Neuzticēšanās svešiniekiem kļuvusi par Latvijas iedzīvotāju iecienītāko taktiku, lai pasargātu sevi no telefonkrāpnieku centieniem izmānīt naudu vai internetbankas piekļuves paroles. Aptuveni 6 no katriem desmit tirgus un sabiedriskās domas izpētes uzņēmuma Norstat Latvija aptaujātajiem cilvēkiem neielaižas ilgās sarunās ar nepazīstamiem cilvēkiem, bet 35% neatbild uz zvaniem no nepazīstama numura.

Telefonkrāpnieku aktivitāte ieguvusi patiesi vērienīgus apmērus. Aptaujā noskaidrots, ka pēdējo gadu laikā ar izkrāpšanas mēģinājumiem saskārušies vismaz 85% Latvijas iedzīvotāju.

Negatīvā personīgā pieredze un masu mediju izplatītā informācija par daudziem izkrāpšanas gadījumiem pamudinājusi cilvēkus izstrādāt aizsargmehānismus. 35% no visiem respondentiem izvēlējušies ļoti radikālu ceļu un vairs neatbild uz zvaniem no sveša numura, lai nebūtu jāielaižas diskusijās ar svešiniekiem. Interesanti, ka viskategoriskākie ir tieši jaunieši. Vecuma grupā no 18 līdz 29 gadiem uz nepazīstamiem numuriem nereaģē 42% respondentu. 58% uz zvanu atbild, taču neuzticas nevienam svešiniekam, pat ja tie uzdodas par policijas vai bankas darbiniekiem. Pārējie ir pielaidīgāki un prasa zvanītājam pierādīt identitāti, bet vēl daļa paļaujas uz intuīciju.

Karu un konfliktu skaits, kuros vismaz viena no pusēm bija valsts, 2024.gadā bijis lielākais kopš Otrā pasaules kara beigām - tika reģistrēts 61 konflikts 36 valstīs, teikts Oslo Miera pētniecības institūta (PRIO) publicētā pētījumā.

Pēdējo gadu laikā konfliktu skaits turpinājis pieaugt. 2022.gadā bija 56 konflikti, bet 2023.gadā - 59 konflikti. Star pagājušajā gadā 61 starpvalstu konflikta bija 11 pilna mēroga kari. Ziņojuma autori raksta, ka 2024.gadā dominēja divi kari: Krievijas iebrukums Ukrainā prasīja aptuveni 76 000 dzīvību, un karš Gazas joslā prasīja 26 000 dzīvību.

2023. un 2024.gadā ar konfliktiem saistīto upuru skaits saglabājās aptuveni tāds pats - aptuveni 129 000. Tomēr vardarbības līmenis bija krietni virs pēdējo trīs desmitgažu vidējā līmeņa. Kopumā 2024.gadā bija ceturtais augstākais bruņotu konfliktu izraisītu nāves gadījumu skaits kopš Aukstā kara beigām 1989.gadā, raksta PRIO.

Mūsdienās rūpnīcu halles kļūst arvien klusākas – tur, kur kādreiz skanēja mehāniskās skaņas, tagad strādā automatizētas iekārtas, robotizēti mehānismi un datorvadības sistēmas. Tomēr neskatoties uz šo tehnoloģisko transformāciju, viens fakts nemainās – bez cilvēka, kurš saprot mašīnas būtību, bez viņa prasmēm, pieredzes un atbildības sajūtas, neviena iekārta pati par sevi nespēj radīt vērtību.

Tieši mašīnbūves speciālists ir tas, kurš šai sistēmai piešķir dzīvību. Kā uzņēmums ar gadu desmitiem ilgu pieredzi rūpniecībā, mēs “Latvijas Finierī” redzam, ka kvalificētu mašīnbūves darbinieku nozīme kļūst tikai lielāka. Jo modernāka ir tehnoloģija, jo vairāk vajadzīgi cilvēki, kas spēj to saprast, pielāgot un pilnveidot.

Mašīnbūves un metālapstrādes nozare ir viens no Latvijas rūpniecības stūrakmeņiem. Tā nodrošina aptuveni piekto daļu no kopējā apstrādes rūpniecības apgrozījuma un veido ceturtdaļu no nozares eksporta. Šī joma ir saistīta ar augstu pievienoto vērtību, eksportspēju un tehnoloģisko progresu. Taču aiz šiem skaitļiem slēpjas realitāte – speciālistu trūkums. Darba tirgū mašīnbūves uzņēmumi konkurē ne tikai savā starpā, bet arī ar citām jomām, kur jaunieši redz vairāk iespēju vai vienkārši pievilcīgāku tēlu. Informatīvajā telpā dominē stāsti par IT, digitālo mārketingu, radošajām industrijām. Tikmēr mašīnbūve bieži paliek ēnā kā tradicionāla, smaga, grūta, netīra un vecmodīga nozare.

ASV ir pēkšņi pārtraukušas vīzu izsniegšanu kravas mašīnu vadītājiem, reaģējot uz ārzemnieka izraisītu avāriju ar cilvēku upuriem, ceturtdien paziņoja ASV valsts sekretārs Marko Rubio.

"Mēs apturam jebkādu darba vīzu izsniegšanu komerciālajiem kravas mašīnu vadītājiem," Rubio pavēstīja sociālo mediju platformā "X", atzīmējot, ka šis lēmums "stājies spēkā nekavējoties".

"Pieaugošs ārvalstu šoferu skaits, kuri brauc ar lielām vilcēja un piekabes kravas mašīnām pa ASV ceļiem, apdraud amerikāņu dzīvības un samazina amerikāņu kravas mašīnu vadītāju iztiku," rakstīja Rubio.

Lēmums tika pieņemts pēc tam, kad kravas mašīnas vadītājs Hardžinders Singhs tika apsūdzēts trīs cilvēku nogalināšanā uz automaģistrāles Floridas štatā, veicot neatļautu pagriezienu par 180 grādiem.

Singhs, kurš bija no Indijas, nelikumīgi ieradās ASV no Meksikas un pēc šīs avārijas neizturēja angļu valodas pārbaudījumu, paziņoja federālie ierēdņi.

Latvijā ir otrs augstākais reģistrēto C hepatīta gadījumu skaits Eiropā. Vienlaikus Latvijā atšķirībā no Lietuvas nav valsts skrīninga programmas, tāpēc daudzi C hepatīta gadījumi joprojām paliek neatklāti, jo slimībai visbiežāk ir raksturīga hroniska norise, kas pārsvarā norit bez simptomiem.

Lai veicinātu agrīnu diagnostiku, šī gada 12.novembrī Gremošanas slimību biedrība sadarbībā ar SIA “Centrālā laboratorija” organizē sociālu kampaņu "Atklāj. Rīkojies!", kurā iedzīvotāji bez maksas visās “Centrālās laboratorijas” filiālēs varēs veikt C hepatīta antivielu testu (anti-HCV) un feritīna analīzi.

"C hepatītu nereti dēvē par snaudošo slimību. Cilvēki bieži pat nenojauš, ka ir inficējušies, un tādējādi turpina inficēt citus. Vienīgais veids, kā pamanīt un laikus diagnosticēt C hepatītu, ir veikt analīzes. Šī infekcijas slimība var izraisīt arī citas veselības problēmas, piemēram, 2. tipa cukura diabētu vai vairogdziedzera darbības traucējumus. Tādēļ viens tests var pasargāt no vairākām slimībām un pat glābt dzīvību,” norāda Gremošanas slimību biedrības valdes priekšsēdētājs, ārsts gastroenterologs un internists Aleksejs Derovs, piebilstot, ka līdz pat 85% inficēšanās gadījumu attīstās hroniska C hepatīta infekcija, kuru neārstējot iespējamas nopietnas komplikācijas: aknu ciroze, mazspēja vai pat vēzis.

Mākslīgais intelekts (MI) ir klātesošs mūsu ikdienā, darbā, izglītībā un informācijas apritē, bieži vien mums to nemaz neapzinoties. Vienlaikus ar dažādu risinājumus attīstību aug arī sabiedrības bažas un piesardzība.

Saskaņā ar kompānijas “KPMG” un Melburnas Universitātes 2025. gada pētījumu, 54% cilvēku kopumā nevēlas uzticēties MI, bet 65% novērtē tā sniegtās tehniskās iespējas. Tas liecina, ka cilvēki arvien biežāk sastopas ar MI, bet vienlaikus jūtas nedroši par dažādiem riskiem, ietekmi uz sabiedrību un ētisko izmantošanu. Uzticēšanos iespējams veicināt tikai ar caurspīdīgu normatīvo regulējumu, skaidriem lietošanas principiem un sabiedrības izglītošanu. Šajā attīstības etapā piesardzība ir ne tikai saprotama, bet pat vajadzīga - īpaši laikā, kad pieaug dezinformācijas, dziļviltojumu un datu izmantošanas riski, tomēr svarīgi atcerēties, ka MI pats par sevi nav ļauns vai labs, tam nav jūtu, nodomu vai politiskās pārliecības.

Valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) ir izsludinājusi atklātu konkursu par Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunā A2 korpusa būvdarbu pabeigšanu.

Projekta mērķis ir nodrošināt, lai A2 korpuss, kas paredzēts kā nozīmīga slimnīcas infrastruktūras daļa, tiktu pilnībā pabeigts un nodots ekspluatācijā atbilstoši augstākajiem kvalitātes un drošības standartiem.

“Stradiņa slimnīcas A2 korpusa projekts ir viens no būtiskākajiem valsts veselības aprūpes infrastruktūras būvniecības darbiem. VNĪ kā pieredzējis valsts kapitālsabiedrību projektu pārvaldītājs nodrošinās profesionālu un caurspīdīgu būvniecības procesa vadību – ar stingru uzsvaru uz kvalitāti, izmaksu kontroli un termiņu ievērošanu. Mūsu mērķis ir nodrošināt, lai šis sabiedrībai nozīmīgais projekts tiktu īstenots precīzi, efektīvi un atbildīgi,” uzsver VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apmeklējis SIA “Centrālā laboratorija” nesen atklāto Baltijā modernāko laboratoriju Rīgā, Grēdu ielā 4a, kur septembra pirmajā nedēļā tika izpildīts jau miljonais analīžu nosūtījums.

Vizītes laikā prezidents kopā ar uzņēmuma vadību un nozares ekspertiem iepazinās ar laboratorijas darbību, jaunākajām tehnoloģijām medicīnisko analīžu jomā un laboratorisko izmeklējumu lielo nozīmi kopējā veselības aprūpes sistēmā.

Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi arī par tendencēm veselības nozarē, uzņēmuma nākotnes mērķiem un ieguldījumu sabiedrības veselībā, kā arī valsts noturībā.

Jaunā “Centrālās laboratorijas” automatizētā laboratorija, kuras izveidē investēti 4,2 miljoni eiro, ir viens no apjomīgākajiem privātā sektora ieguldījumiem Latvijas veselības aprūpes sistēmā pēdējo gadu laikā. Šīs investīcijas ir īpaši nozīmīgas, ņemot vērā, ka aptuveni 70-75% medicīnisko diagnožu un ārstēšanas lēmumu ir tieši atkarīgi no laboratorijas testu rezultātiem.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) piemērojis 10 000 eiro naudas sodu koplietošanas e-velosipēdu operatoram "Ride Mobility" ("Ride") par šogad 2. oktobrī neizpildīto PTAC prasību apturēt nedroša pakalpojuma sniegšanu līdz turpmāka lēmuma pieņemšanai, informē PTAC.

Vienlaikus PTAC norāda, ka "Ride" šajā laika posmā ir veikusi korektīvus pasākumus, ieviešot personas identitātes un vecuma verifikācijas procesu, kas ar PTAC saskaņots 24. oktobrī.

PTAC atzīmē, ka verifikācija tiek nodrošināta sadarbībā ar digitālu verifikācijas rīku un ietver dokumentu nolasīšanu, salīdzināšanu ar personas pašportretu, kā arī vecuma noteikšanu, pamatojoties uz dokumentā norādīto dzimšanas datumu.

PTAC direktore Zaiga Liepiņa norāda, ka ir novērsts būtiskākais drošuma risks, jo pakalpojums vairs nav viegli pieejams bērniem. Vienlaikus viņa aicina arī citus mikromobilitātes rīku nomas pakalpojumu sniedzējus ieviest uzticamas personu vecuma verifikācijas metodes pēc iespējas ātrāk, kam PTAC sekos līdzi.

Bez izdienas pensijas reformas ap 2050. gadu izdienas pensiju izmaksājamais apmērs sasniegs vienu miljardu eiro, bet 2060. gadā - gandrīz 1,7 miljardus eiro, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē informēja Valsts kancelejas (VK) pārstāvis.

Deputāti Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē šodien turpināja spriest par izdienas pensiju reformas nepieciešamību.

Valsts kancelejā informēja, ka pašlaik augstākās izdienas pensijas ir tiesnešiem, vidēji 3181 eiro, bet zemākā izdienas pensija ir mākslinieku vidū - 815 eiro.

Personu skaits, kurām jau ir tiesības uz izdienas pensiju, bet kas turpina dienesta gaitas, ir 2395 personas, kas veido vidēji 10,1% no kopējā izdienas profesijās nodarbināto skaita, norāda kancelejā, uzsverot, ka visvairāk iespēju doties izdienas pensijā pēdējo piecu gadu laikā izmantojuši Iekšlietu ministrijas (IeM) pakļautībā esošo dienestu darbinieki.

2024. gadā izdienas pensijas valstij izmaksājušas 141 miljonu eiro.

Pēc ugunsgrēka Tolmets ražošanas teritorijā Granīta ielā Rīgā naktī no 2025. gada 14. uz 15. novembri neviens cilvēks nav cietis, negatīva ietekme uz vidi nav konstatēta, un gaisa kvalitāte, saskaņā ar monitoringa datiem, ir normas robežās.

Minētajā adresē atrodas uzņēmuma struktūrvienība, kas nodarbojas ar savu laiku nokalpojušo transportlīdzekļu un citas lielgabarīta tehnikas utilizāciju no visas Latvijas un Baltijas valstīm. Teritorijā ir uzstādīts vienīgais šāda veida šredera komplekss Latvijā un jaudīgākais Baltijā.

Darbība tiek organizēta pilnīgā atbilstībā Eiropas vides aizsardzības normām. Pārstrāde tiek veikta tikai mehāniskā veidā, izmantojot jaunākās tehnoloģijas un modernu aprīkojumu. Uzņēmumā nodarbināti vairāk nekā 50 darbinieki.

Neraugoties uz izveidoto un ieviesto ugunsdrošības sistēmu, 14. novembra naktī vienā no teritorijas zonām aizdegās uzglabātie atkritumi. Šis ir pirmais šāda veida gadījums uzņēmuma darbības vēsturē kopš 1999. gada.Ugunsgrēks tika operatīvi lokalizēts. Pašlaik notiek oficiāla izmeklēšana. Notikušā cēloņus un apstākļus nosaka kompetentās institūcijas.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ir pieņēmis lēmumu pārtraukt SIA “RIDE” piedāvāto mikromobilitātes pakalpojumu sniegšanu pēc traģiskā negadījuma, kurā dzīvību zaudēja divas 13 gadus vecas meitenes, šķērsojot dzelzceļa pārbrauktuvi ar nomātu pašgājēju velosipēdu.

PTAC, izvērtējot publiski pieejamo informāciju un veicot pakalpojuma pārbaudi, konstatēja, ka SIA “RIDE” mobilajā lietotnē nav ieviesti efektīvi vecuma verifikācijas mehānismi, kas liegtu nepilngadīgām personām piekļūt pakalpojumam. Lietotāji varēja ievadīt brīvi izvēlētus dzimšanas datus un apstiprināt pilngadību bez jebkādas pārbaudes.

02.10.2025. PTAC sniedza norādījumu, ka SIA “RIDE” piedāvātā Pakalpojuma sniegšana nav pieļaujama, un tā tiek apturēta līdz turpmāka PTAC lēmuma pieņemšanai, bet uzņēmums šo norādījumu nav pildījis.

Paralēli, PTAC sadarbībā ar Ceļu satiksmes drošības direkciju, Valsts policiju, Rīgas pašvaldību un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas pārstāvjiem veica pakalpojuma risku izvērtēšanu. Komisija secināja, ka pakalpojums rada nopietnu apdraudējumu nepilngadīgo dzīvībai un veselībai un neatbilst droša pakalpojuma prasībām.

Deputāti atbalstījuši izmaiņas ES tiesību aktos par vadītāju apliecībām - būs jauni noteikumi par iesācējiem vadītājiem, digitālajām vadītāju apliecībām un vadīšanas tiesību atņemšanu, informē Eiropas Parlaments (EP).

EP apstiprināja izmaiņas ES noteikumos par vadītāju apliecībām. Jaunie noteikumi veicinās ceļu satiksmes drošību un mazinās uz ES ceļiem notiekošo negadījumu skaitu - ik gadu dzīvību tajos zaudē teju 20 000 cilvēku.

Lai nokārtotu eksāmenu vadītāja apliecības iegūšanai, būs jāpierāda zināšanas par vadītājam asistējošām sistēmām, drošu izkāpšanu, aklo zonu radīto risku un modrības zuduma risku, ko rada tālruņa lietošana. Pēc deputātu pieprasījuma jaunajās mācību un eksāmenu prasībās lielāks uzsvars būs uz riska apzināšanos attiecībā uz gājējiem, bērniem, riteņbraucējiem un citiem neaizsargātajiem satiksmes dalībniekiem.

Motociklu un vieglo automašīnu vadītāju apliecības būs derīgas 15 gadus, taču dalībvalstis šo termiņu varēs saīsināt līdz 10 gadiem, ja vadītāja apliecība tiek izmantota kā personas apliecība. Kravas automobiļu un autobusu vadītāju apliecības būs derīgas piecus gadus. ES valstis drīkstēs saīsināt apliecības derīguma termiņu vadītājiem, kas sasnieguši 65 gadu vecumu, lai biežāk liktu viņiem iziet veselības pārbaudes vai prasmju pilnveides kursus.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ir nolēmis apturēt koplietošanas "e-velosipēdu" operatora "Ride Mobility" (SIA "Ride") sniegtos pakalpojumus, aģentūru LETA informēja PTAC.

Šāds lēmums sekojis pēc Rīgas mēra Viestura Kleinberga (P) aicinājuma vērtēt uzņēmuma darbību, kas savukārt sekoja divu 2012.gadā dzimušu meiteņu nāvei, ar "Ride Mobility" aparātu pakļūstot zem vilciena Imantā.

Kleinbergs skaidroja, ka lielākās iebildes ir pret to, ka "Ride Mobility" savus braucamrīkus agresīvi klasificē kā pašgājējvelosipēdus, nevis elektriskos mopēdus. Uzņēmuma braucamrīkiem ir piemontēti pedāļi, kurus gan braucēji faktiski nelieto, bet tas ļāvis aparātus klasificēt kā pašgājējvelosipēdus, kas samazina prasības to izmantošanai. Ja šie braucamie tiktu klasificēti kā mopēdi, tad bērni tos izmantot nedrīkstētu un to lietotājiem būtu nepieciešams iegūt vadītāja apliecību.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) piemēros administratīvo pārkāpumu sodu koplietošanas "e-velosipēdu" operatoram "Ride Mobility" (SIA "Ride") par darbības neapturēšanu atbilstoši PTAC aicinājumam, piektdien medijiem sacīja PTAC direktore Zaiga Liepiņa.

Par soda apmēru PTAC vēl lems.

Liepiņa sacīja, ka, ņemot vērā, ka "Ride" nesadarbojas ar PTAC, tiek gatavots lēmums par sodu piemērošanu. PTAC patlaban gaida papildu pieprasīto informāciju no pakalpojuma sniedzēja padziļinātai vērtēšanai, kā arī tiek veidota risku vērtēšanas komisija ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD), Valsts policijas (VP) un citiem pārstāvjiem.

PTAC ieskatā "Ride" darbojas nepieņemami un bezatbildīgi, nenodrošinot drošu pakalpojumu. Viņa atzina, ka ir saņemti "Ride" iebildumi. "Šajā iesniegumā pakalpojuma sniedzēja attieksme pret drošumu ir formāla, jo pakalpojuma sniedzējs saka, ka vecuma pārbaude uz viņu neattiecas un ir dārga, bet uzņēmuma noteikumos ir rakstīts, ka šos "e-velosipēdus" drīkst izmantot no 18 gadiem, bet netiek nodrošināta pārbaude," piebilda Liepiņa.

Telefonkrāpnieki kļuvuši par kaitinošu un diemžēl neizbēgamu digitālā laikmeta sērgu. To centienus izmānīt internetbankas paroles vai izspiest naudu piedzīvojuši vismaz 85 % Latvijas iedzīvotāju, liecina tirgus un sabiedriskās domas izpētes uzņēmuma Norstat Latvija veiktās aptaujas rezultāti.

Turklāt pētījums apgāž mītu, ka naudu zaudējuši tikai mazizglītoti cilvēki ar vājām digitālajām prasmēm. Pēc apdrošināšanas akciju sabiedrības «BTA Baltic Insurance Company» (BTA) pasūtījuma veiktajā aptaujā noskaidrots, ka telefona zvanus no naudas kāriem svešiniekiem nav piedzīvojuši vien 15 % respondentu. Visus pārējos kaut reizi caur tālruni vai kādu saziņas kanālu uzrunājuši svešinieki, uzdodoties par investoriem, izmeklētājiem, policistiem, bankas darbiniekiem vai tamlīdzīgu profesiju pārstāvjiem un ar dažādām metodēm cenšoties izkrāpt naudu.

Lielākoties viņu centieni bijuši lemti neveiksmei. 77% aptaujāto ilgās sarunās ar svešiniekiem neielaižas un pārtrauc saziņu. Taču 8 % atzinuši, ka vismaz reizi ir noticējuši zvanītājam un sākuši pildīt viņu norādījumus. Trīs ceturtdaļas no šiem cilvēkiem jeb 6% no visiem sarunas gaitā gan sākuši šaubīties par zvanītāja patiesajiem nodomiem un pārtraukuši sarunu, savukārt 2% pabeiguši iesākto un tikai pēc tam attapušies, ka ir apkrāpti.

Ikviens darba ņēmējs ik gadu nodokļos samaksā vidēji vismaz 13 tūkstošus eiro.

Ja Latvijai darba ņēmējus nevajag, tos pieņems citas valstis, kas to izmantos savā labā. Jā, pirmajā mirklī šķiet – tas, ka cilvēki, kuriem nav darba Latvijā, to atrod ārzemēs, ir pozitīvi, jo šie cilvēki nebūs jāuztur no valsts budžeta, taču tās ir īstermiņa intereses un to vārdā nedrīkst upurēt ilgtermiņa intereses. Līdzība ar šaha spēli – īstermiņa interesēs ir upurēt bandinieku, lai vēlāk iegūtu pozicionālas priekšrocības.

Kā ieraudzīt 60 miljonus eiro

Grāmatvediski viens darba ņēmējs ar Latvijā vidējo algu nodokļos ik mēnesi ienes aptuveni 1096,16 eiro, kas gadā jau būs 13 153,92 eiro. Kā uz to skatīties? Ja raugās no valsts budžeta nodokļu ieņēmumu miljardiem, tad tāds piliens jūrā vien ir. Ja pazūd 100 darba ņēmēju ar vidējo algu – tie jau būs 1,315 miljoni eiro. Nav ļoti daudz, bet jau pamanāmi! Šo naudu jau var uzskatīt par veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības papildinājumu, var arī novirzīt aizsardzībai un drošībai vai kādu vēl sasāpējušu problēmu risināšanai. Savukārt 1000 darba ņēmēju izgaišana ar vidējo algu jau nozīmē, ka valsts makam secen ies 13,15 miljoni eiro. Šo rēķinu varam turpināt ar 10 000 darba ņēmēju un iegūt jau 131,5 miljonus eiro neiegūto nodokļu apjomu. Tas jau ir ļoti liels skaitlis, kuru ignorēt vienkārši nedrīkst.

Nekustamo īpašumu tirgū manāmas pozitīvas attīstības tendences - hipotekārie kredīti kļuvuši pieejamāki un cilvēki atkal aktīvāk pērk jaunus mājokļus, intervijā sacīja nekustamo īpašumu projektu attīstītāja un celtniecības uzņēmuma SIA "YIT Latvija" valdes loceklis Andris Božē.

Tirgus dati uzrāda pozitīvas tendences, taču joprojām tirgus ir ļoti jūtīgs, sacīja Božē.

"Atceros, ka pēc "jaukajām" pārrunām Baltā nama Ovālajā kabinetā starp ASV prezidentu Donaldu Trampu un Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski divas nedēļas mūsu pārdošanas birojā bija pilnīgs klusums. Cilvēki bija satraukti un nervozi," stāstīja Božē.

Šī situācija labi ilustrējot to, cik lielā mērā tirgu ietekmē ne tikai ekonomiskie, bet arī politiskie signāli.

Viņš uzsvēra, ka tirgus ļoti jūtīgi reaģē uz šādiem satricinājumiem - ja, piemēram, publiskajā telpā izskan informācija, ka NATO varētu būt konfliktā ar Krieviju, cilvēki sāk šaubīties par nepieciešamību ieguldīt īpašumā Latvijā un apsver iespēju iegādāties to kādā mierīgākā vietā, piemēram, Spānijā. Šādas tendences esot novērojamas visā Baltijā - daļa turīgo cilvēku izvērtē iespējas iegādāties īpašumus tālāk no šīs nestabilās ģeopolitiskās zonas.

Centrālās un Austrumeiropas (CAE) reģiona "Top 500" lielāko un pelnošāko uzņēmumu reitingā iekļuvuši 39 uzņēmumi no Baltijas valstīm - pieci no Latvijas, deviņi no Igaunijas un 25 no Lietuvas, liecina globālās risku pārvaldības kompānijas "Coface" ikgadējais pētījums par ekonomisko situāciju CAE reģionā.'

Latvija šogad ieņem pēdējo vietu gan Baltijas, gan CAE mērogā pēc reitingā pārstāvēto uzņēmumu skaita.

Vienlaikus "Coface" ekonomisti publicējuši arī 2026. gada iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozes, paredzot Latvijai 2,1% izaugsmi, kamēr Lietuvai un Igaunijai - attiecīgi 3,3% un 2,6%, tādējādi arī šajā rādītājā kaimiņvalstis apsteidz Latviju.

No Latvijas uzņēmumiem visaugstāko pozīciju - 175. vietu - ieņem elektrības ražotājs un tirgotājs AS "Latvenergo". Salīdzinot ar gadu iepriekš, uzņēmums reitingā nokritis par 24 pozīcijām, ko lielā mērā ietekmējis pērnā gada apgrozījuma un peļņas kritums - attiecīgi par 16% un 22%.

Reitingā pārstāvēti arī mazumtirgotāji SIA "Rimi Latvia" (287. vieta, kāpums par 13 pozīcijām), SIA "Maxima Latvija" (294. vieta, kāpums par astoņām pozīcijām) un informācijas tehnoloģiju (IT) produktu un sadzīves elektronikas izplatītājs AS "Elko Grupa" (309. vieta, par divām pozīcijām augstāk). No jauna reitingā šogad iekļuvusi AS "Air Baltic Corporation" (467. vieta), reitingā aizstājot degvielas ražotāju "Orlen Latvija".

Privātajā sektorā darbvietu skaita kritums mazina nodokļu ienākumus, bet publiskajā tā pieaugums palielina nodokļu izdevumus.

Pašreizējās sociāli ekonomiskās sistēmas pamatā ir tieši privātā sektora (komercsektora) darbvietas, jo privātā sektora samaksāto nodokļu daudzums ir valsts labklājības pamats. Proti, tas ir pirmais maksājums – kamēr tā nav, par publiskā servisa pakalpojumiem nav, ar ko maksāt. Publiskais sektors arī maksā nodokļus no savām algām, tikai tie ir otrreizējie maksājumi, ja skatās pēc būtības. Šī nauda jau vienreiz ir bijusi valsts kasē. Ja pirmās reizes nebūtu, nebūtu arī otrās. Tas nozīmē, ka no privātā sektora labsajūtas jeb jaunvārdā «labbūtības» ir un būs atkarīga Latvijas valsts spēja nodrošināt finansējumu sabiedrībai nepieciešamo pakalpojumu – veselības aprūpes, izglītības, drošības, infrastruktūras – nodrošināšanai.

Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) atzīst, ka valsts iepirkumu sistēmā, pēdējos gados ir panākts progress, tomēr uzsver, lai Latvija kļūtu par drošāko investīciju galamērķi Baltijā, nepieciešamas padziļinātas reformas, kas izskaustu favorītismu, korupcijas riskus un negodīgu praksi.

Balstoties uz jaunākajiem FICIL pētījuma datiem, bažas par publisko iepirkumu procesu taisnīgumu un caurskatāmību Latvijā ir daudz izteiktākas nekā pārējās Baltijas valstīs – Igaunijā un Lietuvā. Turklāt Latvija 2024. gada Korupcijas uztveres indeksā ieguvusi 59 punktus, ievērojami atpaliekot no Igaunijas (74) un Lietuvas (63). Publiskie iepirkumi ir būtisks valdības instruments, kas nodrošina sabiedrībai svarīgus pakalpojumus - ceļu un skolu būvniecību, slimnīcu aprīkojuma piegādi, ekspertu konsultācijas un absorbē lielu daļu nodokļu maksātāju līdzekļu. Efektīva sistēma veicina sektora efektivitāti, augstu pakalpojumu kvalitāti, uzticēšanos, caurspīdīgumu un godīgu konkurenci, kā arī spēj rosināt inovācijas, piesaistīt ārvalstu investīcijas un stimulēt ekonomikas attīstību, palielinot pieprasījumu privātajā sektorā. 2023. gadā publisko iepirkumu līgumu kopējā vērtība sasniedza 5,4 miljardus EUR (bez PVN) jeb aptuveni 14 % no IKP.

Ir pagājis pusgads kopš spēkā stājās aizliegums pārdot elektronisko smēķēšanas ierīču šķidrumus un tabakas aizstājējproduktus, kas satur aromatizētājus. Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir publiskojis pirmā ceturkšņa datus, un tie apliecina tieši to, par ko nozare un VID brīdināja jau pirms aizlieguma pieņemšanas.

Reālā situācija ir nepatīkama, lai neteiktu – skaudra. Pēc nozares aprēķiniem vien 90 dienu laikā no neiekasētā akcīzes nodokļa par šiem produktiem valsts budžetā ir radies “caurums” pusotra miljona eiro apmērā.

Vienlaikus šie dati rāda, ka legālā tirgus apjoms ir būtiski sarucis, kas arī jau iepriekš tika prognozēts. Asociācijas ieskatā tas nozīmē, ka daļa patērētāju vairs nepērk produktus legālajā tirgū, jo vienkārši vairs nav piedāvājuma produktiem, kurus tie bija iecienījuši un kuri bija droši un pārbaudāmi. Tā vietā viņi tos iegādājas nelegāli — dažādās sociālo tīklu platformās, no privātiem pārdevējiem, vai ieved no kaimiņvalstīm. Rezultātā – kamēr valsts zaudē ieņēmumus un legālais tirgus zaudē apgrozījumu, tikmēr nelegālais tirgus plaukst un zeļ, nepilngadīgie turpina iegādāties aromatizētos beztabakas nikotīna produktus turpat, kur iepriekš, tikai tagad viņiem ir iespēja tos iegādāties daudz plašākā klāstā, jo ir pamats domāt, ka nelegālais tirgus ieviesto aizliegumu rezultātā ir paplašinājis piedāvājumu, un tagad nepilngadīgajiem ir pievienojušies arī pieaugušie, kuri pirms aizlieguma par šādu variantu nedomāja.

Latvijai ir teicamas iespējas kļūt par ūdeņraža lielvalsti. Kamēr tiek lauzti šķēpi par to, kā pareizi attīstīt vēja industriju un cik daudz vēja parku mums ir nepieciešams, ir jādomā par nākamo soli – vēja enerģijas izmantošanu ūdeņraža ražošanā.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts (VASSI) veic pētījumus atjaunojamās enerģijas jomā jau vairāk nekā 20 gadus. Mūsu acu priekšā ir notikusi strauja tehnoloģiju attīstība atjaunojamo resursu jomā. Ar pārliecību varam teikt – kas šodien šķiet dārgs un sarežģīts, pēc dažiem gadiem, ļoti iespējams, būs pieejams plašai izmantošanai gan izmaksu, gan lietošanas ziņā.

Viens no piemēriem ir saules paneļi – pirms vairākiem gadiem sabiedrība to uzstādīšanu uz ēku jumtiem uztvēra kā ekscentrisku eksperimentu, taču šodien tā ir ierasta un plaši piekopta prakse. 2021. gadā saules paneļu uzstādītā jauda Latvijā bija 20 MW, Lietuvā – 10 reizes vairāk, bet Igaunijā – 20 reizes vairāk. Saskaņā ar optimistiskajām prognozēm saules paneļu uzstādītā jauda Latvijā var pārsniegt 1000 MW.

Īres maksas pieaugums par mājokli Latvijā pēdējo 15 gadu laikā ir bijis divreiz lielāks nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES), tomēr, salīdzinot ar abām pārējām Baltijas valstīm, Latvijā šis kāpums bijis mērenāks, liecina Eurostat dati.

Neskatoties uz cenu izmaiņām, salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem Latvijā ir uzlabojušās iespējas īrēt mājokli. Cenu dinamiku Latvijā ietekmē pieprasījums pēc mūsdienīgiem mājokļiem, ko veicina Euribor kritums, izpētījis Luminor bankas mājokļu kreditēšanas vadītājs Kaspars Sausais.

Īres cenu izaugsme stipri atpaliek

Eurostat dati rāda, ka Latvijā īres cenas no 2010. līdz 2024. gadam pieaugušas gandrīz par 60 %, kas ir divreiz vairāk nekā vidēji Eiropas Savienībā. Savukārt Igaunijā īres cenas šajā laikā kāpušas pat par 212 %, bet Lietuvā – par 175 %, padarot šīs valstis par līderēm ES īres cenu pieaugumā. Vienīgā valsts, kur īres cenas ir samazinājušās, ir Grieķija – par 13 %. Jāņem vērā, ka šie dati attiecas uz dzīvojamo mājokļu tirgu un tie neietver komerciālos īpašumus.

Apzināti vairāki desmiti tehnoloģiju uzņēmumu SIA "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) potenciālie stratēģiskie investori, otrdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

"Šādi uzņēmumi ir jāmeklē starptautiskajā vidē. Šādi uzņēmumi ir apzināti - tie ir vairāki desmiti," teica ekonomikas ministrs, piebilstot, ka atsevišķi uzņēmumi ir paši izrādījuši interesi.

Tāpat viņš uzsvēra, ka nebūs tāds brīdis, kad valsts viena pati vadīs "Tet" un LMT.

"Sarunas par uzņēmumu tālākajiem attīstības scenārijiem (..) sākās tādēļ, ka šo uzņēmumu attīstības perspektīvas esošajā modelī iezīmē negatīvu attīstības scenāriju," sacīja Valainis, piebilstot, ka pēdējo desmit gadu laikā uzņēmumi ir zaudējuši vairākus simtus miljonus eiro savas potenciālās vērtības.

Jau ziņots, ka šogad jūlija vidū Zviedrijas uzņēmums "Telia Company" ("Telia") parakstīja saprašanās memorandu ar Latviju, AS "Latvenergo" un VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) par visu tai piederošo "Tet" un LMT akciju pārdošanu.