atvijas kontrolēto gaisa telpu pagājušajā gadā visbiežāk izmantoja Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic", Somijas nacionālā aviokompānija "Finnair", Īrijas zemo cenu lidsabiedrība "Ryanair", kā arī Ķīnas aviokompānija "Air China", liecina "Latvijas gaisa satiksmes" (LGS) apkopotā statistika.

LGS pārstāvji pavēstīja, ka pērn 14% no visiem lidojumiem Latvijas gaisa telpā nodrošināja "airBaltic", 12% - "Finnair", bet pa 7% - "Ryanair" un "Air China".

Seko Indijas aviokompānija "Air India", kas nodrošināja 6% no visiem lidojumiem Latvijas gaisa telpā, Krievijas nacionālā lidsabiedrība "Aeroflot" - 4%, bet pa 3% nodrošināja Turcijas aviokompānija "Turkish Airlines", Ķīnas aviokompānija "Hainan Airlines", kā arī Krievijas aviokompānijas "Rossiya Airlines" un "Pobeda".

Šīs desmit aviokompānijas nodrošināja kopumā 62% no "Latvijas gaisa satiksmes" ieņēmumiem.

LGS valdes priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš skaidroja, ka Latvijas kontrolētā gaisa telpa nesaskan ar Latvijas ģeogrāfiskajām robežām. Attiecīgi Krievijas aviokompāniju lidojumi nenotiek virs Latvijas teritorijas, bet tie ir lidojumi virs neitrālajiem ūdeņiem, kas skaitās Krievijas iekšējie lidojumi, piemēram, no Sanktpēterburgas vai Maskavas, izmantojot Baltijas jūru, uz Karalaučiem.

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajā ceturksnī iekasēti 3,569 miljardi eiro, kas ir par 53,8 miljoniem eiro jeb 1,5% vairāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025.gada pirmajā ceturksnī bija par 244,7 miljoniem eiro jeb 7,4% lielāki nekā 2024.gada attiecīgajā periodā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos trijos mēnešos veidoja 3,356 miljardus eiro, kas ir par 54,4 miljoniem eiro jeb 1,6% vairāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 2,771 miljardu eiro, kas ir par 36 miljoniem eiro jeb 1,3% vairāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 584,6 miljonu eiro apmērā, kas ir par 18,4 miljoniem eiro jeb 3,2% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā nodokļu ieņēmumi 2025.gada pirmajā ceturksnī bija 213,5 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,5 miljoniem eiro jeb 0,2% mazāk, nekā plānots.

2025. gads Attīstības finanšu institūcijai ALTUM būs ne vien nozīmīgs izaugsmes posms un jaunu iniciatīvu īstenošanas laiks, bet arī desmitais darbības gads.

Šajā posmā ALTUM atbalsta instrumentu portfelis ir trīskāršots, tuvojoties jau 1,2 miljardiem eiro, ir iegūts un saglabāts nemainīgi augsts Moody's kredītreitings Baa1, nodrošināti labi darbības atdeves un peļņas rādītāji. ALTUM aktīvi īsteno vairāk nekā 40 atbalsta programmas, tai skaitā fokusējoties uz atbalstu reģioniem.

Lai veicinātu uzņēmējdarbību reģionos, ALTUM pērn sāka piešķirt aizdevumus līdz 100 tūkstošiem eiro ar būtiski samazinātām nodrošinājuma prasībām. Pieprasījums pēc tiem bijis stabili augošs, apliecinot uzņēmēju vajadzību pēc atbalsta. Savukārt paplašinot uzņēmumu energoefektivitātes programmu, arī vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzņēmumiem tika nodrošināta iespēja modernizēt un padarīt konkurētspējīgākus savus uzņēmumus. Pirmo reizi ar valsts atbalstu tiek īstenota zemas īres namu programma un pirmie pabeigtie projekti gaidāmi jau 2025.gadā.

Latvijas pakalpojumu eksports ir audzis strauji, tomēr kaimiņvalstīm līdzi netiekam, un plaisa ar Igauniju un Lietuvu ir palielinājusies, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomists Matīss Mirošņikovs.

Ekonomists norāda, ka Baltijas valstis kā mazas un atvērtas ekonomikas ir atkarīgas no tirdzniecības ar citām valstīm un pret tautsaimniecību apmēru tirgojas salīdzinoši daudz - Latvijas eksporta vērtība 2023.gadā bija 67% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Lietuvā un Igaunijā šis rādītājs ir pat vēl augstāks - attiecīgi 76,5% un 77,9% no IKP, savukārt Eiropas Savienībā (ES) kopumā - 51,9%.

Par spīti grūtiem laikiem preču eksportā, lielākā atšķirība starp Baltijas valstīm izveidojusies pakalpojumu eksportā - ja preču eksports visā Baltijā ir ap 50% no IKP, tad pakalpojumu eksports Latvijā ir vien 19% no IKP, salīdzinot ar Lietuvas 27% un Igaunijas 31%. Mirošņikovs uzsver, ka šī plaisa būtiski palielinājusies pēdējo gadu laikā.

Nodokļu ieņēmumos pagājušajā gadā iekasēti 14,404 miljardi eiro, kas ir par 251,6 miljoniem eiro jeb 1,7% mazāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2024.gadā bija par 989,4 miljoniem eiro jeb 7,4% lielāki nekā 2023.gadā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi pērn veidoja 13,558 miljardus eiro, kas ir par 247 miljoniem eiro jeb 1,8% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi pagājušajā gadā veidoja 11,194 miljardus eiro, kas ir par 377,8 miljoniem eiro jeb 3,3% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 2,364 miljardu eiro apmērā, kas ir par 130,8 miljoniem eiro jeb 5,9% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā nodokļu ieņēmumi 2024.gadā bija 846,7 miljonu eiro apmērā, kas ir par 4,7 miljoniem eiro jeb 0,5% mazāk, nekā plānots.

Eiropas Investīciju banka (EIB) plāno izsniegt Lietuvai aizdevumu 540 miljonu eiro apmērā militārās bāzes būvniecībai dienvidos no tās galvaspilsētas Viļņas, tādējādi uzsverot Eiropas kolektīvo apņemšanos stiprināt savu aizsardzības infrastruktūru un atturēšanas spējas.

Jaunajā Rūdninku bāzē tiks izvietota Vācijas brigāde, lai stiprinātu Ziemeļatlantijas līguma organizācijas ātrās reaģēšanas spējas reģionā.

Rūdninku militārā objekta būvniecību 35 kilometrus no robežas ar Baltkrieviju ir paredzēts sākt 2026.gadā. Projekta teritorijas platība būs 170 hektāri, un tā satvarā tiks izbūvēti ceļi 11 kilometru garumā un aptuveni 150 ēku, tostarp medicīnas centri, dzīvojamā un mācību infrastruktūra, noliktavas, angāri un helikopteru laukumi.

"Šis ir izšķirošs solis, lai sniegtu mūsu atbalstu Eiropas drošībai," teica EIB grupas priekšsēdētāja Nadija Kalvinjo Luksemburgā, kur viņa tikās ar Lietuvas finanšu ministru Rimantu Šadžus. "Finansējot plaša mēroga militāro infrastruktūru, mēs apliecinām gatavību apmierināt reģiona mainīgās vajadzības aizsardzības jomā. Tas atspoguļo EIB pieaugošo lomu stabilitātes nodrošināšanā visā Eiropas Savienībā."

Ir uzņēmumi, kas pēdējos gados ir piebremzējuši investīcijas Baltijas valstīs. Bet ir arī tādi, kas izmanto šo situāciju un veic nozīmīgus ieguldījumus, palielinot savu tirgus daļu. Viens no šādiem uzņēmumiem ir Baltijas loģistikas nekustamo īpašumu attīstītājs SIRIN Development, kas pēc savu pozīciju nostiprināšanas Baltijas valstīs jau ir sācis izvērtēt paplašināšanās iespējas arī Polijas virzienā.

Uzņēmums arī cer uz to, ka jaunas iespējas loģistikas jomā pavērs Rail Baltica projekta īstenošana, intervijā DB.lv stāsta uzņēmuma izpilddirektors Laurins Kuzavs.

Jūs tikko pabeidzāt Mārupes loģistikas parka pirmās kārtas būvniecību. Kādi vēl projekti šogad plānoti Latvijā?

Jā, SIRIN Park Mārupe ar 27 000 kvadrātmetru platību atrodas potenciāli ļoti pievilcīgā vietā netālu no starptautiskās lidostas Rīga. Ieguldījumi šī projekta pirmajā posmā sasniedza 18 miljonus eiro. Šogad parka otrajā kārtā plānojam investēt vēl 10 miljonus eiro, izbūvējot noliktavas vēl 16 000 kvadrātmetru platībā.

Biznesa nozares klientu prioritāte ir ekskluzīva atrašanās vieta, rentabilitāte un loģistikas ekosistēmas ilgtspēja. Tāpēc visi mūsu projekti iemieso vīziju par moderniem, ilgtspējīgiem loģistikas parkiem izcilās vietās, ar mērķi apmierināt nozares prasības arī nākotnē. Piedāvājam uzņēmumiem, kas darbojas vecā tipa noliktavās, iespēju pārcelties uz modernu loģistikas parku ar 30 % zemākām ekspluatācijas izmaksām, videi draudzīgiem risinājumiem un labākiem apstākļiem darbiniekiem. Tāda līmeņa projektu šobrīd Rīgā trūkst.

Finanšu ministrija, ņemot vērā Valsts kases datus par konsolidētā kopbudžeta izpildi 2024. gada janvārī-decembrī, ir aktualizējusi vispārējās valdības budžeta bilances novērtējumu 2024. gadam.

Pēc Eiropas kontu sistēmas (EKS) metodoloģijas vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 849,6 miljoni eiro jeb 2,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Budžeta deficīts bija par 0,3 procentpunktiem zemāks nekā 2023. gadā un 0,7 procentpunktiem zemāks nekā prognozēts pagājušā gada rudenī. Zemāku nekā prognozēts deficītu pamatā noteica lielāki ieņēmumi, kas sagaidāmi šā gada janvārī un atbilstoši EKS ir attiecināmi uz 2024. gadu, un mazāki faktiskie izdevumi gan Eiropas Savienības (ES) fondu projektiem, gan valsts pamatfunkcijām, kas netika izlietoti plānotajā apmērā.

Savukārt vispārējās valdības parāds atbilstoši Valsts kases operatīvajam novērtējumam 2024. gada beigās bija 19 miljardi eiro jeb 47,7% no IKP, gada laikā palielinoties par 1,5 miljardiem eiro, ko noteica pagājušajā gadā veiktie aizņemšanās pasākumi kopējās finansēšanas nepieciešamības nodrošināšanai, tai skaitā lai finansētu valsts budžeta deficītu un dzēstu valsts parāda saistības. Zemāks vispārējās valdības budžeta deficīta līmenis 2024. gadā samazinās turpmāk sagaidāmo vispārējās valdības parāda pieaugumu, pozitīvi ietekmējot valsts parāda apkalpošanas izdevumus.

Rīgas lidostā svinīgi iemūrēts pamatakmens jaunajam VAS "Latvijas gaisa satiksme" (LGS) gaisa satiksmes vadības tornim un jaunai kompleksa piebūvei, kas nākotnē ļaus attīstīt un modernizēt aeronavigācijas pakalpojumus, vadīt civilos un militāros lidojumus, garantējot to drošumu, kā arī pavērs jaunas iespējas Rīgas lidostai, informē LGS.

"Jaunais gaisa tornis uzlabos aviācijas drošumu un ļaus palielināt lidojumu skaitu, veicinot ekonomikas izaugsmi. Turklāt šajos ģeopolitiskajos apstākļos ir ļoti svarīgi, ka torni izmantos ne tikai civilo, bet arī militāro lidojumu vadīšanai. Jāuzsver, ka puse jeb vairāk nekā 26 miljoni eiro projekta īstenošanai nāk no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta granta formā. Tas ir konkrēts piemērs, kā Eiropas Savienības fondi veicina Latvijas drošību un attīstību," pasākumā uzsvēra Eiropas Komisijas ekonomikas un produktivitātes komisārs Valdis Dombrovskis.

"Projekta ideju esam lolojuši vairākus gadus, tagad ir pienācis brīdis, kad tiek ielikts būves pamatakmens un sāksies pats svarīgākais posms - celtniecība. Tornis pavērs pilnīgi jaunas iespējas gan LGS, gan Rīgas lidostai, gan mūsu sadarbības partneriem - Gaisa spēkiem un Valsts robežsardzei, gan aviokompānijām un pasažieriem," norādīja LGS valdes priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš

Pagājušajā gadā Baltijas uzņēmumu apvienošanās un iegādes darījumu tirgus atdzima, un Sorainen eksperti paredz, ka 2025. gadā izaugsme turpināsies. 2024. gada beigas un šā gada sākums Sorainen M&A komandai ir bijuši īpaši intensīvi, tāpēc prognozes ir optimistiskas.

Saskaņā ar Mergermarket datiem kopējais paziņoto darījumu skaits 2024. gadā, salīdzinājumā ar 2023. gadu, pieauga par 39%, bet atklāto darījumu vērtība pieauga vēl vairāk, tuvojoties rekordlielam līmenim, kas tika sasniegts2021-2022. gadā. Darījumu skaits pieauga visās Baltijas valstīs, un ievērojami palielinājās darījumu skaits ar vērtību virs 100 miljoniem eiro: 2023. gadā bija tikai trīs darījumi, bet pagājušajā gadā jau septiņi.

Sorainen eksperti sagaida, ka galvenie Baltijas M&A tirgus izaugsmes virzītājspēki šogad būs Baltijas valstu ekonomikas izaugsme, procentu likmju samazināšanās un privātā un riska kapitāla darījumu skaita pieaugums. 2023.-2024. gadā vairāki pārdošanas procesi Baltijas valstīs tika atlikti vai iesāktie apturēti ģeopolitiskās spriedzes, augsto procentu likmju vai Baltijas valstu ekonomikas lejupslīdes dēļ.

Valsts pārvaldē tuvākajos gados ir iespēja atrast veidus, kā ietaupīt 450 miljonus eiro aizsardzības nozares finansēšanai, ceturtdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Viņš uzsvēra, ka tā nav budžeta izdevumu konsolidācija kā iepriekšējā krīzē, bet gan līdzekļu pārdale citām prioritātēm, budžeta kopējam apjomam paliekot nemainīgam.

Vienlaikus Ašeradens uzsvēra, ka lēmums par šo līdzekļu ietaupījumu jāpieņem ātri, un pēc tam var izlemt, kādā veidā tos ietaupīt.

Ministrs skaidroja, ka iespējami divi scenāriji - "plakanai", kad visām ministrijām un resoriem tiek uzdots ietaupīt 5%, un tad pašiem jādomā, kā to izdarīt, vai arī strukturālais scenārijs, kad ietaupījumu izdodas rast konkrētās jomās, vai veicot konkrētus pārkārtojumus.

Kā piemēru Ašeradens minēja publisko iepirkumu jomu, kuru patlaban analizē Finanšu ministrija. Valsts pārvalde pērn iepirkusi preces par 5,3 miljardiem eiro, un, Ašeradena ieskatā, pamainot procesus, varētu ietaupīt 7% no šīs summas gadā.

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" ceturtdien saņēmusi 50. "Airbus A220-300" lidmašīnu ar īpašo krāsojumu, informē "airBaltic" pārstāvji.

"airBaltic" prezidents un izpilddirektors Martins Gauss norāda, ka pirms astoņiem gadiem "airBaltic" kļuva par pirmo lidsabiedrību, kas sāka veikt lidojumus ar "Airbus A220-300" lidmašīnām.

"Saņemot "airBaltic" 50. "A220-300" lidmašīnu, tā iezīmē mūsu sākotnējā lidmašīnu pasūtījuma noslēgšanu, un esam pusceļā līdz "airBaltic" mērķa sasniegšanai, lai līdz 2030.gadam lidojumus veiktu ar 100 viena tipa "Airbus A220-300 lidmašīnām" un dubultotu flotes izmēru," piebilst Gauss.

Savukārt satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) norāda, ka, paplašinoties "airBaltic", Rīgas lidosta turpina attīstīties kā svarīgs transporta mezgls, vēl vairāk apliecinot Latvijas apņemšanos nodrošināt inovācijas, darba vietas un ilgtspējīgu izaugsmi aviācijas nozarē.

Līdz piektdienai ir iespējams parakstīties uz jaunajām Iute Group termiņobligācijām, kas ir iecienītas investoru vidū. Jauno nodrošināto augstākās prioritātes obligāciju nominālvērtība ir 100 eiro, un procentu likme ir 12% gadā. Iute obligācijas ir ne vien ierasti izdevīgs ieguldījums, bet arī vienmēr tiek aktīvi tirgotas Tallinas Fondu biržā, dažkārt pat pārsniedzot vislielāko akciju dienas apgrozījumu Tallinas Fondu biržā.

Jaunās termiņobligācijas, kas investoriem ļaus gūt peļņu līdz 2030. gadam, palīdzēs Iute attīstīt digitālo banku darbību Dienvidaustrumeiropas valstīs. "Ja mums ir stabila kapitāla bāze mūsu kredītportfeļa palielināšanai, ir radīti arī priekšnoteikumi, lai turpinātu investēt tehnoloģijās, attīstītu lietotni MyIute, paplašinātu maksājumu un apdrošināšanas pakalpojumus un uzlabotu uz tehnoloģijām balstītas atbalsta sistēmas," sacīja Tarmo Silds, Iute Group dibinātājs un izpilddirektors.

Iute Group, kas darbojas Dienvidaustrumeiropā un kuras galvenā mītne atrodas Tallinā, koncentrējas uz digitālo finanšu pakalpojumu izstrādi, piedāvājot aizdevumus, maksājumus un apdrošināšanu vienā lietotnē. Pakalpojumu pamatā ir lietotne Myiute, kas ir lejupielādēta vairāk nekā 1,19 miljonus reižu. Izmantojot lietotni, klienti var pārvaldīt savas finanses, veikt pārskaitījumus, pieteikties aizdevumiem, iegādāties apdrošināšanu, izmantot QR maksājumus veikalos un bezkaršu bankomātus.

Maksātnespējīgās "PNB bankas" administrators šogad aprīlī atguvis aktīvus 928 000 eiro apmērā, kas ir 5,7 reizes mazāk nekā mēnesi iepriekš, kad bankas aktīvi tika atgūti 5,297 miljonu eiro apmērā, liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis" publicētais pārskats.

Tostarp no ieguldījumiem 2025.gada aprīlī atgūti 590 000 eiro, no izsniegtajiem kredītiem atgūti 222 000 eiro, no aizdevumiem kredītiestādēm atgūti 59 000 eiro, no vērtspapīriem atgūti 2000 eiro, bet no pārējiem aktīviem atgūti 55 000 eiro. Tādējādi šogad pirmajos četros mēnešos "PNB bankas" administrators ir atguvis kopumā 6,964 miljonus eiro.

Savukārt kopš 2019.gada 12.septembra, kad "PNB banka" tika atzīta par maksātnespējīgu, bankas administrators ir atguvis kopumā 219,272 miljonus eiro, tostarp 2019.gadā bankas aktīvi tika atgūti 25,484 miljonu eiro apmērā, 2020.gadā - 95,408 miljonu eiro apmērā, 2021.gadā - 29,641 miljona eiro apmērā, 2022.gadā - 29,835 miljonu eiro apmērā, 2023.gadā - 21,523 miljonu eiro apmērā, bet 2024.gadā - 10,397 miljonu eiro apmērā.

No Finanšu ministrijas jūnijā tiks gaidīti priekšlikumi valsts tēriņu mazināšanai, pēc valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmes 12.maijā žurnālistiem teica Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Politiķe paskaidroja, ka jūnija laikā ir jāsagatavo priekšlikumi, lai samazinātu valsts tēriņus par vismaz 150 miljoniem eiro, lai rastu finansējumu aizsardzībai, izglītībai un demogrāfijai.

Pēc tam būs jāstrādā, lai valsts tēriņus samazinātu vēl vairāk, piebilda Siliņa.

Premjere skaidroja, ka jūnija laikā ir jāpieņem svarīgi lēmumi, lai virzītos uz priekšu ar valdības nospraustajām prioritātēm.

Viņa uzsvēra, ka efektīvs veids, kā realizēt izvirzītās idejas un palielināt aizsardzības finansējumu, ir izmantot arī Eiropas piedāvātos instrumentus.

Siliņa norādīja, ka ir jāturpina diskusijas ar pašvaldībām par programmām, kas vērstas uz demogrāfiskās situācijas uzlabošanu un ģimeņu atbalstu. Šīm iniciatīvām būs nepieciešams papildu finansējums, taču bez plašām diskusijām par esošo līdzekļu pārdali un efektīvāku pārvaldību noteikti nevarēšot iztikt, viņa piebilda.

Valdība otrdien atbalstīja Satiksmes ministrijas (SM) izstrādāto likumprojektu, kas paredz autoceļu lietošanas nodevu par laiku jeb vinjeti kravas transportlīdzekļiem, kuru pilna masa ir lielāka par trim tonnām, no 2030.gada aizstāt ar ceļu infrastruktūras nodevu.

SM skaidro, ka grozījumi paredzēti, lai tiktu izpildīta Eiropas Savienības (ES) direktīvas prasība dalībvalstīm no 2030.gada ieviest ceļu infrastruktūras nodevu.

Atbilstoši direktīvai ceļu infrastruktūras nodeva tiks noteikta atkarībā no transportlīdzekļa radītā piesārņojuma un nobrauktā attāluma, un tā aizstās vinjeti kravas auto smagākiem par trīs tonnām. Tādējādi tiks veicināta taisnīgāka pieeja un atbildīgāka un videi draudzīgāka transportlīdzekļu lietošana.

Ceļu nodevu likumprojekts paredz, ka no 2030.gada tiks ieviesta ceļu infrastruktūras nodeva, kas transportlīdzekļa īpašniekam jāmaksā par valsts autoceļu infrastruktūras izmantošanu atkarībā no attāluma, kuru tas nobraucis un no transportlīdzekļa veida, nodrošinot principa "lietotājs maksā" un "piesārņotājs maksā" piemērošanu, tādējādi aizstājot līdzšinējo autoceļu lietošanas nodevu par laiku.

Līdz šim no ministrijām ir saņemti 190 dažādi priekšlikumi par tēriņu mazināšanu nedaudz vairāk nekā 75 miljonu eiro apmērā, lai rastu finansējumu aizsardzībai, izglītībai un demogrāfijai, 18.jūnijā "LTV1" raidījumā "Šodienas jautājums" atklāja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Tā ir aptuveni puse no iecerētās ietaupījuma summas, kuru šādā veidā plānots atrast.

Premjere uzsvēra, ka ministrijas ir sekojušas viņas ieteikumam, proaktīvi nākot klajā ar priekšlikumiem tēriņu mazināšanai, un joprojām starp Finanšu ministriju (FM) un citu ministriju ministriem notiek aktīvas sarunas.

"Mums vēl ir laiks strādāt ar šo un atrast šo nepieciešamo finansējumu," pauda Siliņa, piebilstot, ka sarunas par šo jautājumu turpināsies arī koalīcijas partneru vadības līmenī.

Jau ziņots, ka premjere iepriekš aicināja ministrijas būt proaktīvām un nākt klajā ar saviem priekšlikumiem par iespējamiem ietaupījumiem.

Kā aģentūrai LETA pēc valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmes pirmdien uzsvēra Siliņa, finanšu ministram Arvilam Ašeradenam (JV) ir pienākums skaidrot jautājumu par budžeta līdzekļu pārdali.

Tuvāko trīs gadu laikā būvniecības preču tirgotājs "Kurši" veikalu tīkla modernizācijā plāno investēt līdz 10 miljoniem eiro, intervijā aģentūrai LETA saka "Kuršu" valdes priekšsēdētājs Agnis Bērziņš.

Viņš sacīja, ka patlaban uz rekonstrukcijas laiku ir slēgts veikals pie tirdzniecības centra "A7", bet jau šī gada jūlijā tas atkal vērs durvis apmeklētājiem. Tas būs "Kuršu" 19.veikals.

Kompānijas plānos ir tuvāko trīs gadu laikā investēt pietiekami daudz līdzekļu - ap 10 miljoniem eiro - esošo veikalu modernizācijā.

Bērziņš skaidroja, ka "Kuršu" pirmie veikali ir attīstīti un celti 2000.gadu sākumā, līdz ar to ir nepieciešams investēt esošo veikalu renovācijā un modernizēšanā. Vismaz tuvāko trīs gadu laikā jauni veikali netiks atvērti.

Pērn pavasarī "Kurši" atvēra divus jaunus veikalus - Liepājā un Bauskā, bet vēlā rudenī uz pārbūves laiku aizvēra kompānijas pirmo un biznesa ziņā nozīmīgāko veikalu Brīvības gatvē, Rīgā, kurš tika atvērts šogad aprīlī.

Augsto procentu likmju perioda nobiedētie nekustamo īpašumu pircēji pērn bija mazaktīvi un veica maz darījumu. 2025. gada pirmajos mēnešos nekustamā īpašuma darījumu skaits pamazām aug, taču ne tik strauji kā būtu nepieciešams, ja pircēji un pārdevēji ņemtu vērā “lielo bildi”.

Un galvenā “lielās bildes” sastāvdaļa ir sajūta, ka savam noslēgumam Eiropā un Tuvajos Austrumos tuvojas divi lieli kari – Krievijas – Ukrainas un Izraēlas – Hamas karš. Var diskutēt par to, kad tas notiks, tomēr subjektīvā sajūta saka, ka runa ir par mēnešiem, kurus prasīs karadarbības pārtraukšana, nevis gadiem. Šie kari ir izrādījušies ārkārtīgi postoši ne tikai no zaudēto cilvēku dzīvību viedokļa, bet arī milzīgā sagrauto dzīvojamo, sabiedrisko un ražošanas ēku skaita dēļ. Abi šie kari beigsies ar lielām nekustamo īpašumu atjaunošanas programmām, kuru parametri un summas tiek aktīvi apspriestas gan Eiropā, gan ASV, gana arī arābu valstīs - būs jāatjauno veselas pilsētas - ceļi, tilti, lidostas, dzīvojamās, biroju, ražošanas un sabiedriskās ēkas. Kas notiks tajā mirklī, kad apklusīs lielgabali?

2025. gadā Lietuvā ir vislielākā minimālā darba alga Baltijā, tomēr darba devējiem šajā valstī ir zemākās darbaspēka nodokļu izmaksas, savukārt darba ņēmējiem visvairāk makā iekrīt Igaunijā.

Tā liecina a/s BDO Latvija pētījums, kurā tika vērtētas darba devēja kopējās izmaksas pie bruto algas 2000 eiro mēnesī, kā arī tas, cik liela summa no tās pēc visa veida nodokļu maksājumiem ienāk darba ņēmēja kontā.

Lietuva interesantāka darba devējiem

Ja raugās tikai uz minimālas algas izmaiņu dinamiku, tad 10 gadu laikā Lietuva no Baltijas arjergarda ir kļuvusi par līderi, jo 2025. gadā tieši Lietuvā ir vislielākā minimālā alga pirms nodokļu nomaksas. Lai arī lielās algas var vērtēt kā šķērsli ekonomiskai attīstībai un konkurētspējai, jāpiebilst, ka šajā valstī strādājošajiem darba devējiem darbaspēka izmaksas ir ievērojami zemākas nekā analogu algu maksājošajiem darba devējiem Igaunijā vai Latvijā. Proti, tāda ir nodokļu politika – salīdzinoši liela minimālā alga, bet faktiski zems nodokļu slogs darba devējam. Tieši šis paradokss varētu būt viens no iemesliem dienvidu kaimiņvalsts pēdējo gadu straujajai ekonomiskajai attīstībai.

Viļņas lidostā otrdien oficiāli atklāts jaunais izlidošanas terminālis.

Premjerministrs Gintauts Palucks atklāšanas ceremonijā sacīja, ka Viļņas lidosta attīstās, lai apmierinātu arvien pieaugošā pasažieru skaita gaidas par ērtumu un augstas kvalitātes pakalpojumu.

Savukārt satiksmes ministrs Eugenijus Sabutis uzsvēra, ka jaunais izlidošanas terminālis ir tikai sākums lidostas attīstībā un jau ir sākts darbs arī pie jauna ielidošanas termināļa.

Pirmie reisi no Viļņas lidostas jaunā izlidošanas termināļa noritējuši bez aizķeršanās, paziņoja Lietuvas valsts lidostu operatora "Lietuvos oro uostai" vadītājs Simons Bartkus.

"Pirmie reisi no jaunā termināļa izlidoja plkst.5.30," viņš teica Lietuvas sabiedriskajam radio, apliecinot, ka pasažieri bija gatavi izlidošanai.

Aizsardzības ministrija informē, ka Nacionālie bruņotie spēki ir iesnieguši pasūtījumu Zviedrijas uzņēmumam "Saab Dynamics AB" par tuvās darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības sistēmu "RBS 70 NG" piegādi aptuveni 200 miljonu eiro apmērā (2,1 miljardi Zviedrijas kronu).

"Pretgaisa raķešu sistēmu "RBS 70 NG" iegāde ir būtiska gaisa telpas aizsardzības nodrošināšanai, jo ar tām vajadzības gadījumā iespējams notriekt ne tikai pretinieka bezpilota lidaparātus, bet arī daudz lielākus zemu lidojošus mērķus, piemēram, helikopterus un kaujas lidmašīnas," uzsver aizsardzības ministrs Andris Sprūds.

"Uzņēmums "Saab Dynamics AB" turpina atbalstīt Latvijas bruņotos spēkus, palīdzot stiprināt pretgaisa aizsardzības spējas un ievērojami uzlabot iespējas identificēt un neitralizēt draudus gaisā," norāda "Saab" biznesa sektora "Dynamics" vadītājs Gorgens Johansons (Görgen Johansson)

Pasūtījums ietver "RBS 70 NG" sistēmas un saistīto aprīkojumu. Plānots, ka sistēmas tiks pakāpeniski piegādātas laika posmā no 2026. līdz 2030.gadam.

Latvijas aizsardzības industrijas apgrozījums pagājušajā gadā varētu būt sasniedzis divus miljardus eiro, intervijā aģentūrai LETA sacīja Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas ("DAIF Latvija") valdes priekšsēdētāja Elīna Egle-Ločmele.

Viņa skaidroja, ka 2024.gada revidētie dati par visiem uzņēmumiem vēl nav zināmi, bet 2023.gadā uzņēmumu apgrozījums pārsniedza 1,6 miljardus eiro. Tādēļ par pagājušo gadu Egle-Ločmele prognozē, ka apgrozījums būs ap diviem miljardiem eiro.

Egle-Ločmele arī uzsvēra, ka eksports veido apmēram 400 miljonus eiro. Līdzīga summa varētu būt arī samaksātajos nodokļos."DAIF Latvija" vadītāja atzīmēja, ka asociācijai ir ļoti straujš biedru skaita pieaugums, kas nozīmē, ka daudzi uzņēmumi redz iespēju attīstīties arī aizsardzības nozarē.

Egle-Ločmele informēja, ka Nacionālo bruņoto spēku (NBS) iepirkumos regulāri kā piegādātāji parādās apmēram 500 uzņēmumu, bet daudzi asociācijas biedri arī strādā tikai eksportam. Tāpat ir uzņēmumi, kas strādā iekšlietu sistēmas vajadzībām.

Digitālās vides attīstība ir priekšnosacījums drošībai, noturībai un arī valsts finansiālai izaugsmei. Tas viss nav iespējams bez spēcīgiem pamatiem jeb kritiskās infrastruktūras, par ko jau simts gadus rūpējas un domā Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC).

Vairāku gadu garumā bez skaļiem saukļiem un paštīksmināšanās Latvija ir izbūvējusi un paplašina sakaru un apraides tīklu, nodrošina Latvijas un NATO ārējās robežas drošības stiprināšanu, sniedz ērtus un uzticamus digitālās identitātes pakalpojumus, šobrīd testē 5G tehnoloģiju TV un radio apraides nodrošināšanai. Kurš par to maksā un kas liecina par LVRTC panākumiem?

LVRTC peļņu veido IKT infrastruktūras nomas un saistīto pakalpojumu ienākumi, LMT dividendes, ieņēmumi no valsts deleģēto uzdevumu izpildes un komercproduktu - piemēram datu centru, kā arī datu tranzīta pakalpojumu tirgošanas pašmāju un ārvalstu komersantiem. Īstenojot dažādus projektus, akcionāra noteikta daļa iegūtās peļņas tiek iemaksāta valstij, bet daļa - ieguldīta simts procentus valstij piederošā LVRTC infrastruktūras attīstībā, lai veicinātu nākotnes tehnoloģisko projektu īstenošanu. Atkārtoti ieguldot peļņu, mēs veicinām ne tikai mūsu attīstību, bet arī valsts tehnoloģisko un finansiālo izaugsmi. Šāda efektīva resursu pārvaldība ļauj mums īstenot inovatīvus projektus, kas atbalsta valsts ekonomiskās intereses, nodrošinot iedzīvotājus un organizācijas ar drošu un ātru informācijas saņemšanu un tās pārraidi.

Izmaksu un darbības procesu optimizēšanai plānots apvienot VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) meitassabiedrības SIA "LDz Cargo", SIA "LDz ritošā sastāva serviss" un SIA "LDz loģistika", liecina Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotais rīkojuma projekts.

SM skaidro, ka dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū ir vērojams būtisks kritums, kas ietekmē "LDz Cargo", "LDz ritošā sastāva servisu" un "LDz loģistiku". Dzelzceļa kravu apmēri Baltijā pēdējo piecu gadu laikā ir samazinājušies no 134 miljoniem tonnu gadā līdz 52 miljoniem tonnu gadā, kopš 2018.gada kravu apmēram gada laikā sarūkot vidēji par 14,9%. Latvijas uzņēmēji, kas izmanto LDz koncerna pakalpojumus, arī ir cietuši no apgrozījuma samazināšanās ģeopolitiskās situācijas dēļ.

Pētot Baltijas uz Polijas dzelzceļa kravu pārvadātāju uzņēmumus dzelzceļa pārvadājumu tirgū, secināts, ka Latvijas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs LDz ir vienīgais uzņēmums reģionā, kas koncerna ietvaros servisa un kravu pārvadāšanas pakalpojumus ir nodalījis atsevišķos uzņēmumos.