Lielākajā daļā Spānijā un Portugāles otrdien atjaunota elektroapgāde, kas tika pārtraukta pirmdienas pēcpusdienā, iesprostojot pasažierus vilcienos un liftos un atstājot cilvēkus bez telefonsakariem un interneta.

Otrdienas rītā elektroapgāde atjaunota 99% kontinentālās Spānijas teritorijas, savukārt Portugālē elektrību atkal saņem aptuveni 6,2 miljoni mājsaimniecību no 6,5 miljoniem, paziņoja abu valstu sadales tīklu operatori.

Elektroapgādes pārtraukuma cēlonis vēl nav noskaidrots, bet ir izplatījušās baumas par iespējamiem kiberuzbrukumiem.

Portugāles premjerministrs Luīšs Montenēgru paziņoja, ka cēlonis, iespējams, ir Spānijā. Sančess sacīja, ka tiek analizēti visi potenciālie cēloņi, un brīdināja sabiedrību neizteikt pieņēmumus, riskējot ar dezinformāciju.

Elektroapgādes pārtraukuma dēļ bija paralizēta vilcienu un lidmašīnu satiksme, tirdzniecība veikalos un bankomātu darbība.

Igaunijas valdība atcēlusi lēmumu piešķirt līdz 2,6 miljardiem eiro atkrastes vēja parku būvniecībai pēc tam, kad Klimata ministrijas sagatavotā informatīvajā ziņojumā tika norādīts, ka valdības amatpersonas izplatīja maldinošu informāciju par ekonomisko ieguvumu, ko radītu investīcijas atkrastes vēja parkos.

Ceturtdien klimata ministre Joko Alendere paziņoja, ka valdība ir pārskatījusi ministrijas datus un nolēmusi atcelt plānoto atbalstu vēja parkiem.

Igaunijas sabiedriskā raidorganizācija ERR ceturtdien publicēja rakstu, kurā, balstoties uz ERR rīcībā nonākušu Klimata ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu, secināts, ka valdības amatpersonas ir pārspīlējušas milzīgos ekonomiskos ieguvumus un kraso elektrības cenu kritumu, ko radītu 2,6 miljardu eiro ieguldīšana atkrastes vēja parkos.

26.janvārī valdības koalīcijas partiju - Reformu partijas, Sociāldemokrātu partijas un partijas "Igaunija 200" - līderi vienojās, ka Igaunija līdz 2030.gadam atbalstīs sauszemes vēja parku būvniecību ar maksimums 240 miljoniem eiro un līdz 2035.gadam jūras vēja parku attīstību ar summu līdz 2,6 miljardiem eiro. Šis finansējums ļautu izveidot jūras vēja parku ar jaudu aptuveni 500 megavatu, kas saražotu divas teravatstundas elektrības gadā, kā arī 750 megavatu sauszemes vēja parku, kas saražotu papildu divas teravatstundas gadā.

Čīles valdība otrdien izsludinājusi ārkārtas stāvokli un komandanta stundu lielākajā daļā valsts, arī galvaspilsētā Santjago, kad masīva elektroapgādes padeves pārtraukuma rezultātā miljoniem iedzīvotāju bija palikuši bez elektrības.

Komandanta stunda ir spēkā no plkst.22 līdz 6 no Arikas un Parinakotas reģiona ziemeļos līdz Loslagosas reģionam dienvidos, pavēstīja Iekšlietu ministrija.

Savukārt Aizsardzības ministrija norāda, ka drošības garantēšanai ielās izvietoti 3000 karavīru.

Elektrība lielā daļā valsts pazudusi otrdien no plkst.15.16.

Otrdienas vakarā aptuveni 98% mājsaimniecību bija bez elektrības, vēsta laikraksts "La Tercera".

Čīles Nacionālā elektroenerģijas koordinatora valdes priekšsēdētājs Huans Karloss Olmedo paziņoja, ka otrdien līdz plkst.22 bija atjaunoti 25% pakalpojumu un ka līdz rītam šis rādītājs pieaugs līdz 100%, norāda laikraksts.

Saskaņā ar elektrotīkla regulatora datiem elektrības padeves pārtraukumu izraisījis tas, ka augstsprieguma elektrolīnija Norte Čiko reģionā negaidīti atslēgusies no elektrotīkla.

Tuvāko gadu laikā atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošana kļūs par mūsu ikdienu, tomēr tas nenozīmē simtprocentīgu atteikšanos no fosilajiem kurināmajiem, domā Kristaps Ramiņš, FILTER Latvia vadītājs.

Fosilajiem resursiem arī turpmāk būs nozīmīga loma mūsu enerģētikā, taču vienlaikus būs arī tādi kurināmie, kas, visticamāk, izzudīs, spriež K.Ramiņš, kā piemēru minot Igaunijā plaši izmantoto degslānekli vai Polijai raksturīgās ogles. Šie resursi rada būtisku kaitējumu videi un ir aizstājami, savukārt dabasgāze ir daudz mazāk kaitīga un daudzos gadījumos - joprojām labākā izvēle. Skaidrs, ka mums patīk būt zaļiem, efektīviem un vairāk izmantot AER, taču, lai tas notiktu, ir jābūt arī ekonomiskam pamatojumam, atgādina K.Ramiņš.

Par līdzsvaru starp zaļajiem mērķiem un ekonomisko realitāti, kā arī citām enerģētikas nozares aktualitātēm tiks diskutēts arī FILTER Enerģētikas konferencē, kas notiks šā gada 16.oktobrī un vienkopus pulcēs enerģētikas, siltumapgādes, rūpniecības un ražošanas uzņēmumu pārstāvjus, kā arī tehnoloģiju inovatorus no Baltijas un Ziemeļvalstīm.

Kokogles no blakusprodukta darvas ražošanā pārtapa par izcilu nišas produktu Latvijas eksportā.

Koka ogles dabiski rodas koksnes sadegšanas procesā. Galvenā koksnes sastāvdaļa ir celuloze. Celuloze ir ogļhidrāts, kura sastāvā vidēji uz sešiem oglekļa atomiem ir pieci skābekļa atomi un desmit ūdeņraža atomi, kas ir pietiekami piecu ūdens molekulu izveidei. Parastā degšanas procesā skābeklis un ūdeņradis, kas ir celulozes sastāvā, pārtop par ūdeni, kas iztvaiko, samazinot kurināmā siltuma atdevi, bet galveno degšanas enerģiju dod oglekļa degšana. Karsējot celulozi bez pietiekamas skābekļa padeves aptuveni 400 grādu temperatūrā, notiek tās pārogļošanās. Ūdens kopā ar gaistošam vielām pāriet gāzveida stāvoklī, bet ogleklis un pelnvielas paliek cietā agregātstāvoklī, veidojot koka ogli. Sadedzinot koksni, galvenā enerģija rodas no oglekļa degšanas, tāpēc enerģijas apjoms, kurinot parastu malku, nav tik liels, kā dedzinot koka ogli, kurā 80% no sastāva ir ogleklis. Turklāt malka satur mitrumu (sausā malkā ūdens ir ap 15%, neizžāvētā - 40%). Degot koksnei ir jāpatērē enerģija, lai ūdeni iztvaicētu, tāpēc siltuma atdeve no malkas kurināšanas dod ir 2,7 līdz 4,5 tūkstošus kilokaloriju enerģijas uz vienu koksnes kilogramu.

Vakar, 12. jūnijā, ar starptautisku konferenci “Speed of Latvia: Blockchain Gateway to the EU Market” Barselonā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) oficiāli atklāja savu pārstāvniecību Spānijā.

Šī ir jau 23. LIAA pārstāvniecība pasaulē, kas iezīmē vēl vienu nozīmīgu soli Latvijas ārējo ekonomisko attiecību stiprināšanā.

"Spānija ir ceturtā lielākā ekonomika eirozonā ar 47 miljoniem patērētāju, un vienlaikus tā kalpo kā vārti uz Latīņamerikas tirgiem. Spānijā ir attīstīta viedā enerģētika, mašīnbūve, biotehnoloģijas, jaunuzņēmumu vide un citas perspektīvas nozares. Šis tirgus ir interesants gan no investīciju piesaistes, gan eksporta viedokļa, un LIAA pārstāvniecība palīdzēs stiprināt Latvijas uzņēmēju saikni ar Spāniju un spāniski runājošajām valstīm," uzsver Laura Štrovalde, LIAA direktora vietniece.

LIAA pārstāvniecības Spānijā vadītājam Edgaram Ivanovam jau ir izdevies uzrunāt vairākus potenciālos investorus aizsardzības, vēja enerģijas, finanšu tehnoloģiju un citās nozarēs.

Pēc Baltijas valstu atslēgšanās no Krievijas elektrotīkla un pieslēgšanās Eiropas vienotajam tīklam, visticamāk, elektroenerģijas biržas cena vienas dienas ietvaros kļūs svārstīgāka, norādīja energokompānijas "Enefit" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vancāns.

Viņš pauda, ka ietekmi, ko uz elektroenerģijas cenām atstās Baltijas valstu atslēgšanās no Krievijas jeb BRELL elektroenerģijas tīkla, precīzi prognozēt nav iespējams, tomēr, visticamāk, elektroenerģijas biržas cenas dienas ietvaros kļūs svārstīgākas.

Vancāns gan skaidroja, ka atslēgšanās no BRELL ir tikai viens no faktoriem, kas veicinās cenu svārstības elektroenerģijas tirgū, turklāt ne ar to lielāko ietekmi. Piemēram, Somijas un Igaunijas elektroenerģijas savienojuma "Estlink 2" sabotāža un pārrāvums enerģijas cenas ietekmē daudz vairāk, nemaz nerunājot par Krievijas iebrukumu Ukrainā un tam sekojošo izejvielu cenu kāpumu, kas 2022.gadā dramatiski palielināja elektrības cenas, vidējai mēneša cenai biržā pārsniedzot pat 50 centu par kilovatstundu (kWh).

Latvijas zivju produktu ražotājs SIA Syfud 2024. gadu noslēdzis ar 5,2 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir pieaugums par 44 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Uzņēmuma mērķis ir 2025. gadā sasniegt desmitkārtīgu apgrozījuma pieaugumu, radot vēl līdz pat 200 jaunām darba vietām un ievērojami palielinot ražošanas apjomus un eksportu.

Syfud strādā ar zīmolu Port Lite un pagājušā gada oktobrī Liepājā atklāja jaunu rūpnīcu, kuras infrastruktūrā un tehnoloģijās kopumā ieguldīti aptuveni 80 miljoni eiro.

“Gadu noslēdzām, pabeidzot vienu no lielākajām industriālajām investīcijām Liepājā – izveidojot reģionā modernāko zivju ražošanas rūpnīcu,” stāsta Syfud dibinātājs Sigits Ambrazevičus (Sigitas Ambrazevičius). “Pateicoties jaunajām ražošanas līnijām un modernākām iekārtām, kas tagad darbojas pilnā apjomā, mūsu ražošanas apjomi jau pirmajā 2025. gada mēnesī ir strauji palielinājušies. Esam racionalizējuši visus ražošanas procesus, kas mums ļauj ievērojami kāpināt ražošanas efektivitāti un uzsākt jaunu paātrinātas izaugsmes posmu.”

Igaunijas enerģētikas grupa "Alexela" pērn strādājusi ar 5,3 miljonu eiro zaudējumiem pretstatā 8,7 miljonu eiro peļņai 2023.gadā, liecina uzņēmuma finanšu pārskats.

"Alexela" ieņēmumi pērn bijuši 594,2 miljoni eiro jeb par 3,8% mazāki nekā 2023.gadā, kad tie bija 617,9 miljoni eiro.

Kompānijas pamatdarbības peļņa nedaudz pārsniedza piecus miljonus eiro, līdz ar to tā bija 2,6 reizes mazāka nekā 2023.gadā, kad pamatdarbības peļņa bija 13,2 miljoni eiro.

Uzņēmumā norādīja, ka finanšu rezultātus būtiski ietekmēja Igauniju un Somiju savienojošā elektrības kabeļa "Estlink 2" pārrāvums, lētākas gāzes no Krievijas radītā konkurence un vispārējā ekonomikas lejupslīde. Vienlaikus "Alexela" enerģētikas portfelis sasniedza pārdošanas rekordu un pērn grupa gala patērētājiem piegādāja vairāk nekā 5,9 teravatstundas enerģijas. Apgrozījuma kritumu uzņēmumā skaidroja ar enerģijas cenu kritumu.

Valsts kontrole (VK) kārtējo reizi ar iebildēm noslēgusi ikgadējo finanšu revīziju par konsolidēto saimnieciskā gada pārskatu (KSGP), un būtiskākais iebilžu iemesls ir Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ikgadējais nodokļu pārskats, kas joprojām nav pārbaudāms, aģentūru LETA informēja VK Komunikācijas daļas vadītāja Gunta Krevica.

VK norāda, ka VID Maksājumu administrēšanas informācijas sistēmā (MAIS) joprojām ir neatrisinātas problēmas, kas liedz revidentiem gūt atbilstošus pierādījumus par VID nodokļu pārskatā iekļauto informāciju.

Kā skaidro VK padomes locekle Ilze Bādere, jau kopš 2015.gada KSGP VK seko līdzi un uzsver MAIS nozīmīgumu korekta VID nodokļu pārskata sagatavošanā. MAIS izstrāde bija viens no uzkrāšanas principa ieviešanas projekta nozīmīgākajiem posmiem. Pēc Bāderes paustā, tieši šai sistēmai bija jānodrošina nodokļu ieņēmumu grāmatošana un uzskaite, saņemot VID administrētos nodokļu maksājumus vienotajā nodokļu kontā un attiecinot tos pret nodokļu maksātāju saistībām konkrētajā brīdī un atbilstošajā pārskata periodā.

Latvijas atkrastes teritorijā iespējams uzstādīt aptuveni 15, bet iekšzemē – vēl trīs līdz četrus gigavatus (GW) vēja jaudu, kas spētu saražot ap 60 teravatstundām (TWh) elektroenerģijas gadā, norāda Ilvija Boreiko, AS Latvenergo attīstības direktore.

Šobrīd Latvijas elektroenerģijas patēriņš ir apmēram 7 TWh gadā, tas nozīmē, ka vēja parku potenciāls gandrīz deviņas reizes pārsniedz patēriņu, atzīmē I.Boreiko. Mums tas ir jāizmanto, nevis jāturpina importēt elektroenerģiju no kaimiņvalstīm! Latvenergo aprēķini liecina, ka gadā Baltijas valstis par importēto enerģiju samaksā apmēram vienu miljardu eiro, taču šo enerģiju mēs veiksmīgi varam saražot arī pašu spēkiem, pārliecināta ir I.Boreiko. Tādā veidā tiktu veicināta gan Baltijas un Latvijas ekonomiskā izaugsme un enerģētiskā drošība, gan sniegts būtisks ieguldījums mūsu valsts attīstībā.

Šobrīd Latvijā, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER), tiek saražota aptuveni puse no valstij nepieciešamās elektroenerģijas. Uz ko mums vajadzētu tiekties?

Elektroenerģijas patēriņš Latvijā tuvākajā piecgadē varētu pieaugt par vairāk nekā 40%, 2030.gadā sasniedzot 10 teravatstundas (TWh), tā liecina Eiropas energouzņēmumu asociācijas "Eurelectric" un uzņēmuma "EY" ekspertu izstrādātajā pētījumā "Grids for Speed" iekļautās prognozes.

Tādējādi vēl vairāk pieaugs arī sabiedrības pieprasījums pēc droša un kvalitatīva elektroapgādes pakalpojuma, ko nav iespējams nodrošināt bez regulārām un apsteidzošām investīcijām elektrotīkla modernizācijā, forumā "AC/DC Tech 2025" akcentēja viens no pētījuma autoriem, uzņēmuma "EY Global Renewables" eksperts Toms Moriss (Tom Morris).

Pēdējos gados elektroenerģijas patēriņš Latvijā ir stagnējis, taču 2024.gadā jau bija vērojama neliela augšupeja - tas pieauga par 1% - līdz gandrīz 7 TWh. Jāpiebilst gan, ka, ņemot vērā saules paneļu uzstādīšanu pašpatēriņam mājsaimniecībās un uzņēmumos, faktiskais patērētās elektroenerģijas apjoms Latvijā ir lielāks, jo daļa saražotā tiek tūlītēji izmantota, nenonākot kopējā tīklā un elektroapgādes operatoru uzskaitē. Kā prognozē "Eurelectric" un "EY" eksperti, sagaidāms, ka viena no nozarēm, kur elektrības patēriņš augs visstraujāk, ir transporta sektors.

Igaunijas privātās atomelektrostacijas (AES) projekta virzītājs "Fermi Energia" palielinājis pamatkapitālu par 7% un piesaistījis 2,3 miljonus eiro ar kodolstacijas plānošanu saistīto darbību finansēšanai.

Jauno "Fermi Energia" akcionāru vidū ir "NG Investeeringud", Andrejs Dubonosovs, "OG Elektra", "GO Grupp", "Filter", "PeaksJah" un Endels Palla. Līdzšinējie astoņi akcionāri ieguva jaunas akcijas apmaiņā pret konvertējamām obligācijām, paziņoja kompānija.

"Iegūtais kapitāls nodrošina spēcīgu uzticamību, jo mēs uzsākam plānošanas fāzi, bet mēs turpināsim strādāt ar ārvalstu investoriem no Kanādas, ASV, Japānas, Dānijas un Vācijas. Lielajiem investoriem svarīgs ir gan nesen uzsāktais valsts noteiktais teritoriālais plāns atomelektrostacijai, gan "Fermi Energia" 40% līdzdalība uzņēmumā, kas Nīderlandē izstrādā mazos reaktorus, kā arī mazo reaktoru izstrādes pieredzes palielināšana Eiropā," teica "Fermi Energia" izpilddirektors Kalevs Kallemetss.

Mūsdienīgs apgaismojums – nav tikai par mājīgumu un stilu. Tas ir arī par reālu naudu. Jo īpaši, ja runa ir par biznesu, kur pirmajā vietā ir nevis dizains, bet konkrēts rezultāts. Un šeit apgaismojums nav vienkārši spuldzīte griestos – tā ir izdevumu pozīcija, kas darbojas bez pārtraukuma: 12, bieži vien pat visas 24 stundas diennaktī. Katra lieka minūte ar ieslēgtu gaismu – tas ir pluss rēķinā. Un ticiet – summa var būt pavisam nopietna.

Daudzi uzņēmumi Latvijā jau sen vairs nemēģina “uzminēt”, kur ietaupīt – tā vietā viņi vienkārši precīzi rēķina. LED – tas ir stratēģisks risinājums: cik ilgi darbosies, cik patērē, cik maksās apkope. Un galvenais – cik reāli var ietaupīt gada, divu vai trīs laikā. Ir bijuši gadījumi, kad ietaupījums sasniedz nevis pāris simtus, bet desmitiem tūkstošu eiro. Un tas nav mārketings – tās ir konkrētas summas.

Tāpēc uzvar nevis tas, kurš pērk lētāk, bet tas, kurš domā ilgtermiņā.

Apskatīsim to konkrētos piemēros.

1. piemērs: Rīgas Centrālais Termināls: mīnus 240 000 latu 3 gadu laikā

Loģistikas centrs – tas nav birojs, kur gaismu var izslēgt uz nakti. Iekraušana, apsardze, āra apgaismojums, tehnikas kustība – terminālā dzīve rit visu diennakti. Gaisma te netiek izslēgta vispār. Tieši tāpēc līdz 2010. gadam elektrības rēķini Rīgas Centrālajā Terminālī vienmēr bija viena no lielākajām budžeta pozīcijām. Apgaismojums šeit nav tikai fons – tā ir būtiska loģistikas un drošības sastāvdaļa. Bet tā izmaksas bija, maigi sakot, augstas.

Tirdzniecības precizitātes un detalizācijas paaugstināšanai Eiropas elektroenerģijas tirgus gan elektroenerģijas biržās, gan balansēšanas tirgos pāries no 60 minūšu uz 15 minūšu tirdzniecību, informē elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora (PSO) AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) pārstāvji.

Lai nodrošinātu plašu atjaunīgās enerģijas ģenerācijas attīstību un ieviestu plašāku konkurenci, gan paplašinot tirgu ģeogrāfiski, gan ieviešot jaunus pakalpojumu veidus, Eiropas PSO un elektroenerģijas biržas vairāku gadu garumā ir strādājušas pie elektroenerģijas tirgus modeļa pilnveidošanas. Viena no izmaiņām ir tirdzniecības precizitātes un detalizācijas paaugstināšana, ko panāk ar pāreju no 60 minūšu tirdzniecības uz 15 minūšu tirdzniecību gan elektroenerģijas biržās, gan balansēšanas tirgos. Šajā procesā nākamais solis ir pāreja uz 15 minūšu tirdzniecības periodu elektroenerģijas nākamās dienas tirgū visā Eiropā ar pirmo elektroenerģijas piegādes dienu jaunajā režīmā šodien.

Vienotais gāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators AS "Conexus Baltic Grid" (“Conexus”) šodien Džūkstē ir atklājis Latvijā pirmo publiski pieejamo biometāna ievades punktu, kas ir nozīmīgs solis biometāna ražošanas veicināšanai valstī.

Šis risinājums padara dabasgāzes pārvades sistēmu pieejamu arī biometāna ražotājiem, kuriem nav tieša pieslēguma pārvades sistēmai, tādējādi sekmējot atjaunīgās enerģijas integrāciju energosistēmā. Tiek prognozēts, ka Džūkstes punktā gadā varētu tikt ievadīti līdz pat 10 miljoniem normālkubikmetru (Nm³) jeb 100 GWh biometāna gadā.

Projekta kopējās investīcijas sasniedz 1,7 miljonus eiro, no kuriem 1,5 miljoni eiro ir Eiropas Savienības līdzfinansējums.

Biometāna ievades punkts Džūkstē darbojas pēc virtuālā gāzesvada principa – biometāns tiek saspiests un transportēts konteineros no dažādiem reģiona ražotājiem līdz ievades punktam. Šāda centralizēta pieeja ļauj apvienot vairākus piegādātājus, tajā skaitā mazākus biometāna ražotājus, kuriem nav ekonomiski pamatoti izbūvēt autonomu tiešo pieslēgumu gāzes pārvades sistēmai. Tieši tāpēc jaunatklātais biometāna ievades punkts būtiski paplašina iespējas iesaistīties atjaunīgās enerģijas tirgū.

Jo lielāks ir valsts iedzīvotāju sagaidāmais darba mūža ilgums, jo mazāks, ar atsevišķiem izņēmumiem, ir šīs valsts vispārējās valdības bruto parāds procentos no iekšzemes kopprodukta (IKP). Šādu hipotēzi var izvirzīt pēc Eurostat datu izpētes.

2024. gadā paredzamais vidējais darba mūža ilgums 15 gadus veciem un vecākiem cilvēkiem Eiropas Savienībā bija 37,2 gadi. Latvijā šis lielums ir ļoti tuvu vidējam – 37,4 gadi, no Nīderlandes, Zviedrijas un Dānijas atpaliekam par aptuveni pieciem gadiem. Valstu ar mazu parādu iedzīvotāju vidējais paredzamais darba mūža ilgums visbiežāk pārsniedz ES vidējo lielumu.

Vecā Eiropa kā paraugs

Ievērojot, ka Austrumeiropas ekonomika uzvedas kā jaunattīstības valstīm un arī parāda veidošana pēdējos 20 gados bijusi atkarīga no valstu politikas par paraugu izvirzītajai hipotēzei, ka valstīm ar lielāku vidējo darba mūža ilgumu parādi ir mazāki, Dienas Bizness uzmanību pievērsa Vecās Eiropas zemēm. Pirmkārt aplūkosim piecas lielākās parādnieces, sākot ar Grieķiju, kur valsts parāds ir 153% no IKP. Vidējais sagaidāmais darba mūža ilgums valstī ir tikai 34,8 gadi, kas ir par 2,4 gadiem mazāk nekā ES vidējais lielums. Tomēr sakarību nevar saprast kā tiešu proporciju, jo Itālija, kas gan ir otra lielākā ES parādniece ar parādu 135,53% no IKP, var lepoties ar zemāko sagaidāmo darba mūža ilgumu Vecajā Eiropā – 32,8 gadi.

Rīgā notikušajā Eiropas basketbola čempionātā vidējais spēļu apmeklējums bija vairāk nekā 6000 skatītāju, piektdien preses konferencē atklāja Latvijas Basketbola savienības (LBS) ģenerālsekretārs Kaspars Cipruss.

Eiropas čempionāts basketbolā vīriešiem Rīgā norisinājās divarpus nedēļu garumā no augusta beigām līdz septembra vidum.

Tiek solīts, ka pilna informācija par Eiropas čempionātu Rīgā tiks apkopota un faktos balstīti secinājumi tiks izdarīti līdz decembrim, taču šobrīd zināmi dati par spēļu apmeklētību.

"Arēnu 31 spēlē apmeklēja 195 101 skatītājs, kas ir daudz, ņemot vērā arēnas ietilpību uz basketbola spēlēm," stāstīja Cipruss.

Grupas spēlēs uz mačiem kopā bija 95 831 skatītājs, kas ir vairāk nekā 2015.gadā, kad Rīgas apakšgrupā bija arī Lietuva. Vidēji vienu spēli apmeklēja gandrīz 6300 skatītāju.

LBS ģenerālsekretārs atzīmēja, ka izslēgšanas turnīra laikā no 4. līdz 15.septembrim starptautiskajā lidostā "Rīga" ielidoja 66 līgumreisu un privātās lidmašīnas.

Eiropas basketbola čempionāta finālturnīrā Rīgā būs gaidāms liels ārvalstu fanu pieplūdums, aģentūrai LETA pauda Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) prezidents Andris Kalniņš.

Ceturtdien notikušo izlozi Kalniņš vērtēja kā ļoti veiksmīgu - jau iepriekš bija zināms, ka Rīgā spēlēs Igaunija, un tagad noskaidrojies, ka turnīrā Rīgā spēlēs arī basketbola lielvalstis, kurās šis sporta veids ir ļoti iecienīts un fani ir ļoti aktīvi - Serbija, Čehija, Turcija, Portugāle.

Kalniņš sacīja, ka jau iepriekš bija informācija par aptuveni 10 000 Igaunijas līdzjutējiem, kas varētu doties uz Rīgu. Tāpat Kalniņš pozitīvi vērtēja attāluma ziņā tuvu esošās Čehijas ielozēšanu grupā, kas var sekmēt čehu līdzjutēju vēlmi apmeklēt spēles.

Kalniņš arī pauda uzskatu, ka gaidāms arī liels skaits Serbijas, Turcijas un Portugāles līdzjutēju, jo tie labprāt klātienē seko savu komandu cīņām.

Latvijā jau tagad trūkst un pārskatāmā nākotnē vēl vairāk trūks speciālistu specifiskās profesijās - īstermiņā šo var risināt, ātrāk sakārtojot profesiju standartu aprakstus, veicinot speciālistu trenēšanu uzņēmumos un efektīvāk piesaistot ārvalstu profesionāļus, bet ilgtermiņā potenciāli jāmaina valsts pasūtījums augstākajai izglītībai un jāvienkāršo augstskolu programmu akreditācija, secina Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) organizētās sadarbnīcas "Zaļā un digitālā pāreja: no izaicinājumiem līdz rīcībai" eksperti.

Kvalificēta darbaspēka pieejamība ir viens no šķēršļiem uzņēmējdarbības attīstībai Latvijā. Ja saglabāsies esošās augstākās izglītības struktūra, lielākais darbaspēka trūkums būs sagaidāms speciālistu vidū ar izglītību inženierzinātnēs, dabaszinātnēs un IKT (STEM) jomās, liecina Ekonomikas ministrijas ziņojums.

Latvijā jau tagad trūkst speciālistu jaunu tehnoloģiju ieviešanā un apguvē enerģētikas nozarē. Piemēram, speciālisti ir nepieciešami visos vēja parku īstenošanas posmos, tai skaitā to ekspluatācijā. Attīstītāji bieži saskaras ar vides ekspertu - ornitologu, zoologu un biotopu pētnieku - trūkumu. Tāpat trūkst ilgtspējas speciālistu, pēc kuriem pieprasījums palielinājies līdz ar nefinanšu ziņošanas prasību iestāšanos.

Svarīgākie kritēriji, izvēloties jaunu mājokli, ir tā atrašanās vieta jeb lokācija, attīstīta infrastruktūra un projekta kvalitāte.

Minētos kritērijus apvieno Mārupē tapušais premium klases projekts Dahlia, kas piesaistījis uzmanību gan ar ēkas arhitektūru, gan ar detaļām, kas padara to par pievilcīgu dzīvošanai un vienlaikus vērtīgu ilgtermiņa ieguldījumu. Domājot par projekta atrašanās vietu jeb lokāciju, premium klases projekts Dahlia īstenots Mārupē, kur vienlaikus jūtams gan dabas tuvums, gan lielpilsētas rosība. "Projekts ir piemērots tiem, kuri novērtē komfortu, privātumu un ērtu piekļuvi gan pilsētas, gan atpūtas iespējām," skaidro Vestabalt dzīvojamās nodaļas un dzīvokļu nama Dahlia pārdošanas vadītāja Irina Jermolajeva, uzsverot, ka dzīvokļu kvalitāte un lokācija ļauj domāt arī par pārdomātu investīciju.

Foto: dinozoo.lv

Vai meklē savam mājdzīvniekam barību, kas ne tikai remdē izsalkumu, bet arī veicina tā ilgtermiņa veselību un vitalitāti? Royal Canin ir pasaulē atzīts zīmols, kas vairāk nekā pusgadsimtu velta padziļinātiem pētījumiem, lai radītu augstākās kvalitātes barību suņiem un kaķiem. Par to, kāpēc Royal Canin produkciju iesaka veterinārārsti un kā tās zinātniskā pieeja nodrošina precīzi pielāgotu uzturu katra mīluļa unikālajām vajadzībām atkarībā no šķirnes, vecuma un veselības stāvokļa, stāsta Dino Zoo speciāliste - kinoloģe Tatjana Bodricka.

Kāpēc augstas kvalitātes barība ir svarīga tava mīluļa veselībai?

Mājdzīvnieka uzturs ir viens no stūrakmeņiem ilgam mūžam, labai veselībai un kopējai labsajūtai. Lai gan tirgū pieejams plašs barību klāsts, ne visas ir vienādi vērtīgas. Profesionāla, augstas kvalitātes barība, kādu piedāvā Super Premium klases zīmoli, tiek izstrādāta, balstoties uz zinātniskiem pētījumiem par dzīvnieku uztura vajadzībām.

Mārupē tapis premium klases projekts Dahlia, kas piesaistījis uzmanību gan ar ēkas arhitektūru, gan ar detaļām, kas padara to par pievilcīgu dzīvošanai un vienlaikus vērtīgu ilgtermiņa ieguldījumu.

"Projekts ir piemērots tiem, kuri novērtē komfortu, privātumu un ērtu piekļuvi gan pilsētas, gan atpūtas iespējām," skaidro Vestabalt dzīvojamās nodaļas un dzīvokļu nama Dahlia pārdošanas vadītāja Irina Jermolajeva, uzsverot, ka dzīvokļu kvalitāte un lokācija ļauj spriest arī par pārdomātu investīciju.

"Ikkatram no mums ideālā dzīvesvieta ir citāda, un nav vienas formulas, kas derētu visiem. Taču es neapšaubāmi uzskatu, ka nekustamā īpašuma cena un kvalitāte ir nesaraujami saistītas," apartamentu vērtības loģiku skaidro I. Jermolajeva. "Atbilstoša infrastruktūra un apkārtējā vide, augstvērtīgs un ilgtspējīgs īpašuma tehniskais stāvoklis, kas atbilst mūsdienu prasībām, – energoefektivitāte, funkcionāls un pārdomāts plānojums, labs izgaismojums, tehnisko telpu pieejamība – tas viss veido dzīvokļa vērtību. Dzīvokļu projekts Dāliju ielā 23B neapšaubāmi atbilst visiem iepriekš minētajiem parametriem un ir viens no labākajiem piedāvājumiem tirgū ģimenēm, kuras vēlas dzīvot tuvu centram ar attīstītu infrastruktūru, vienlaikus baudot privātumu, augstvērtīgu dzīves vidi un kvalitāti."

Sabiedriskajā sektorā strādājošie un virszemes apkalpošanas darbinieki 11 Vācijas lidostās pirmdien rīkos streikus, piektdien paziņoja arodbiedrība "Verdi".

Vāciju pēdējās nedēļās skāris sabiedriskajā sektorā strādājošo streiku vinis, lai palielinātu spiedienu uz federālo valdību un pašvaldībām pirms trešās sarunu kārtas par sabiedriskajā sektorā strādājošo atalgojuma palielināšanu.

"Verdi" norāda, ka streikus pirmdien rīkot aicināti strādājošie Frankfurtes, Minhenes, Berlīnes, Hamburgas, Štutgartes, Ķelnes/Bonnas, Diseldorfas, Dortmundes, Hannoveres, Brēmenes un Leipcigas/Halles lidostās.

Arodbiedrība vēstī ka Vācijas lielākajā - Frankfurtes - lidostā virszemes apkalpošanas darbinieki, sākot no pirmdienas pusnakts (no svētdienas plkst.23.00 pēc Latvijas laika), rīkos 24 stundu streiku, kuram varētu pievienoties arī liela daļa citu lidostā strādājošo, uz kuriem attiecas sabiedriskā sektora darbinieku darba koplīgumi.

Saistībā ar pieteiktajiem streikiem vairākās Vācijas lidostās pirmdien, 10.martā, Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" atcēlusi lidojumus Rīga-Frankfurte-Rīga, bet Vācijas aviokompānija "Lufthansa" pirmdien atcēlusi rīta reisu Rīga-Frankfurte, dienas reisus Frankfurte-Rīga-Frankfurte un vakara reisu Frankfurte-Rīga, aģentūru LETA informēja RĪgas lidostas pārstāvji.

Tāpat lidsabiedrība "airBaltic" atcēlusi pirmdienas rīta reisu Rīga-Berlīne-Rīga.

Lidosta aicina pasažierus sekot savu aviokompāniju sniegtajiem paziņojumiem un nepieciešamības gadījumā sazināties ar tām.

Jau ziņots, ka sabiedriskajā sektorā strādājošie un virszemes apkalpošanas darbinieki 11 Vācijas lidostās pirmdien rīkos streikus, piektdien paziņoja arodbiedrība "Verdi".

Vāciju pēdējās nedēļās skāris sabiedriskajā sektorā strādājošo streiku vinis, lai palielinātu spiedienu uz federālo valdību un pašvaldībām pirms trešās sarunu kārtas par sabiedriskajā sektorā strādājošo atalgojuma palielināšanu.

"Verdi" norāda, ka streikus pirmdien rīkot aicināti strādājošie Frankfurtes, Minhenes, Berlīnes, Hamburgas, Štutgartes, Ķelnes/Bonnas, Diseldorfas, Dortmundes, Hannoveres, Brēmenes un Leipcigas/Halles lidostās.