Eksperti

Komercīpašumu nākotne Latvijā: stagnācija vai stratēģiska izdevība

Arnolds Romeiko, “EfTEN Capital” aktīvu pārvaldnieks,10.05.2025

Jaunākais izdevums

Nekustamā īpašuma tirgus komercsektorā ir viens no spilgtākajiem indikatoriem valsts ekonomiskajai veselībai. Latvijā biroju tirgus attīstība norit lēnāk nekā pārējās Baltijas valstīs, tomēr nozare piedzīvo ievērojamas transformācijas, ko veicinājuši gan pandēmijas ierobežojumi, gan darba vides pārstrukturēšanās. Pieprasījums pēc modernām un energoefektīvām telpām turpina pieaugt, tomēr brīvo telpu piedāvājums saglabājas augsts. Kādas ir tendences un kas gaidāms nākotnē nekustamo komercīpašumu segmentā.

Attīstības virzieni Baltijā

Salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju, Latvijas jauno projektu tirgus attīstība nekustamo īpašumu komercsektorā ir bijusi zemāka, ko ietekmēja 2008. gada krīze, kuras dēļ uz attīstību esam raudzījušies piesardzīgāk. Igauņi un lietuvieši bija gatavi uzņemties lielāku risku, attīstot projektus spekulatīvi un paļaujoties uz nākotnes nomniekiem, nevis uz jau noslēgtiem līgumiem.“Lietuvas ieguvums ir tās atrašanās vieta – tuvums Polijai un Vācijai, kas piešķir plašākas iespējas piesaistīt starptautiskus nomniekus, sasniedzot lielāku ienesīgumu un labākas attīstības iespējas kopumā. Savukārt Igaunijai par labu nāk Skandināvijas valstu tuvums, kas veicina skandināvu uzņēmumu interesi par birojiem un arī biroja ēku attīstību, it sevišķi Igaunijas lielajās pilsētās. Latvija atrodas šo valstu vidū un šķiet, ka varētu iegūt labāko no abām pasaulēm, bet pagaidām mums nav izdevies izmantot šo priekšrocību pilnībā,” norāda “EfTEN Capital” aktīvu pārvaldnieks Arnolds Romeiko.

Ieguldījumu tendences

Baltijas valstu līmenī ieguldījumu atdeves nekustamajos īpašumos ir līdzīgas visās aktīvu klasēs – biroju ēku, loģistikas centru un tirdzniecības centru. Tomēr būtisku atšķirību var novērot, ieguldot Polijas vai Skandināvijas nekustamajos īpašumos, jo investori tur saskata zemākus riskus iedzīvotāju skaita pieauguma, attīstītākas ekonomikas, pieejamāku darbavietu un lielāku kaimiņvalstu dēļ. Līdz ar to investīciju ienesīgums Latvijā ir augstāks (ienesīguma likme aptuveni 6–7%) salīdzinājumā ar “veco” Eiropu (~4%) – tas atspoguļo augstāku risku. Tendences nekustamo īpašumu ieguldījumu struktūrās šobrīd Latvijā ir vairākas, sākot no obligācijām ar fiksētu ienesīgumu un beidzot ar atvērtā tipa fondiem bez noteikta darbības termiņa. Investoriem ar ilgtermiņa pieeju tiek piedāvāti arī indekss tipa ieguldījumi, kas balstās uz regulāru dividenžu saņemšanu un vērtības pieaugumu nākotnē.

Mazākas, bet modernākas telpas

Kovida pandēmijas un tās ierobežojumu ietekmē biroju tirgus ir izteikti mainījies, ko būtiski veicināja darba paradumu maiņa. Hibrīda darba modelis ir kļuvis par normu – uzņēmumi tagad plāno telpas ar mazāku kapacitāti, bet augstākiem kvalitātes standartiem, lai motivētu darbiniekus atgriezties birojā un uzlabotu uzņēmuma darbinieku produktivitāti. Tas iezīmē divas būtiskas tendences – pirmkārt, darba devēji motivē darbiniekus atgriezties birojā, nomainot biroju uz jaunāku, energoefektīvāku, modernāku, kā arī, iespējams, tuvāku dzīves vietai. Otrkārt, ņemot vērā, šobrīd pastāvošo hibrīda darba modeli, visi darbinieki vienlaicīgi neatrodas birojā, un nepieciešamība pēc lielām biroja telpām ir samazinājusies. Līdz ar to no ēkām, kur nav iespējama telpu konfigurācija, uzņēmumi pāriet uz jaunākām telpām ar elastīgu plānojumu.

Ņemot vērā šos faktorus, kā arī pēdējos gados uzbūvētos jaunos augstākās klases biroju projektus, brīvo telpu piedāvājums Rīgā šobrīd ir patiešām plašs. Saskaņā ar "Colliers" datiem, 2024. gada beigās brīvo telpu apjoms Rīgā sasniedza 120 000 kvadrātmetrus, ar vidējo vakanci A klasē 18–20% un B klasē 13–15%. Papildus tam, šobrīd būvniecībā atrodas apmēram 75 000 kvadrātmetri, no kuriem puse būs pabeigta šajā gadā.

“Pagājušais gads liecina, ka gada laikā tirgus spēj absorbēt aptuveni 50 000 kvadrātmetrus, tomēr šogad tas varētu būt diezgan izaicinoši, ņemot vērā, ka liela daļa nomnieku jau dotajā brīdī savas lokācijas ir mainījuši un pārbraukuši uz jaunām telpām. Domājams, ka šāda veida piedāvājumu varēs aizpildīt vien pēc vairākiem gadiem, bet tā ir arī iespēja stratēģiskiem investoriem, kas skatās uz tirgu ilgtermiņā, jo pieprasījums pēc modernām biroja telpām joprojām saglabājās ļoti augsts. Vēl joprojām ļoti daudzi uzņēmumi atrodas Rīgas vēsturiskajā centrā, simtgadīgās dzīvokļu mājās, kas neatbilst mūsdienu standartiem. Līdz ar to potenciāls absorbēt modernās ēkas vēl joprojām pastāv,” saka A. Romeiko.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados Latvijas komercīpašumu tirgus ir piedzīvojis būtiskas pārmaiņas – strauji mainīgie ekonomiskie apstākļi, ģeopolitiskie riski un investoru piesardzība ietekmējusi gan piedāvājumu, gan pieprasījumu.

Nekustamo īpašumu eksperti prognozē, ka šogad varētu palielināties pieprasījums pēc komerciālo platību iegādes, ko sevišķi veicina kaimiņvalstu uzņēmumu attīstības plāni paplašināt savu darbību Latvijā. Tomēr atsevišķi industriāli segmenti augsto cenu dēļ var stagnēt un ierobežotais ražošanas telpu piedāvājums rada šķēršļus uzņēmumu izaugsmei. Kādu 2025. gadu komercplatību tirgū saredz nozares eksperti?

Biroju nomniekiem elastīgas prasības; mazajiem nomniekiem atrast telpas ir vieglāk

Visplašākais biroju segmenta piedāvājums Rīgā ir jaunajos A klases biroju centros, kas ir sevišķi populāri IT, finanšu un radošo nozaru uzņēmumu vidū. Pērn brīvo biroja telpu skaits sasniedza 19,5%, kas ir augstākais rādītājs visā Baltijā, liecinot – pieprasījums pēc lielām biroju platībām ir krities, turpretī vēlme nomāt nelielas, energoefektīvas telpas ar labu infrastruktūru saglabājas stabila. Nomnieku vidū pieprasītākās lokācijas galvaspilsētā ir centra rajons un Klusais centrs. Visbiežāk tiek meklēti nelielas platības biroji līdz 100 m² ar augstu energoefektivitāti (A vai B klase) un iespēju novietot auto, tomēr šādu piedāvājumu skaits minētajās lokācijās ir samērā ierobežots. Tāpat populāra izvēle birojiem joprojām ir Skanste un Āgenskalns, kur pieejamas kvalitatīvas telpas, un, lai gan konkurence par labām lokācijām ir sīva; nomnieku lēmumu pieņemšanas laiks kļuvis ilgāks, uzņēmumiem rūpīgigi vērtējot izmaksas un infrastruktūras pieejamību. Moderno ēku priekšrocības sevišķi novērtē nomnieki, kuriem ir svarīgs darbinieku viedoklis un vēlme kolektīvam nodrošināt patīkamu, komfortablu darba vidi ar dabīgo dienasgaismu, ērtu un plašu konferenču zāli, terasēm, kur atpūsties svaigā gaisā darba dienas laikā, zaļajām zonām un parku tuvumu. Sevišķi svarīgs faktors ir stāvvietas. Kompānijas arvien biežāk izvēlas elastīgus nomas nosacījumus, tostarp aug popularitāte arī kopstrādes telpām, ko veicina arvien aktuālā hibrīddarba tendence.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Zviedrijas telekomunikāciju kompānijas "Telia" daļu izpirkšanas sakaru uzņēmumos SIA "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) un stratēģiskā investora piesaistes, visām darījumā iesaistītajām pusēm - AS "Latvenergo", Latvijas Valsts radio un televīzijas centram (LVRTC), SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor") un stratēģiskajam investoram - varētu piederēt apmēram 25% no abu uzņēmumu kapitāldaļām.

Tā intervijā pauda "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste un LVRTC valdes priekšsēdētājs Ģirts Ozols.

"Mēs redzam, ka paritāte perspektīvā varētu būt daudzmaz vienādās četrās daļās, ar to saprotot LVRTC, "Latvenergo", "Possessor" un stratēģisko investoru, kuram, pēc mūsu redzējuma, būtu jāiegūst 25% kapitāldaļu," norādīja Ozols, piebilstot, ka pašlaik runā nevis atsevišķi par LMT un "Tet", bet gan par šī biznesa kopumu.

Pašlaik "Latvenergo", LVRTC un "Possessor" ir izveidojuši darba grupu, kura mēneša laikā izvēlēsies konsultantus, kas palīdzēs ar stratēģiskā investora piesaisti, ar padziļināto izpēti jeb "due diligence", kā arī ar darījuma strukturēšanu. Tālāk plānots, ka divu divarpus mēnešu laikā pakāpeniski tiks saņemta informācija no konsultantiem.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu investīciju kompānija "East Capital Real Estate" (ECRE) plāno Baltijas valstīs izveidot jaunu investīciju fondu, kura aktīvu apjoms varētu sasniegt ap 400 miljoniem eiro, intervijā aģentūrai LETA sacīja ECRE vadītājs Latvijā Māris Smiltenieks.

Viņš informēja, ka 2026. gadā fondam jau vajadzētu būt aktīvam.

"Fonds tiek veidots, lai ECRE aktīvi varētu piedalīties jaunos komercīpašumu iegādes procesos,"teica Smiltenieks.

Jaunā jeb piektā fonda plāns neatšķiršoties no ECRE pamatstratēģijas, kas koncentrējas uz Baltijas valstīm.

"Potenciāli mēs varbūt varētu pievienot vēl kādu reģionu, bet tā pagaidām ir tikai iespēja," atzina Smiltenieks.

Viņš skaidroja, ka jaunā fonda ieguldījumu finansēšanas stratēģija, visticamāk, paliks tāda pati kā iepriekš, proti, 50% ir fonda pašu kapitāls un 50% - banku finansējums.

Kopējā komercīpašumu vērtība ECRE portfelī patlaban ir nedaudz virs 600 miljoniem eiro visās trijās Baltijas valstīs, bet kopējais investīciju apjoms šo gadu laikā ir tuvu miljardam eiro. Smiltenieks skaidroja, ka ECRE veido nekustamo īpašumu fondus un to līdzekļus iegulda aktīvos - komerciālajos nekustamajos īpašumos, kurus pārvalda, attīsta, pilnveido un pēc noteikta laika arī pārdod.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijai (DAIF Latvija) pievienojas Drošības nozares kompāniju asociācijas (DNKA) biedri, kas faktiski nozīmē pirmo soli apsardzes pilnvērtīgai integrācijai valsts drošības aspektā. Dienas Bizness piedāvā šīs nozares ainu skaitļos, kas pēc būtības definē daļu DAIF Latvija izaicinājumu nākotnē.

Par DAIF Latvija un DNKA biedru apvienošanos organizāciju pārstāvji paziņoja mediju brokastīs 17. septembrī, kad tika prezentēti arī DAIF Latvija un jauno biedru pērnā gada darbības rezultāti, kā arī atsevišķi dati par apsardzes nozares darbību Latvijā, tostarp uz pārējo divu Baltijas valstu fona.

Uz apsardzi jāraugās kā uz drošības papildinājumu

Galvenā ideja, kas izskanēja mediju brokastīs gan no apsardzes kompāniju Grifs AG, G4S un Mega sargs vadītājiem, gan DAIF Latvija vadības bija, ka uz apsardzi ir jāraugās kā uz drošības spēju papildinājumu, jo apsardzes organizācijās ir gan dažādos līmeņos ekipēti vīri, gan pamatīga tehnoloģiskā bāze novērošanai un preventīvai reakcijai uz notikumiem. Nozares eksperti pārrunāja drošības situāciju ietekmējošos starptautiskos notikumus un Latvijas drošības industrijas izaicinājumus. Tika atgādināts, ka karadarbība Ukrainā, Krievijas un Baltkrievijas aktivitātes un politiskie pavērsieni Rietumos tiešā veidā ietekmē arī Latvijas drošības vidi.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz vairāku valdību pausto apņemšanos attīstīt Latvijas kapitāla tirgu, realitātē joprojām valda stagnācija.

Pirms gada valdībā tika izvērtēta vairāk nekā 20 valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību kotēšana biržā. Pēc attiecīgās valdības sēdes 9. aprīlī Finanšu ministrija valdībai piedāvājusi pieturēties pie iepriekš izvirzītā mērķa – sasniegt 9% akciju tirgus kapitalizāciju 2027. gadā. Pavisam nesen notika Latvijas Bankas rīkotais Latvijas kapitāla tirgus forums, kurā diemžēl būtībā tika secināts, ka nekāds progress šajā jomā nav manāms. Turklāt interesanti – atšķirībā no iepriekšējā gada pasākuma, kad forumā ar savā ziņā dedzīgām un daudzsološām uzrunām par kapitāla tirgus strauju attīstību uzstājās virkne Ministru kabineta locekļu, šogad valdības amatpersonu interese par pasākumu nebija nekāda. Vai iemesls tam ir fakts, ka ministriem īsti nebija, ko teikt auditorijai, vai arī viņu iespējama aizņemtība tajā dienā, paliek atvērts jautājums.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas aizsardzības un drošības nozares uzņēmums Scandinavian Astor Group AB ir parakstījis līgumu par 100% kapitāldaļu iegādi Latvijas mazkalibra munīcijas ražošanas uzņēmumā SIA AMMUNITY, kļūstot par tā stratēģisko investoru.

Šis ieguldījums iezīmē būtisku pavērsienu Latvijas aizsardzības industrijas izaugsmē un nostiprina reģionālās sadarbības saites drošības un aizsardzības jomā.

SIA AMMUNITY ir vienīgais mazkalibra augstas precizitātes munīcijas ražotājs Latvijā, kas kopš 2014.gada veiksmīgi darbojas aizsardzības industrijā. Stratēģiskā partnerība ar Scandinavian Astor Group AB sniegs uzņēmumam iespēju būtiski palielināt ražošanas jaudu, attīstīt tehnoloģiskās kompetences un paplašināt savu klātbūtni starptautiskajos tirgos.

SIA AMMUNITY valdes locekle Beāte Krauze-Čebotare uzsver: "Partnerība ar Scandinavian Astor Group ir nozīmīgs solis mūsu turpmākajā attīstībā. Tas ļaus mums vēl straujāk paplašināt ražošanu, investēt inovācijās un būtiski stiprināt Latvijas lomu Eiropas aizsardzības industrijā. Lepojamies, ka mūsu kompetence un kvalitāte tiek atzīta starptautiskā mērogā. Augsti novērtēju arī Latvijas Republikas aizsardzības ministrijas sniegto atbalstu SIA AMMUNITY stratēģiskā investora piesaistes procesā."

Reklāmraksti

LeverX jaunā nodaļa Rīgā: saruna ar Dr. Viktoru Lozinski par izaugsmi, mērķiem un nākotni

Sadarbības materiāls,03.06.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reizēm sarunas notiek brīžos, kas kļūst nozīmīgi gan profesionāli, gan personīgi. Šī ir viena no tām.

2025. gadā LeverX turpina paplašināties dažādos tirgos un reģionos, tomēr īpaša nozīme ir jaunā biroja atvēršanai Rīgā, Latvijā. Tā nav vienkārši vēl viena vieta uz kartes — Rīga ieņem īpašu vietu gan LeverX stāstā, gan uzņēmuma līdzdibinātāja un valdes priekšsēdētāja Dr. Viktora Lozinska (Dr. Victor Lozinski) dzīvē.

Līderības profils: Dr. Viktors Lozinskis

Dr. Viktors Lozinskis ir uzņēmuma LeverX līdzdibinātājs un valdes priekšsēdētājs, pieredzējis uzņēmumu lietojumprogrammu un programmatūras inženierijas eksperts, kurš pazīstams ar savu apņemšanos nodrošināt tehnoloģisku izcilību.

LeverX tika dibināts 2003. gadā Dr. Lozinska dzīvoklī - Silīcija ielejā. Mūsdienās uzņēmums ir globāls sistēmu integrators ar birojiem 11 valstīs un aptuveni 2000 profesionāļu lielu komandu, kas darbojas trīs kontinentos. Uzņēmums apkalpo klientus Ziemeļamerikā, Latīņamerikā, Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā, Eiropā un Vidusāzijā.

Eksperti

Grāmatvedības datu segmentācija: stratēģisks instruments finanšu vadībā

Vita Frīdenberga, PwC Latvija risku vadības un revīzijas nodaļas projektu vadītāja,08.08.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienu uzņēmējdarbības vide pieprasa ne tikai precīzu finanšu uzskaiti, bet arī spēju ātri un efektīvi analizēt datus dažādos griezumos. Grāmatvedības datu segmentācija kļūst par vienu no būtiskākajiem instrumentiem finanšu vadītāju arsenālā, nodrošinot iespēju pieņemt izsvērtus un pamatotus lēmumus.

Dimensiju pieeja – elastīgums un precizitāte

Tradicionālās grāmatvedības sistēmas bieži aprobežojas ar statisku kontu plānu, kas ierobežo iespējas analizēt datus, savukārt mūsdienu grāmatvedības uzskaites sistēmas piedāvā dimensiju funkcionalitāti – iespēju piešķirt katram grāmatvedības ierakstam uzņēmuma vajadzībām pielāgotas papildu pazīmes, piemēram, nodaļu, projektu vai reģionu. Tas piedāvā iespēju veidot daudzdimensionālas atskaites, kas savukārt ļauj ātri reaģēt uz dažādiem pieprasījumiem. Lai labāk izprastu dimensiju jeb datu segmentācijas jēdzienu, var iedomāties grāmatvedības ierakstu kā rindu Excel tabulā. Tradicionāli šī rinda satur pamatinformāciju - konta numuru, summu un datumu. Ar dimensijām tai var pievienot papildu “birkas” jeb pazīmes, kas ļauj datus šķirot, filtrēt un analizēt dažādos griezumos – līdzīgi kā Excel tabulā tiek izmantoti filtri. Būtiskākā priekšrocība, salīdzinot ar Excel tabulu, ir tā, ka dimensiju izmantošana grāmatvedības sistēmā ļauj iegūt vajadzīgo atskaiti ātri un bez papildu manuāla darba.

Reklāmraksti

TLG Global ienāk Latvijas tirgū ar plāniem par ietekmīgiem viesmīlības nozares attīstības projektiem

TLG Global,10.06.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

TLG Global, vadošais aktīvu pārvaldības un attīstības uzņēmums, kas darbojas Eiropā un Āzijā, ir paziņojis par ienākšanu Latvijas tirgū, iezīmējot jaunu premium klases viesmīlības un nekustamā īpašuma attīstības vilni, ko nodrošina globāla pieredze un zīmola atpazīstamība.

Uzņēmums, kas ir oficiāls attīstības partneris Wyndham Hotels & Resorts, vienai no pasaules lielākajām un respektētākajām viesnīcu ķēdēm, aktīvi paplašina savu darbību Ziemeļeiropā un Austrumeiropā. Latvija ir identificēta kā galvenā stratēģiskā vieta gaidāmajiem projektiem, un tiek plānots uzsākt viesmīlības attīstības projektus valstī.

“Latvija piedāvā izcilas iespējas ilgtermiņa, augstas kvalitātes attīstībai,” sacīja TLG Global prezidents un izpilddirektors Rahims Lakhani. “Mūsu mērķis ir ne tikai ieviest pasaules līmeņa viesmīlības standartus, pateicoties sadarbībai ar Wyndham, bet arī investēt vietējā ekonomikā, talantos un tūrisma potenciālā šajā dinamiskajā un augošajā tirgū. Un mēs vienmēr meklējam jaunas un interesantas iespējas!”

Eksperti

Tranzīts ir miris. Lai dzīvo loģistika!

Laurins Kuzavs, SIRIN Development izpilddirektors,14.07.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas pēcpadomju sapnis par tranzītvalsts statusu būtībā ir izsapņots. Austrumu-rietumu tranzīta apjomu kritums pēdējos gados ir bijis graujošs. Kādreiz 98 % Latvijas dzelzceļa kravu bija starptautiskie pārvadājumi, no kuriem lielāko daļu veidoja kravas no Krievijas un Baltkrievijas, kas plūda uz Latvijas ostām.

Krievijas sāktais karš un tam sekojošās sankcijas mainīja veco realitāti – kravu apjoms dramatiski nokritās, nozarē sekoja darbinieku atlaišanas un infrastruktūras dīkstāve.

Tomēr Latvijas ģeogrāfiskās priekšrocības neviens nav atcēlis. Latvija ir ideāli piemērota, lai vienkāršas tranzītvalsts vietā kļūtu par vadošo reģionālo loģistikas centru, kas savieno gan Eiropas, gan Eirāzijas tirgu. Lai to panāktu, nepieciešama stratēģiska apņemšanās valstiskā līmenī, kas dotu zaļo gaismu straujākai nozares transformācijai un paātrinātu privātās investīcijas šajā sektorā.

Uzskatu, ka Latvijai ir ne vien labas pozīcijas, lai kļūtu par vadošo reģionālo loģistikas centru, bet plašākā perspektīvā tā ir arī Latvijas stratēģiska nepieciešamība. Latvijai ir jārada skaidras konkurences priekšrocības salīdzinājumā ar tādām alternatīvām kā Dānijas un Zviedrijas koridors.

Eksperti

Kļūdaini lēmumi attīstītājiem izmaksā simtiem tūkstošus eiro

Dzintars Bērziņš, nekustamā īpašuma aģentūras “1 37” vadītājs,02.09.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piesaistot profesionālus partnerus jau plānošanas stadijā, attīstītāji viena miljona eiro investīciju projektos var ietaupīt līdz pat 150 tūkstošiem eiro.

Stratēģiska plānošana sadarbībā ar ārējiem ekspertiem ļauj ietaupīt ievērojamus resursus gan projektēšanas un būvniecības fāzē, gan gala produktu pozicionēšanā un pārdošanā. Nereti attīstītāji pie mums vēršas tikai brīdī, kad projekts jau ir izstrādāts, un mēs redzam, cik daudz iespēju faktiski ir palaistas garām. Aicinu attīstītājus jau laikus apdomāt iespēju sadarboties ar nekustamā īpašuma aģentūrām. Kvalitatīvs outsource vienmēr būs lētāks nekā slikts insource.

Daudzi attīstītāji joprojām uzskata, ka spēj sekmīgi īstenot projektus bez papildus atbalsta vai piesaista aģentūru tikai projekta noslēguma jeb pārdošanas fāzē. Mēs redzam, ka šāda pieeja nereti rezultējas zaudējumos vai neizmantotās peļņas iespējās, kuru apjomu vēlāk precīzi novērtēt vairs nav iespējams. To, kāds būtu bijis potenciālais ieguvums, ja attīstītājs jau projekta sākuma posmā būtu rīkojies citādi, precīzi izmērīt nevar, tomēr mūsu aplēses liecina, ka neiegūtās peļņas apmērs varētu sasniegt pat 25%,.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas dizaina komanda “UXDA” ir ieguvusi prestižo “Red Dot Award” titulu par inovatīvo darbu pie “Liv Digital Bank” — Apvienoto Arābu Emirātu pirmās dzīvestila bankas mobilās lietotnes “Liv X”.

Šis panākums izceļ Latvijas dizaineru talantu radīt digitālos produktus, kas iedvesmo un maina nozares globālos standartus.

Bez ārēja finansējuma, ienesot Latvijas dizaina estētiku un radošumu globālajā finanšu arēnā, “UXDA” 10 gadu laikā ir dizainējis vairāk nekā 150 digitālo risinājumu bankām un finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem 39 valstīs.

“Liv X” mobilā lietotne pārdefinē banku pakalpojumus jaunajai paaudzei. Lietotājiem, kuri līdz šim pārslēdzās starp dažādām lietotnēm, lai sekotu izdevumiem, meklētu piedāvājumus un pārvaldītu savus finanšu mērķus, “UXDA” stratēģiskā UX transformācija apvienoja banku un dzīvesstila funkcionalitāti vienā intuitīvā lietotnē.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmajā pusgadā Baltijā investīcijas komercīpašumos augušas par 3%, sasniedzot 326 miljonus eiro, trešdien pusgada tirgus pārskata prezentācijā sacīja nekustamo īpašumu konsultāciju kompānijas "Newsec Latvia" investīciju darījumu padomnieks Patriks Simsons.

Viņš uzsvēra, ka Latvijā, kur investīciju apjoms sasniedzis 100 miljonus eiro, to veidojuši daži lieli darījumi, tostarp tirdzniecības centra "Olimpija" un "Depo" veikala pārdošana.

Savukārt "Newsec Latvia" izpilddirektors Reinis Ignatavičs sacīja, ka Latvija saglabā investoru uzticību globālā ģeopolitiskā spiediena apstākļos, atrod jaunas iespējas un "kļuvusi par drošu patvērumu investoriem".

Kā Latvijas priekšrocības Ignatavičs minēja caurspīdīgu biznesa vidi un konkurētspējīgus nodokļus. Tāpat Ignatavičs vērsa uzmanību, ka Latvijā aizsardzības un loģistikas segments rada jaunas iespējas, pieprasījums pēc noliktavām un infrastruktūras objektiem strauji aug. Tāpat attīstās medicīnas centri un senioru aprūpes institūcijas.

Tehnoloģijas

Plānots noslēgt līgumus ar Tet un LMT kapitāldaļu izpirkšanas darījuma konsultantiem

LETA,22.08.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Septembrī AS "Latvenergo" un Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) plāno noslēgt līgumus ar konsultantiem, kuri palīdzēs darījumā ar Zviedrijas telekomunikāciju kompānijai "Telia" piederošo sakaru uzņēmumu SIA "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) kapitāldaļu izpirkšanu un stratēģiskā investora piesaisti.

LVRTC valdes priekšsēdētājs Ģirts Ozols intervijā aģentūrai LETA sacīja, ka konsultantu palīdzība ir nepieciešama trijos virzienos - "Tet" un LMT padziļinātajā izpētē jeb "due diligence", stratēģiskā investora piesaistē un darījuma strukturēšanā.

"Šobrīd mēs darba grupā, kurā ir "Latvenergo", LVRTC un "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"", esam izgājuši cauri procesam ar konsultantu uzrunāšanu, un šie uzņēmumi var sākt strādāt pie piedāvājuma sagatavošanas. Tos mēs sagaidām salīdzinoši ātri, pilnīgi noteikti vēl līdz augusta beigām. Tad attiecīgi mēs strādāsim pie izvērtējuma, lai nonāktu pie līgumiem," sacīja Ozols.

Pēc līguma noslēgšanas ar konsultantiem divu divarpus mēnešu laikā tiek sagaidīts, ka tiks saņemta informācija, ar kuru tālāk strādāt, lai noslēgtu darījumu ar "Telia".

Eksperti

Zaudēt nākotni taupības režīmā: izglītības finansējums, kas baro konkurentus

Andrejs Cinis, informācijas sistēmu menedžmenta augstskolas (ISMA) prorektors,03.07.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas augstākās izglītības ainava, raugoties no malas, šķiet harmoniska un sakārtota – studenti katru dienu piepilda auditorijas, pasniedzēji publicē pētījumus, kas atspoguļojas ziņu virsrakstos, un mūsu zinātnieku panākumi lepni atgādina par akadēmiskā darba nozīmi.

Viss šķiet ritam savā kārtībā, gluži kā labi ieeļļots mehānisms. Taču aiz šīs fasādes slēpjas dziļa, sistemātiska krīze, kas pakāpeniski iznīcina nozari no iekšpuses.

Pēdējos divus gadu desmitus Latvijas augstākā izglītība ir atradusies inerces režīmā – tā turpina darboties pēc vecām shēmām, nespējot pielāgoties globālajām izglītības tendencēm. Rezultātā mēs vērojam ne tikai studentu skaita kritumu, bet arī zināšanu kvalitātes dilšanu, akadēmiskā personāla novecošanu un inovāciju trūkumu. Ja šī tendence turpināsies, līdz 2035. gadam Latvijas augstākās izglītības iestāžu tīkls var sarukt vēl par 30%, bet valsts ekonomika zaudēs vēl vairāk jauno talantu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

'Viens no pasaulē vadošajiem iGaming tehnoloģiju un pakalpojumu sniedzējiem “Evolution” ir pieņēmis stratēģisku lēmumu paplašināties, atverot vēl vienu biroju Rīgā un tam par vietu izvēloties tieši “Grīziņdārzu”. Uzņēmums “Grīziņdārzā” iekārtos plašu biroju trīs stāvos ar kopējo platību 2500 m². Šis ir nozīmīgs solis ne tikai “Evolution”, bet arī biroju un tirdzniecības telpu kompleksa “Grīziņdārzs” attīstībā, nostiprinot to kā stratēģisku atrašanās vietu lieliem starptautiskiem uzņēmumiem.

Stratēģiska izvēle – kāpēc “Grīziņdārzs”?

Radošā pilsēta “Grīziņdārzs” ar vēsturisko industriālo vidi un mūsdienīgajiem tehniskajiem risinājumiem kļuvusi par vienu no perspektīvākajiem biznesa centriem Rīgā. “Evolution” lēmums izvēlēties tieši šo biroju centru darbības paplašināšanai ir spilgts apliecinājums tam, ka “Grīziņdārzs” piedāvā augstākās klases darba vidi, kas pilnībā atbilst globālu tehnoloģiju uzņēmumu augstajām prasībām.

“Mēs meklējām vidi, kas nodrošina gan izcilu komfortu mūsu darbiniekiem, gan mūsdienīgas tehnoloģijas, kas atbalsta mūsu straujo izaugsmi. “Grīziņdārza” piedāvātā infrastruktūra, stratēģiskā atrašanās vieta un elastīgā pieeja telpu pielāgošanai mūsu specifiskajām vajadzībām bija izšķirošie faktori, izvēloties šo lokāciju mūsu jaunajam birojam,” komentē Kaspars Fedorovs, “Evolution Latvia” operacionālās struktūrvienības vadītājs.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

NORDO, viens no lielākajiem industriālajiem parkiem Latvijā, paziņo par ekskluzīvas sadarbības līguma noslēgšanu ar vadošo nekustamo īpašumu konsultāciju un pārvaldības uzņēmumu Colliers Baltics. Šī sadarbība atvērs jaunas iespējas parka attīstībā un stiprinās tā pozīcijas Latvijas un Baltijas tirgū.

Sadarbības mērķis ir veicināt industriālo telpu pieejamību pēc nesen paziņotās noliktavu modernizācijas 30 000 m2 platībā un nodrošināt mērķtiecīgu sasniedzamību tiem uzņēmumiem, kuri meklē kvalitatīvas telpas savas darbības attīstībai. Colliers Baltics šī projekta ietvaros nodrošinās potenciālo nomnieku piesaisti, klientu atbalstu un konsultāciju sniegšanu projekta gaitā. Sadarbības fokusā būs NORDO jaunā A klases ēka, kas atrodas Noliktavu ielā 7.

Ēka pēc rekonstrukcijas piedāvās pilnībā modernizētu, funkcionālu vidi uzņēmējdarbībai, kas atbildīs mūsdienu tehniskajām, energoefektivitātes un loģistikas prasībām. Telpu plānojums un konstruktīvā elastība ļaus tās pielāgot noliktavu, ražošanas un tirdzniecības vajadzībām, sākot no 400 m2. Papildus priekšrocība ir iespēja uzstādīt telferus uz esošajām konstrukcijām, kas nav bieži sastopams risinājums šāda veida īpašumos. Pieejamība tiek nodrošināta gan ar plašu stāvlaukumu, gan tiešu sabiedriskā transporta piekļuvi, kas padara ēku ērti sasniedzamu gan uzņēmuma personālam, gan klientiem. Visas NORDO industriālā parka ēkas, tostarp arī rekonstruējamā ēka Noliktavu ielā 7, ir sertificētas atbilstoši BREEAM ilgtspējas standartiem.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada jūnijā investīciju pārvaldes uzņēmuma "Capitalica Asset Management“ komandā pievienojusies augsta līmeņa nekustamo īpašumu eksperte Iveta Ardava, kļūstot par Rīgas zaļākā biroju kompleksa “Verde“ komercdirektori.

Viņas uzdevums būs veidot un īstenot kvartāla komerciālo attīstības stratēģiju, stiprināt un veidot sadarbību ar esošajiem un topošajiem nomniekiem, kā arī virzīt “Verde” izaugsmi iepretim mērķiem.

I.Ardava ir ieguvusi bakalaura grādu tiesību zinātnē un vairāk nekā 20 gadus strādā nekustamo īpašumu jomā. No tiem vairāk nekā 15 gadi pavadīti “CBRE Baltics” komandā kā Mazumtirdzniecības aktīvu pārvaldības nodaļas vadītājai, kur viņa bija atbildīga par īpašumu pārvaldību un nomas procesu koordinēšanu plašam tirdzniecības objektu portfelim visā Baltijā, kā arī biroju segmentā.

Savas jaunās lomas ietvaros I.Ardava fokusēsies uz “Verde” komerciālās stratēģijas pilnveidošanu, izcilas nomnieku pieredzes stiprināšanu un kompleksa ilgtspējīgas izaugsmes virzīšanu. Viens no viņas galvenajiem stratēģiskajiem uzdevumiem būs uzturēt augstu apmierinātību esošajiem A un B ēku nomniekiem, vienlaikus profesionāli uzraugot C un D ēku attīstības procesu – no būvniecības sākuma līdz sekmīgai to iznomāšanai.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tikai adekvāti salīdzināmi dati ir izmantojami pareizu, situācijai atbilstošu lēmumu pieņemšanā.

Pēc darba devēja izmaksām Latvijā minimālā alga ir nevis valstī noteiktie 740 eiro, bet gan 914,93 eiro, kas jāņem vērā lēmumu pieņēmējiem, vērtējot Latvijas konkurētspēju Eiropā.

Ik pa laikam Latvijā tiek cilāts minimālās algas apmērs un tiek veikti salīdzinājumi ar tās lielumu citās valstīs, jo īpaši līdzinot ar Lietuvu un Igauniju. Situāciju vēl pikantāku padara fakts, ka pirms desmit gadiem – 2015. gadā – visās Baltijas valstīs oficiālā minimālā alga bija ļoti līdzīga: Igaunijā – 390 eiro; Latvijā – 360 eiro; Lietuvā – 325 eiro, bet 2025. gadā attiecīgi: 886 eiro; 740 eiro; 1038 eiro.

Daudziem ir patiesa vēlme izlīdzināt minimālās algas līmeni Baltijā, taču tiek ignorēts fakts, cik realitātē izmaksā minimālā alga darba devējam. Piemēram, 2023. gadā valstī noteiktā minimālā alga 620 eiro apmērā darba devējam reāli izmaksāja 766,62 eiro, 2024. gadā 700 eiro minimālā alga – jau 865,49 eiro, bet 2025. gadā 740 eiro patiesībā ir 914,93 eiro. Aprēķina dati rāda, ka darba devēja izmaksas (nodoklis un nodeva) virs valstī noteiktā minimālās algas apmēra 2023. gadā veidoja 146,62 eiro vairāk, 2024. gadā – 165,49 eiro un 2025. gadā jau – 174,93 eiro vairāk. Kas šo minimālās algas izmaksu apjomu palielina? Valsts noteiktā aprēķina formula, jo no valstī noteiktās minimālās algas darba devējam Latvijā ir jāmaksā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 23,59% apmērā, kas 2025. gadā ir 174,57 eiro mēnesī, kam vēl jāpieskaita uzņēmējdarbības riska valsts nodeva 0,36 eiro mēnesī.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar kara sākumu Ukrainā mēs visi esam kļuvuši tolerantāki pret riskiem un varbūt pat vairāk esam gatavi tos uzņemties paši. Labs treniņš, jo izskatās - lai veicinātu gan Eiropas, gan arī Latvijas konkurētspēju un ekonomikas izaugsmi, mums ir jāriskē.

Jāriskē veidot uzņēmumus, meklēt inovācijas, tās finansiāli atbalstīt un attiecīgi arī mainīt sistēmu un mainīties pašiem. Bez tā mēs varētu nokļūt pamatīgā stagnācijā. Jau tagad daudzi ir mums priekšā.

Jūnija beigās Eiropas Padome (EP) oficiāli atbalstīja Eiropas Komisijas (EK) sagatavoto Eiropas Savienības (ES) jaunuzņēmumu un strauji augošo uzņēmumu (scale up - no angļu val.) stratēģiju. Eiropas komisāre jaunuzņēmumu, izpētes un inovāciju jautājumos Ekaterina Zaharieva pēc tam savā ierakstā LinkedIn profilā norādīja, ka tas ir nozīmīgs notikums jaunuzņēmumu kopienai. Stratēģija ir skaidrs signāls, ka Eiropa ir apņēmusies radīt labvēlīgāku vidi jaunuzņēmumu un strauji augošo uzņēmumu attīstības nodrošināšanai, inovāciju stimulēšanai un globālās konkurētspējas uzlabošanai. Tieši spēja radīt un mērogot inovācijas ir viena no ES ekonomiskās attīstības atslēgām, ko savā 2024. gada ziņojumā uzsvēris tā autors bijušais Eiropas Centrālās bankas prezidents un Itālijas premjerministrs Mario Dragi.

Finanses

Cik maksā piesaistīt kapitālu izaugsmei un kas nosaka naudas cenu Baltijā?

Iveta Brūvele, Wandoo Finance dibinātāja un izpilddirektore,21.07.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kapitāla piesaiste Baltijas uzņēmumiem šobrīd ir dārgāka nekā citviet Eiropā, taču lielu daļu no prēmijas, kas tiek maksāta investoriem, veido reģiona specifika, nevis pašu uzņēmumu riska profils.

Kas veido naudas cenu Baltijā?

No teorijas viedokļa ilgtermiņā nav iespējams panākt augstu atdevi pie zema riska – šie abi faktori savstarpēji cieši korelē, un kapitāla cena tiešā veidā atspoguļo riska līmeni. Viena no riska komponentēm mūsu reģionā ir ģeopolitiskā situācija. Baltijas valstu atrašanās līdzās divām neprognozējamām kaimiņvalstīm un relatīvā karadarbības tuvumā nozīmē, ka investori ģeopolitiskās nenoteiktības apstākļos īpaši rūpīgi vērtē riska un atdeves attiecību, izvēloties drošākus reģionus vai investīcijas, kurās šis risks tiek kompensēts ar augstāku atdevi. Tas nozīmē, ka uzņēmums no Portugāles, kas darbojas identiskā biznesa segmentā apstākļos, kad citi mainīgie kapitāla tirgus kritēriji ir vienādi, kapitālu varēs piesaistīt par dažiem procentiem lētāk nekā līdzvērtīgs uzņēmums no Latvijas. Ja nenotiks kādas fundamentālas izmaiņas ģeopolitikā, šis risks tuvākajos gados Baltijā saglabāsies augstāks un tas būs redzams kapitāla cenā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir pienācis 2025. gada vidus, un vasaras sezona, lai arī ar mainīgiem laikapstākļiem, ir klāt. BALTU KOKS mežsaimniecības speciālisti aicina meža īpašniekus atskatīties uz apaļkoku tirgus attīstību Latvijā šī gada pirmajā pusē, lai savlaicīgi un efektīvi plānotu turpmākās mežsaimniecības aktivitātes. Šī tirgus analīze ir veikta, balstoties uz SIA "Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta" (MeKA) Meža nozares informācijas centra regulāri apkopotajiem cenu monitoringa datiem.

Skujkoku zāģbaļķiem saglabājas augsts pieprasījums

Pēdējo mēnešu slapjie laikapstākļi un ierobežojumi egļu mizgrauža izplatībai ir veicinājuši augstu pieprasījumu pēc skujkoku, īpaši egles, zāģbaļķiem. Šī sortimenta cenas ir noturējušās augstā līmenī visa pirmā pusgada garumā, piedzīvojot vien nelielas korekcijas maijā un jūnijā.

Sagaidāms, ka pēc mizgrauža ierobežojumu atcelšanas šī gada oktobrī–novembrī, tirgū ienāks lielāks zāģbaļķu apjoms, radot lejupslīdes spiedienu uz cenām.

Taras kluči – stabilitāte ekonomiskās nenoteiktības laikā

Eksperti

No remontiem uz ilgmūžību: ceļu būves izvēles klimata pārmaiņu līkločos

Andrejs Vlasjuks, SIA “Composite PRO” valdes priekšsēdētājs, Latvijas Kompozītmateriālu asociācijas valdes loceklis,29.09.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikviens autovadītājs redz plaisas asfaltā, drūpošas ceļu malas un applūdušas nobrauktuves. Tās nav tikai neērtības – tā ir mūsu drošība un nodokļos maksātā nauda, kas pazūd atkārtotos remontos. Klimata pārmaiņu ierosinātie laikapstākļu cikli kļūst arvien ekstrēmāki, kā rezultātā tradicionālie materiāli vairs nespēj nodrošināt ilgmūžību.

Klimata pārmaiņas un iepirkumu stagnācija grauj infrastruktūru

Latvijas ceļu infrastruktūras visneaizsargātākās daļas ir tās, kas nonāk tiešā saskarē ar mitrumu, mehānisko slodzi un temperatūras svārstībām – apmales, drenāžas kanāli, nobrauktuves, ceļa malu betonējumi. Karstuma viļņos betona virsmas izplešas un plaisā, lietavu laikā drenāžas sistēmas tiek pārslogotas, bet ziemā atkala un sals īpaši bojā vietas, kur ūdens uzkrājas konstrukcijā. Šo bojājumu apjoms pieaug, jo klimata pārmaiņu ietekmē laikapstākļu cikli kļūst straujāki un ekstrēmāki, bet publiskajos iepirkumos joprojām dominē zemākās cenas princips. Tas nozīmē, ka materiāli ar lielāku noturību un mazākām uzturēšanas izmaksām bieži netiek izvēlēti. Piemēram, Finanšu ministrijas programmā “Valsts autoceļu uzturēšana un atjaunošana” 2024. gadā paredzēti ap 210,5 miljoniem eiro, no kuriem ikdienas uzturēšanas darbiem vien atvēlēti aptuveni 56,8 miljoni eiro¹². Citiem vārdiem – mēs turpinām maksāt par nebeidzamiem remontiem, nevis ieguldām ilgtspējīgā infrastruktūrā.

Eksperti

Vai laiks uztraukties par Japānas parādu?

Kārlis Mārtiņš Gulbis, Signet Bank investīciju analītiķis,09.07.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laikā finanšu medijos arvien biežāk parādās brīdinājuma toņos ieturēti raksti par Japānas fiskālo situāciju, kas lielā mērā ir “negaidīti” sakrituši ar maija beigās strauji pieaugošiem valsts ilgtermiņa obligāciju ienesīgumiem.

Tiek pievērsta uzmanība arī uz pieaugošo valsts parāda apkalpošanas slogu un Japānas Bankas lēmumu paaugstināt procentu likmes līdz augstākajam līmenim kopš 2008. gada, tomēr lielākā daļa ignorē Japānas monetārās politikas strukturālās īpatnības, kas, pareizi izprotot, ļauj šī brīža situāciju vērtēt daudz mierīgāk un kontekstuāli pamatotāk.

Tiesa, Japānas valsts kopējais parāds (rēķinot pret IKP) joprojām ir visaugstākais starp attīstītajām ekonomikām, bet Japānu atšķir tas, ka gandrīz viss valsts parāds ir denominēts jēnās un to iekšzemē tur Japānas Banka, komercbankas un pensiju fondi. Īpatnība dod Japānai priekšroku monetārās politikas elastībā atšķirībā no valstīm, kuras aizņemas ārvalstu valūtās vai saskaras ar starptautiskiem monetāriem ierobežojumiem (piem. Eirozona). Japānas valdībai, sadarbībā ar Japānas Banku, vienmēr ir iespēja nodrošināt savu parādsaistību izpildi jēnās – t.i. defolta risks ir praktiski neeksistējošs – Grieķijas variants, kur lielākā parāda daļa tika turēta ārzemēs, nav iespējams.

Video

VIDEO: Zemes aktīviem vajadzīgs saimnieks

Māris Ķirsons,14.10.2025

Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidents Kristaps Klauss: „Ilgstoši dzīvojām ilūzijā, ka savu ārējo drošību varam deleģēt kādam citam, tagad ir šoks, ka par to ir jāmaksā pašiem. Ilgstoši domājām, ka enerģētiku varam deleģēt kādam citam, tagad ir šoks par to, ka, atslēdzoties no BRELL, pašiem jāmaksā par elektroenerģijas balansēšanu.”

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zeme ir aktīvs, kurš ir jāizmanto tautsaimniecībā, tādējādi radot ne vien produkciju, kuru patērēt pašu zemē, bet arī to eksportēt. Tas nodrošina darbavietas un apdzīvotību, jo īpaši lauku reģionos, rada arī nodokļu ieņēmumus valsts budžetam, tāpēc ierobežojumu politikai ne tikai jābūt saprātīgai, bet arī segtai ar kompensācijām.

Tādas atziņas skanēja Dienas Biznesa kopā ar portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā videodiskusijā Nodokļu politikas izaicinājumi - ekonomiskā attīstība un zemes resursu izmantošanas nozares. Zemes nozares ir galvenie darba devēji laukos, kas rada pieprasījumu pēc citu sfēru precēm un pakalpojumiem, kā arī tieši un pastarpināti ģenerē nodokļus valsts budžetam, kas ir finanšu avots sabiedrībai vajadzīgu pakalpojumu nodrošināšanai. Tika norādīts, ka vispirms ir nepieciešama Latvijas resursu racionāla un jēgpilna izmantošana un tikai tad - visa veida prasību, ierobežojumu, liegumu, tostarp Zaļā kursa minimālās programmas izpilde.