlējāmies radīt vidi no jauna. Tādu, kas atspoguļo mūsu pamatvērtības: vides ilgtspēju, rūpes par pilsētvidi un cilvēkiem, mūsu darbiniekiem un partneriem. Šī noliktava mums nozīmē daudz vairāk nekā tikai jaunu ēku – tā iezīmē būtisku pagrieziena punktu un soli tuvāk vēl efektīvākai nākotnei,” uzsver “Gemoss” vadītāja Ieva Treija.

Latvijas investīciju uzņēmuma "Merito Partners" attīstītais mantu glabātavu operators "Box Storage" atklājis savu pirmo mantu glabātavu Viļņā, Laisves prospektā 62. Investējot 4,5 miljonus eiro, bijusī veikalu ēka pārveidota par "Box Storage" tīkla specializēto mantu glabātavu ar aptuveni 3000 kvadrātmetru lielu iznomājamo platību.

Attīstot Baltijā vērienīgāko mantu glabātavu tīklu "Box Storage", "Merito Partners" koncentrējas uz īpašumu iegādi iedzīvotājiem viegli pieejamās un ērtās vietās lielākajās Baltijas valstu pilsētās. Viļņas "Box Storage" ēka atrodas pie aktīva krustojuma, kas savieno četras blīvi apdzīvotas pilsētas apkaimes. Ēkas, kas celta 2000. gadā, rekonstrukcijā un "Box Storage" standartiem atbilstošas mantu glabātavas infrastruktūras izveidē ieguldīti 4,5 miljoni eiro. Viļņas "Box Storage" telpās teju 3000 kvadrātmetru platībā izveidotas 600 individuālās mantu glabātavas.

"Merito Partners" šovasar iegādājies Kauņas lielāko mantu glabātavu "Box Inn" ar 520 individuālajām mantu glabātavām un iznomājamo platību vairāk nekā 1300 kvadrātmetru apjomā. Līdz ar "Box Inn" iekļaušanu "Box Storage" tīklā plānots palielināt iegādātā īpašuma iznomājamo mantu glabātavu platību par vismaz 50 % un attīstīt īpašumu atbilstoši "Box Storage" standartiem.

Investējot 5,8 miljonus eiro, AS Latvijas Finieris īstenojis vērienīgu kokaudzētavas Zābaki paplašināšanas projektu, kurā izveidota unikāla bērza stādu uzglabāšanas noliktava - saldētava no līmētā koka konstrukcijām.

Saldētavas ēka ir pirmais piemērs šāda veida dzesēšanas telpas risinājumam koka būvniecības formā, tieši tāpēc būvniecības projektā gan celtniecības laikā, gan ēkas ekspluatācijas laikā cieši līdzdarbosies dažādu zinātnisko institūciju pārstāvji, uzkrājot zināšanas un datus daudz plašākam koksnes kā materiāla pielietojumam nākotnē lauksaimniecības ražošanas un noliktavu ēkās ar specifiskiem dzesēšanas temperatūras režīmiem produkcijas uzglabāšanai.

AS “Latvijas Finieris” valdes priekšsēdētājs Jānis Ciems uzsvēra, ka koka apbūves komplekss “Zābakos” apvieno vairākas funkcionalitātes: tā ir bērzu stādu noliktava-dzesētava, kas samazina gatavās produkcijas zudumus un nodrošina klientiem stādu saņemšanu viņiem vēlamajā laikā pavasara periodā, kā arī veido mūsdienīgu darba vidi kokaudzētavas darbiniekiem.

Salacgrīvā atklāta energoresursu tirgotāja un iepirkšanās veikalu tīkla AS VIRŠI-A (“Virši”) jaunā degvielas uzpildes stacija.

Investējot 2,7 miljonus eiro, uzņēmums izveidojis 7900 m² plašu teritoriju, nodrošinot ērtu pieturvietu gan vieglajiem, gan kravas transportlīdzekļiem uz Rīgas–Tallinas virziena autoceļa.

Līdz gada beigām stacijā tiks uzstādītas arī elektroauto uzlādes vietas diviem transportlīdzekļiem ar kopējo jaudu 400 kW. Ilgtspējīga enerģijas patēriņa veicināšanai uz stacijas jumta uzstādīti saules paneļi ar 39 kW jaudu.

“Stacija Salacgrīvā uzņēmumam ir stratēģiski nozīmīgs projekts, jo līdz šim ģeogrāfiski nebijām pārstāvēti A1 šosejas posmā starp Ādažiem un Igaunijas robežu. Salacgrīva ir jau 83. stacija Viršu tīklā un turpināsim darbu pie tīkla attīstības, lai sasniegtu stratēģisko mērķi attiecībā uz 90 degvielas uzpildes stacijām līdz 2027. gada beigām,” uzsver Jānis Vība, “Virši” valdes priekšsēdētājs.