Šobrīd esam liecinieki īstai tehnoloģiju revolūcijai, kad to attīstība notiek teju gaismas ātrumā, īpaši mākslīgā intelekta jomā. Tas, kas bija aktuāls pirms dažiem mēnešiem, šobrīd jau ir novecojis. Tehnoloģijas ir kā raķete un mēs kā indivīdi, uzņēmumi un valsts katrs savā ātrumā – cits leoparda, cits bruņurupuča vai gliemeža – cenšamies tikt tai līdzi. Šie dažādie tempi var kļūt par bremzējošu faktoru valsts ekonomiskajai attīstībai.

Jābūt ātrākiem

Saskaņā ar ES Digitālās desmitgades mērķu sasniegšanas ziņojumu, Latvija valsts pakalpojumu jomā uzrāda salīdzinoši labus rezultātus – jau sasniegti 85 % no rādītājiem, kas paredzēti līdz 2030. gadam. Tas ir apsveicami, taču kvantitāte nedrīkst aizēnot kvalitāti. Lai gan pieejamo digitālo valsts pakalpojumu klāsts ir plašs, ne visi no tiem ir lietotājam draudzīgi, intuitīvi un efektīvi. Tāpēc turpmāk daudz lielāka uzmanība jāpievērš tieši lietotāju pieredzei un funkcionalitātei – pakalpojumiem jābūt saprotamiem, pieejamiem un ātri izmantojamiem ikvienam.

Diemžēl uzņēmējdarbības vidē aina ir krietni bēdīgāka. Lai gan MVU digitalizācijā redzams zināms progress, uzņēmumu īpatsvars, kuriem ir vismaz pamatlīmeņa digitālās prasmes, joprojām atpaliek no ES vidējā rādītāja – Latvijā tie ir tikai 48,2 %. Digitālās intensitātes rādītāju ziņā Latvijas MVU ieņem pēdējo vietu Baltijas valstīs, un mākslīgā intelekta izmantošana šajā segmentā ir teju simboliska.

Pētot Latvijas finanšu sektora kapitālā remonta laikā paveikto, Dienas Biznesa redzeslokā ir nonācis kāds Krievijas uzņēmējs, kurš pavisam neilgi pirms kapitālā remonta sākuma ir ieguvis savā īpašumā vairākus iespaidīgus namus Rīgas centrā.

Minētā uzņēmēja vārds ir Sergejs Ivakhno (Sergey Ivakhno), un viņš ir patiesais labuma guvējs dažādos uzņēmumos, kuru īpašumā atrodas vairākus miljonus eiro vērti nami Vecrīgā (piemēram, Smilšu ielā, Audēju ielā), kā arī citur Rīgas centrā (piemēram, Merķeļa ielā, Brīvības ielā). Dienas Bizness izpētīja, ar ko uzņēmējs ir nodarbojies Krievijā, kas viņam pieder Latvijā un kurš viņam ir palīdzējis šeit izkārtot savas bagātības, iegādājoties un pārvaldot nekustamos īpašumus Rīgas centrā.

Uzņēmēja biznesa gaitas Krievijas banku sektorā

Dienas Bizness izpētīja, ka Sergejs Ivakhno ir bijis uzņēmējs ar plašu vērienu Krievijā, kurš darbojies galvenokārt banku sektorā. Sergejs Ivakhno Krievijā bijis vairāku banku vadītājs un līdzīpašnieks, tostarp bijis līdzīpašnieks un vadījis Maskavas vekseļu banku, bijis Aktivkapital bankas (iepriekš Elkabank) līdzīpašnieks, kā arī kontrolējis citas bankas, piemēram, Servis-rezerv banku, Volga-kredit banku un Kapital Moskva banku.

Tirdzniecības centru nozare ir veiksmīgi atkopusies no pandēmijas sekām, tāpēc pienācis laiks tai piešķirt jaunu elpu. Un, lai gan daudzi runā par multifunkcionalitāti kā par nākotnes trendu, tomēr patiesībā – multifunkcionalitāte tirdzniecības centros vienmēr ir bijusi to pamatbūtība.

Proti - lielveikali nekad nav bijuši “viena segmenta” vietas. Tie ir bijuši un joprojām ir telpas, kur līdzās modei sastopama izklaide, pakalpojumi un, jā, arī sociālā atbildība. Tāpēc šodien tirdzniecības centri nav vienkārši iepirkšanās galamērķi – tie kļūst par sabiedrības mikropasaulēm, kurām jāspēj atbildēt uz dažādu sociālu grupu vajadzībām un sniegt jēgpilnu, daudzdimensionālu pieredzi.

Multifunkcionalitāte nav inovācija – tā ir nozares kodols

Mode, izklaide un pakalpojumi – šī struktūra nav tikai statistiska attiecība (40:30:30), tā ir sistēma, kas veido apmeklētāju plūsmas un iepirkšanās pieredzi. Tas, kā šo sistēmu pielāgojam konkrētai videi, ir mūsu profesionālais izaicinājums. Un, ja šodien multifunkcionalitāte tiek pasniegta kā jaunatklājums, iespējams, ir īstais brīdis atskatīties uz nozares pieredzi un mācīties no tās – kopā.

Vienā no perspektīvākajām industriālajām teritorijām Rīgas tuvumā, NORDO noliktavu kompleksā Dreiliņos uzsākti plaši rekonstrukcijas darbi. Projekta ietvaros paredzēta 30 000 m² noliktavu platību pārbūve un modernizācija, ieguldot vairāk nekā 8 miljonus eiro, lai radītu vidi, kas apvieno augstākās tehniskās prasības, ekonomisku efektivitāti un stratēģisku atrašanās vietu. Šobrīd pabeigts ēkas rekonstrukcijas tehniskais projekts, saņemta būvatļauja un noslēgumam tuvojas līguma noslēgšana ar ēkas būvnieku, būvniecības darbus plānots uzsākt vasaras sākumā.

Pēc rekonstrukcijas ēka kļūs par modernu A klases energoefektivitātes noliktavu, kas pilnībā atbildīs jaunbūvēto industriālo telpu standartiem. Jaunas inženiersistēmas, mūsdienīga fasāde un atjaunots jumta segums nodrošinās gan zemas ekspluatācijas izmaksas, gan ilgtspējīgu infrastruktūru nākotnei.

Viena no tehniski nozīmīgākajām priekšrocībām būs pastiprinātā konstrukciju nestspēja, kas ļauj nomniekiem uzstādīt telferus. Šāda iespēja būtiski atvieglo smagkravu pārvietošanu un racionalizē ražošanas posmus, īpaši tajos procesos, kur nepieciešama efektīva iekšējā loģistika. Tirgū, kur mūsdienu noliktavu risinājumi reti paredz šādu funkcionalitāti, šī īpašība padara projektu par stratēģiski izdevīgu izvēli uzņēmumiem ar specifiskām tehnoloģiskām vajadzībām.

Ministru kabinetam, bet vēlāk arī Saeimai, būs jālemj par apjomīgiem grozījumiem Darba likumā, kas būs saistoši lielai daļai uzņēmumu. Izmaiņas aptvers dažādus jautājumus, bet viens no “karstākajiem” jautājumiem ir par darba laika saīsināšanu un iespēju strādāt četras dienas nedēļā.

Godīgi sakot, plānotās izmaiņas Darba likumā mūs ietekmēs minimāli, jo mūsu personālvadības procesi jau šobrīd ir izveidoti tā, lai veicinātu labu un uz savstarpēju cieņu balstītu uzņēmuma iekšējo kultūru. Mēs patiesi esam uz vērtībām balstīts uzņēmums, un šīs vērtības nav tikai skaisti lozungi uz plakātiem pie uzņēmuma biroja sienas vai mājaslapā. Tas atspoguļojas arī ikdienas darbā – mūsu darbinieku mainība ir visai zema.

Ja runājam par vienu no “karstākajām” plānoto izmaiņu idejām – četru darba dienu nedēļu –, jāatzīst, ka diskusija par to ilgst jau gadiem un nav nekas jauns. Vairākos pasaulē labi zināmos uzņēmumos ir veikti eksperimenti ar četru darba dienu nedēļu, un to rezultāti bijuši atšķirīgi. Tas skaidri parāda: ir nozares un uzņēmumi, kuriem četru darba dienu nedēļa ir piemērota, bet ir arī tādi uzņēmumi un nozares, kur šāda pieeja nesniedz vēlamo rezultātu. To apliecina arī tas, ka Beļģijā, kur likumā ir noteikta iespēja darbiniekiem strādāt četras darba dienas nedēļā, tikai aptuveni 1% no darbiniekiem to ir izvēlējušies un aptuveni 3% uzņēmumi to ir ieviesuši daļai darbinieku.

Karš Ukrainā būtiski maina ģeopolitisko situāciju, īpaši ietekmējot Eiropas Savienības Austrumu pierobežas reģionu – Igauniju, Latviju, Lietuvu, Poliju un Somiju. Šīm valstīm ir jāsaskaras ar sarežģītiem izaicinājumiem, kas prasa pāreju uz eksaptīvu noturību – spēju pielāgot esošos resursus un infrastruktūru, lai reaģētu uz mainīgiem draudiem un vienlaikus sekmētu ilgstošu un ilgtspējīgu attīstību.

Austrumu pierobežas valstis īsteno divvirzienu stratēģiju: no vienas puses, tiek stiprināta kontrole un uzraudzība, reaģējot uz pašreizējiem un potenciālajiem draudiem, bet, no otras puses, mobilizēti resursi, lai uzlabotu gatavību un ieguldītu ekonomiskajā, teritoriālajā un sabiedrības noturībā. Somijas un Zviedrijas pievienošanās NATO 2024. gadā kalpo par spilgtu piemēru proaktīvai rīcībai draudu apstākļos, integrējoties kolektīvās atturēšanas un aizsardzības sistēmās.

Aizsardzības izdevumi šajās valstīs jau tagad ir augsti (2025. gadā tie varētu sasniegt 2,5–4,7% no IKP), un tie turpina pieaugt. Sākotnējie ieguldījumi nacionālajā drošībā šobrīd stiprina arī ES ārējo robežu aizsardzību pret hibrīdkara draudiem, kiberuzbrukumiem un sankciju apiešanas mēģinājumiem, kas tiek vērstipret ES no agresorvalstu - Krievijas un Baltkrievijas puses. Latvijas Muitas pārvalde ir viens no būtiskākajiem ES spēlētājiem cīņā pret sankciju apiešanu. Saskaroties ar ievērojamiem izaicinājumiem, novēršot pret Krieviju un Baltkrieviju noteikto sankciju apiešanu, pārvalde ir ieviesusi pastiprinātas kontroles, kā arī aktīvi sadarbojas ar citām ES dalībvalstīm un partneriem Centrālāzijā un citur pasaulē.

Latvijā īres dzīvojamo namu tirgus joprojām ir maz attīstīts, tāpēc ir vieta jaunu vērienīgu projektu īstenošanai, kas spēj apmierināt iedzīvotāju pieprasījumu pēc kvalitatīvas un modernas dzīvesvietas. Viens no šādiem namiem tiek celts Rīgā, Katoļu ielā 11 – SIA “Katoļu 11”, kas realizē šo projektu, banka Citadele piešķīrusi finansējumu 1,85 miljonu eiro apmērā ēkas būvniecībai un dzīvokļu iekārtošanai.

Projekta pabeigšana ir plānota šogad. Tā ir sešu stāvu ēka ar 76 īres dzīvokļiem, kuru platība ir no 17,8 m² līdz 36,6 m².

"Projekta kopējā platība ir 2764,9 m², bet dzīvojamā platība – 2307 m². Ēka atrodas gandrīz pilsētas centrā, tās apkārtnē ir parks, sabiedriskā transporta pieturvietas, kā arī pie ēkas tiks labiekārtots pagalms ar bērnu rotaļu laukumu un vietu 12 autostāvvietām," stāsta Olga Muhanberga, SIA “Katoļu 11” valdes locekle.

"Ne katrs var atļauties iegādāties dzīvokli jaunā projektā – ne tikai finansiālu apsvērumu, bet arī mobilitātes dēļ. Taču klients var atļauties maksāt par ikmēneša īri, lai dzīvotu mūsdienīgā, komfortablā dzīvoklī. Tajā pašā laikā investoru vidū pieaug pieprasījums pēc kvalitatīva nekustamā īpašuma un uzticamas pārvaldīšanas kompānijas, kas var pārņemt rūpes par investīciju objektu. Redzot šo nepieciešamību, mainījām savu stratēģiju un sākām būvēt vai iegādāties un renovēt daudzdzīvokļu ēkas, lai tās izīrētu."“Redzam, ka nekustamā īpašuma tirgū Latvijā ir nepieciešamas pārmaiņas, kas padarītu to draudzīgāku gala pircējam. Trūkst piedāvājuma, kas apmierinātu to iedzīvotāju pieprasījumu pēc mūsdienīga mājokļa, kuri nevar vai nevēlas iegādāties mājokli jaunbūvēs. Esam gandarīti atbalstīt SIA “Katoļu 11” projektu, jo tas spēs piedāvāt risinājumu tieši šim segmentam – kvalitatīvu, ilgtspējīgu un pieejamu īres mājokli pašā Rīgas centrā, vienlaikus sekmējot arī pilsētvides attīstību,” saka Mārtiņš Bočkāns, bankas Citadele Lielo uzņēmumu apkalpošanas daļas vadītājs.

Baltijas enerģētikas nozare šobrīd piedzīvo būtiskas pārmaiņas, ko virza trīs galvenie attīstības virzieni - decentralizācija, digitalizācija un dekarbonizācija, uzsver Agris Veliks, ABB Elektrifikācijas biznesa vadītājs Latvijā.

Ja agrāk enerģijas ražošana bija centralizēta un balstījās uz lieliem spēkstaciju projektiem, šodien tirgū strauji attīstās daudzi jauni, neatkarīgi ražotāji, skaidro A.Veliks. Mēs vairs neesam atkarīgi tikai no pāris lieliem piegādātājiem, kā ietekmē tirgus kļūst arvien elastīgāks, tā stiprinot energoapgādes drošību, skaidro ABB Elektrifikācijas biznesa vadītājs Latvijā. Vienlaikus viņš norāda, ka nākotnē vēl lielāku nozīmi iegūs arī digitalizācija un dekarbonizācija. Viedās tehnoloģijas ļauj efektīvāk kontrolēt un pārvaldīt elektroenerģijas tīklus, savukārt Eiropas Savienības (ES) regulējums nosaka arvien stingrākas prasības ilgtspējai un emisiju samazināšanai. Ilgtspēja ir arī viens no ABB definētajiem stratēģiskajiem mērķiem, atzīmē A.Veliks.

Latvijas banku sektors šogad pirmajā ceturksnī strādāja ar peļņu 107,35 miljonu eiro apmērā, kas ir par 35,2% mazāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotie dati.

Banku procentu ienākumi 2025.gada pirmajos trijos mēnešos veidoja 337,291 miljonu eiro, kas ir par 12,6% mazāk nekā 2024.gada pirmajā ceturksnī, kamēr procentu izdevumi samazinājās par 6,7% un veidoja 93,299 miljonus eiro.

Savukārt banku komisijas naudas ienākumi šogad pirmajā ceturksnī bija 86,752 miljonu eiro apmērā, kas ir par 5,4% vairāk nekā 2024.gada pirmajos trijos mēnešos, bet banku komisijas naudas izdevumi pieauga par 8,8% - līdz 26,155 miljoniem eiro.

2025.gada marta beigās banku sektora aktīvi bija kopumā 30,111 miljardu eiro apmērā, kas ir par 1,2% jeb 379,465 miljoniem eiro mazāk nekā 2024.gada beigās, kad banku sektora aktīvi veidoja 30,491 miljardu eiro.

Digitālās transformācijas laikmetā tehnoloģijas maina mūsu darbu, dzīves ritmu, lēmumu pieņemšanu – un pat cilvēku attiecības. Viens no būtiskākajiem jautājumiem, uz ko šodien jārod atbilde – vai mēs spēsim kontrolēt tehnoloģijas vai tās kontrolēs mūs?

Šī dilemma nav tikai filozofiska. Tā ir arī cilvēciska un ļoti praktiska. No vienas puses tehnoloģijas rada ietekmi uz vidi, veicina nevajadzīgu datu ģenerēšanu, taču no otras puses – palīdz taupīt laiku un pat glābt dzīvības.

Tehnoloģijas ir instruments – izvēle ir cilvēka rokās

Jautājums par to, kurš saglabās kontroli patiesībā nav jauns. Jau 1999. gadā mūziķis Prinss kādā no uzrunām aicināja būt apdomīgiem, izmantojot tehnoloģijas, uzsverot - “neļaujiet datoriem jūs izmantot”. 2025. gadā šis brīdinājums ir aktuālāks nekā jebkad. Izmantojot tehnoloģijas neracionāli un nekontrolēti, tās kļūst par mūsu laika zagļiem, kā arī veicina negatīvu ietekmi uz apkārtējo vidi.

Šobrīd pensionējas krietni vairāk cilvēku, nekā darba tirgū ienāk jauni.

«Ir neizbēgami, ka pavisam drīz nāksies celt pensionēšanās vecumu no 70 gadiem. Šo jautājumu gadiem neviens nerisina un negrib risināt, jo vieglu un ātru zāļu tam nav, bet politikā domāšana ir tikai uz četriem gadiem,» pēc Latvijas demogrāfijas datu publiskošanas sociālajā tīklā X paziņoja Saeimas deputāts no Apvienotā saraksta Andris Kulbergs. Pēc būtības jaunākie Latvijas demogrāfijas dati no Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) nav nekas jauns un pārsteidzošs. Tas, par ko šobrīd runā deputāts un pirmsākumā paziņoja Latvijas Darba devēju konfederācijas finanšu un nodokļu eksperts Jānis Hermanis, ir fakts, ka šobrīd pensionējas krietni vairāk cilvēku, nekā darba tirgū ienāk jauni.

Iespējams, ja Jānis Pliekšāns (Rainis) dzīvotu šajos laikos, viņa spārnotā frāze “pastāvēs, kas mainīsies” varētu arī skanēt apmēram kā virsrakstā. Attīstoties kreditēšanas nozarei, mākslīgais intelekts (MI) nav tikai papildu rīks, ko uzņēmumi var izmantot dažādu procesu automatizācijai. MI ir pārveidojošs spēks, kas fundamentāli maina veidu, kā šodien tiek plānots viss kreditēšanas cikls un kas apgāž ierastās kreditēšanas paradigmas.

Iespējas klientu izvērtēšanas procesā

Lai gan modernas klientu maksātspējas izvērtēšanas sistēmas prot dažu sekunžu laikā izanalizēt vairākus simtus un dažkārt pat tūkstošus kritēriju, piemēram, kredītvēsturi, publiskās datubāzes, darījumu vēsturi, nodarbinātību, arī pieteikuma iesniegšanas laikā izmantotās viedierīces, MI paver iespēju iet vēl dziļāk. Jau šobrīd finanšu tehnoloģiju uzņēmumi un bankas savos klientu izvērtēšanas algoritmos ar MI palīdzību rod veidus, kā analizēt kredīta pieteicēja uzvedības modeļus, izdevumu paradumus, un citkārt arī novērtēt pieteicēja piedāvātās ķīlas vērtību atbilstoši publiskajiem tirgus datiem. Šī visaptverošā analīze ļauj aizdevējiem ieskatīties mazliet tālāk aspektos, kas ir ārpus kredītbiroju datu bāzēm un banku kontu pārskatiem. Rezultātā tā ir iespēja identificēt kredītspējīgas personas, kurām varbūt nav plašas kredītvēstures, bet kurām ir pietiekami un regulāri ienākumi, lai sekmīgi izpildītu uzņemtās saistības. Raugoties uz savu pieredzi, Wandoo Finance klientu datu apstrādē MI izmanto, lai izstrādātu parametrus risku izvērtēšanai un meklējot dziļākas sakarības klienta uzvedības un paradumu analīzē. Šobrīd vairāk nekā 90% no lēmumiem par kredītu izsniegšanu mūsu uzņēmumā pieņem automātiski algoritmi. Šāda pieeja palīdz krietni ietaupīt uz cilvēkresursu noslodzi un arī ievērojami uzlabo uzņēmuma kredītportfeļa kvalitāti.

Digitālās vides attīstība ir priekšnosacījums drošībai, noturībai un arī valsts finansiālai izaugsmei. Tas viss nav iespējams bez spēcīgiem pamatiem jeb kritiskās infrastruktūras, par ko jau simts gadus rūpējas un domā Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC).

Vairāku gadu garumā bez skaļiem saukļiem un paštīksmināšanās Latvija ir izbūvējusi un paplašina sakaru un apraides tīklu, nodrošina Latvijas un NATO ārējās robežas drošības stiprināšanu, sniedz ērtus un uzticamus digitālās identitātes pakalpojumus, šobrīd testē 5G tehnoloģiju TV un radio apraides nodrošināšanai. Kurš par to maksā un kas liecina par LVRTC panākumiem?

LVRTC peļņu veido IKT infrastruktūras nomas un saistīto pakalpojumu ienākumi, LMT dividendes, ieņēmumi no valsts deleģēto uzdevumu izpildes un komercproduktu - piemēram datu centru, kā arī datu tranzīta pakalpojumu tirgošanas pašmāju un ārvalstu komersantiem. Īstenojot dažādus projektus, akcionāra noteikta daļa iegūtās peļņas tiek iemaksāta valstij, bet daļa - ieguldīta simts procentus valstij piederošā LVRTC infrastruktūras attīstībā, lai veicinātu nākotnes tehnoloģisko projektu īstenošanu. Atkārtoti ieguldot peļņu, mēs veicinām ne tikai mūsu attīstību, bet arī valsts tehnoloģisko un finansiālo izaugsmi. Šāda efektīva resursu pārvaldība ļauj mums īstenot inovatīvus projektus, kas atbalsta valsts ekonomiskās intereses, nodrošinot iedzīvotājus un organizācijas ar drošu un ātru informācijas saņemšanu un tās pārraidi.

Latvijas banku sektors pagājušajā gadā strādāja ar peļņu 570,62 miljonu eiro apmērā, kas ir par 7,7% mazāk nekā 2023.gadā, liecina Latvijas Bankas publiskotie dati.

Banku procentu ienākumi 2024.gadā veidoja 1,549 miljardus eiro, kas ir par 17,4% vairāk nekā 2023.gadā, kamēr procentu izdevumi pieauga par 90% un sasniedza 428,771 miljonu eiro.

Savukārt banku komisijas naudas ienākumi pagājušajā gadā bija 354,888 miljonu eiro apmērā, kas ir par 8,9% vairāk nekā 2023.gadā, bet banku komisijas naudas izdevumi pieauga par 15,7% - līdz 107,348 miljoniem eiro.

2024.gada beigās banku sektora aktīvi bija kopumā 30,5 miljardu eiro apmērā, kas ir par 8% jeb 2,253 miljardiem eiro vairāk nekā 2023.gada beigās, kad banku sektora aktīvi veidoja 28,247 miljardus eiro.

Banku izsniegto kredītu apmērs nebanku klientiem pagājušā gada beigās bija 16,659 miljardi eiro, kas ir par 4,8% jeb 759,167 miljoniem eiro vairāk nekā 2023.gada beigās.

Mūsdienās, kad vides jautājumi kļūst arvien aktuālāki, pareiza atkritumu apsaimniekošana un atkritumu pārstrāde ir kļuvusi par būtisku katra uzņēmuma un indivīda atbildības sastāvdaļu. Šajā intervijā ar Ekobaze Latvia pārdošanas un attīstības projektu vadītāju Martu Veinbergu mēs noskaidrojām, kādas ir uzņēmuma galvenās vērtības, kā tas veicina ilgtspējīgus risinājumus un kāpēc izvēlēties tieši Ekobaze Latvia savu atkritumu apsaimniekošanas partneri Latvijā.

Ekobaze Latvia – misija un pamatvērtības ilgtspējā

Kādas ir Ekobaze Latvia galvenās vērtības un misija atkritumu apsaimniekošanā? Kas padara Ekobaze Latvia unikālu salīdzinājumā ar citiem nozares uzņēmumiem?

"Mēs esam apņēmušies dot nolietotām lietām otro dzīvi, pārvēršot otrreiz pārstrādājamos materiālus – riepas, stiklu, papīru, plastmasu, būvgružus un citus atkritumus – par jaunām, vērtīgām lietām," uzsver Ekobaze Latvia Marta Veinberga. "Mūsu mērķis ir veicināt aprites ekonomiku un ilgtspējīgu resursu izmantošanu, lai pēc iespējas mazāk atkritumu nonāktu poligonos vai tiktu sadedzināti."

Uzņēmuma pārstāve arī dalās ar uzņēmuma vīziju un vērtībām:

Maija sākumā Latvija saņēma trešo Atveseļošanas fonda maksājumu 293 miljonu eiro apmērā, sasniedzot jau vairāk nekā 1 miljardu eiro kopējo finansējumu jeb 55% no pieejamā. Tas ir skaidrs signāls, ka Eiropas Komisija atzinīgi vērtē Latvijas līdzšinējo progresu reformu un investīciju īstenošanā, taču arī aicinājums paātrināt tempu.

Līdz 2026. gada augustam Latvijai jāīsteno vēl vairāk nekā 200 mērķu, tostarp būtiski pasākumi digitalizācijas un uzņēmējdarbības modernizācijas jomā. Tā ir iespēja, ko nedrīkstam palaist garām.

Starp visiem sasniedzamajiem mērķiem, piemēram, ekonomikas transformāciju, klimata pārmaiņām, nevienlīdzības mazināšanu u.c., īpaši būtiska loma ir digitālajai transformācijai - šajā jomā paredzēts ieguldīt 365 miljonus eiro jeb 19 % no visa Atveseļošanas fonda finansējuma. Šie līdzekļi nav domāti tikai tehnoloģiju modernizācijai. To mērķis ir arī uzlabot valsts pārvaldes efektivitāti, stiprināt sabiedrībai sniegto pakalpojumu kvalitāti un pieejamību, kā arī nodrošināt valsts konkurētspēju ilgtermiņā.

Lietuvā strādājošo banku neauditētā tīrā peļņa pagājušajā gadā sasniedza vienu miljardu eiro, kas ir par 3,2% vairāk nekā 2023.gadā, liecina centrālās bankas ceturtdien publicētie dati.

Četrpadsmit bankas un ārvalstu banku filiāles pērn strādāja ar peļņu, bet piecām bija kopumā gandrīz 12 miljonu eiro zaudējumi.

"Banku sektors pagājušajā gadā strauji attīstījās, tā kredītportfeļa pieauguma temps bija viens no ātrākajiem eirozonā, taču lielāka uzmanība jāpievērš finanšu krāpšanas apkarošanai, kibernoturības palielināšanai un kredītu kvalitātes uzraudzībai," sacīja Lietuvas Bankas valdes loceklis Simons Krepšta.

Banku peļņa pērn - 522,1 miljons eiro

Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, pagājušajā gadā strādāja peļņu...

Lietuvas Banka norādīja, ka pērn bankas tā dēvētajā solidaritātes nodevā, kas tiek iekasēta no banku virspeļņas, valsts budžetā iemaksāja aptuveni 230 miljonus eiro, kas ir par 4% mazāk nekā 2023.gadā. Kopumā 2023.-2025.gadā solidaritātes nodevas iemaksas varētu sasniegt 590 miljonus eiro.

Pagaidu solidaritātes nodevas ieņēmumi tiek izmantoti, lai finansētu militārās mobilitātes projektus un divējāda izmantojuma infrastruktūras projektus, kā arī militārās infrastruktūras projektus.

Banku tīrie procentu ieņēmumi pagājušajā gadā pieauga par aptuveni 14,4% līdz 2,302 miljardiem eiro. Savukārt tīrie pakalpojumu un komisijas ieņēmumi palielinājās par 52,5% līdz 1,273 miljardiem eiro.

Lietuvas banku kopējais kredītportfelis pērn salīdzinājumā ar 2023.gadu pieauga par 15,4% līdz 31,7 miljardiem eiro. Tikmēr noguldījumi palielinājās par 20,8% līdz 61,267 miljardiem eiro. Neņemot vērā nerezidentu noguldījumus, noguldījumu apmēra kāpums bija par 8,8%.

Lietuvā pašlaik darbojas deviņpadsmit bankas, no kurām sešas ir ārvalstu banku filiāles.

Latvijas Bankas padome ir apstiprinājusi Latvijas Bankas 2024. gada pārskatu. Saskaņā ar to Latvijas Banka 2024. gadu noslēdza ar labākiem finanšu rezultātiem, nekā iepriekš prognozēts, neraugoties uz monetārās politikas operāciju negatīvo rezultātu, ko noteica ECB Padomes iepriekšējos gados veiktā procentu likmju paaugstināšana ar mērķi ierobežot inflāciju eirozonā.

Latvijas Bankas kopējā atzītā peļņa sasniedza 214 milj. eiro (2023. gadā tā bija 143 milj. eiro), un tās ietekmē Latvijas Bankas kapitāla un rezervju apmērs pieauga par 30 % (līdz 944 milj. eiro).

Saskaņā ar Latvijas Bankas likumu finanšu pārskatu revīziju veica Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes ieteikti un Eiropas Savienības Padomes apstiprināti neatkarīgi ārējie revidenti. Latvijas Banka par tās 2024. gada finanšu pārskatiem saņēmusi pozitīvu atzinumu no revidentu komercsabiedrības SIA "ERNST & YOUNG BALTIC".

Lietuvas centrālās bankas peļņa pērn seškāršojusies

Lietuvas centrālā banka valsts kasē pārskaitīs 130,04 miljonus eiro, kas ir deviņas...

Sekmīgi pārvaldot Latvijas Bankas zelta un finanšu ieguldījumus, gada laikā to vērtība palielinājās par 399 milj. eiro jeb 7 % (līdz 6.2 mljrd. eiro), tādējādi ievērojami pārsniedzot attiecīgo ieguldījumu vērtības pieaugumu 2023. gadā (296 milj. eiro).

Lai gan kopš 2024. gada jūnija eiro procentu likmes tika būtiski mazinātas, 2024. gada vidējais eiro procentu likmju līmenis bija augstāks nekā 2023. gadā. Tas vēl vairāk nekā 2023. gadā palielināja Latvijas Bankas tīros monetārās politikas operāciju izdevumus, tiem sasniedzot 158 milj. eiro (2023. gadā – 140 milj. eiro). Tostarp procentu izdevumi par Latvijas kredītiestāžu noguldījumiem sasniedza 238 milj. eiro (2023. gadā – 174 milj. eiro), bet par Latvijas valdības noguldījumiem – 41 milj. eiro (2023. gadā – 45 milj. eiro).

2024. gadā sasniegtais finanšu ieguldījumu tirgus vērtības pieaugums (399 milj. eiro) 120 milj. eiro apmērā iekļauts peļņas un zaudējumu aprēķinā, savukārt 279 milj. eiro saskaņā ar Eirosistēmā noteiktajiem grāmatvedības principiem uzrādīti kopējā kapitālā un rezervēs kā pārvērtēšanas rezerve, nevis peļņas un zaudējumu aprēķinā. Tāpēc, neraugoties uz pozitīvu kopējo atzīto peļņu 214 milj. eiro apmērā, peļņas un zaudējumu aprēķinā uzrādīti 65 milj. eiro zaudējumi. Tie atbilstoši Latvijas Bankas likumam segti no šādiem gadījumiem izveidotā rezerves kapitāla, nemazinot centrālās bankas spēju veikt tās pienākumus un neradot izdevumus valstij. Valsts budžetā pērn Latvijas Banka ieskaitīja 56 milj. eiro – iepriekš minētos 41 milj. eiro kā procentus par Latvijas valdības noguldījumiem un vēl 15 milj. eiro nodokļos.

Negatīvus 2024. gada finanšu rezultātus pirms uzkrājumu finanšu riskiem izmantošanas peļņas un zaudējumu aprēķinā uzrādījusi lielākā daļa Eirosistēmas nacionālo centrālo banku. Tas saistīts ar centrālo banku galvenā uzdevuma – monetārās politikas veidošanas un īstenošanas – izpildi apstākļos, kad bija nepieciešama izlēmīga procentu likmju palielināšana, lai bremzētu strauju cenu pieaugumu. Procentu likmēm samazinoties, Latvijas Banka un citas centrālās bankas atgriezīsies pie peļņas atzīšanas arī peļņas un zaudējumu aprēķinā.

Kopš darbības atjaunošanas 1992. gadā Latvijas Banka kopumā nopelnījusi gandrīz 700 milj. eiro un no tiem valsts budžetā ieskaitījusi gandrīz 450 milj. eiro. Vienlaikus jāņem vērā, ka centrālo banku galvenais uzdevums ir monetārās politikas īstenošana, nevis peļņas gūšana.

2024. gadā Latvijas Banka aktīvi īstenoja tās stratēģiskās prioritātes. Viena no tām ir sabiedrībai pieejams drošs un attīstīts finanšu sektors. Eirozonas līmenī tika ierobežota inflācija, un tas ļāva samazināt eiro procentu likmes. Latvijas finanšu sektorā ar centrālās bankas atbalstu darbību uzsāka vairāki jauni dalībnieki, un tiesību aktos tika nostiprināti nosacījumi par visā valsts teritorijā pieejamu bankomātu tīklu, tostarp kritiskajiem bankomātiem, kas krīzes vai apdraudējuma gadījumā prioritāri tiktu nodrošināti ar skaidro naudu. Tika samazinātas kapitāla prasības komerciāla nekustamā īpašuma kreditēšanai. Tā rezultātā vairākām kredītiestādēm saruks kapitāla prasību apmērs, ļaujot tām straujāk attīstīt kreditēšanu gan komerciālā nekustamā īpašuma, gan arī citos segmentos.

Sekmējot iedzīvotājiem un valsts tautsaimniecības attīstībai nozīmīgu lēmumu pieņemšanu, Latvijas Banka izstrādāja priekšlikumus grozījumiem vairākos tiesību aktos, piemēram, komisijas naudas griestu samazināšanai par labu pensiju uzkrājumu veicējiem Valsts fondēto pensiju shēmā, apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanas pilnveidošanai, ņemot vērā plūdu pieredzi, utt. Notika darbs pie likumu izstrādes, lai mazinātu šķēršļus juridisko personu kredītu pārfinansēšanai.

Tika izstrādāti priekšlikumi, palīdzot Eiropas Savienības līmenī pilnveidot sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju, samazināts administratīvais slogs un veicināta riskos balstīta pieeja noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā.

Līdz šim vērienīgākajā "Finanšu pratības nedēļā 2024" kopā ar partneriem tika organizēti 90 pasākumi vairāk nekā 3500 dalībniekiem, uzlabojot to finanšu prasmes. Latvijas Bankas ekonomisti publicēja 17 pētījumu starptautiski atzītos zinātniskajos izdevumos, tostarp tādos žurnālos kā "American Economic Journal: Macroeconomics", "Review of World Economics", un 55 rakstus par dažādām aktuālām ekonomikas, monetārās politikas un finanšu tirgus tēmām.

Atbilstoši prioritātei attīstīt Latvijas Banku kā inovatīvu un efektīvu institūciju 2024. gadā tika nodrošināta iespēja nebanku pakalpojumu sniedzējiem pieslēgties Latvijas Bankas uzturētajai maksājumu sistēmai. Tika ieviesta regula par kriptoaktīvu tirgiem (MiCA), kas Latvijas Bankai dod tiesisku pamatu izsniegt licences kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem. Eirozonas līmenī notika aktīvs darbs pie digitālā eiro projekta, savukārt Latvijā tika izveidots Digitālā eiro forums, lai ieinteresētās institūcijas un uzņēmējus iesaistītu jaunākās informācijas apritē un priekšlikumu izstrādē.

Iezīmējot 2025. gada un tālākas nākotnes darbus, Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks uzsver: "Mēs mērķtiecīgi turpināsim darbu Latvijas labā, un nākamajos gados koncentrēsim savu darbību trijos virzienos. Pirmkārt, drošs un pret krīzēm noturīgs finanšu sektors un maksājumu sistēmas. Otrais virziens ir finanšu pakalpojumu pieejamība – lētāki, mūsdienīgāki, dažādām klientu grupām piemēroti finanšu produkti ar labu reģionālu pieejamību; daudzveidīga finanšu sektora ekosistēma ar attīstītu nebanku sektoru. Trešais virziens ir inovatīva, efektīva un tehnoloģiski attīstīta centrālā banka. Tā ir pasaules labākajiem standartiem atbilstoša datu pārvaldība un mākslīgā intelekta rīku izmantošana."

Lietuvas pieredze liecina, ka kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību (KKS) darbības paplašināšana var mazajiem un mikrouzņēmumiem, kā arī jaunajiem uzņēmumiem uzlabot pieeju finansējumam, kas Latvijā ir aktuāla problēma, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomists Klāvs Zutis.

Vienlaikus ekonomists norāda, ka KKS darbības mandāta paplašināšana Latvijā neatrisinās visas uzņēmumu finansējuma pieejamības problēmas, bet noteikti vērtējams kā solis pareizā virzienā.

Latvijas Bankas ekonomists izpētījis, ka, neskatoties uz to, ka Lietuvas KKS kopš 2017.gada sākuma ir palielinājušas aktīvu apmēru vairāk nekā divas reizes - no 600 miljoniem eiro līdz 1,58 miljardiem eiro, to nozīme Lietuvas finanšu sektorā bijusi zema un pēdējos gados pat nedaudz sarukusi pretstatā banku sektora nozīmei. KKS aktīvos lauvas tiesu ieņem dažādi aizdevumi - gandrīz puse mājsaimniecībām, bet gandrīz trešdaļa uzņēmumiem. Pārējie finanšu līdzekļi ir izvietoti likvīdos aktīvos prudenciālo prasību ievērošanas nolūkos.

Kompetents un augsti kvalificēts darbinieks ir katras organizācijas stratēģiska priekšrocība un ilgtspējīgas izaugsmes pamats. Taču mūsdienu dinamiskajā darba vidē viens no galvenajiem izaicinājumiem ir nodrošināt nepārtrauktu darbinieku kompetenču attīstību, kas spēj sekot līdzi biznesa vajadzību maiņai.

Tradicionālās apmācību metodes bieži vien nespēj sekot līdzi straujajam tempam un to efektivitāte bieži ir zema. Dažādi pētījumi rāda – jau stundu pēc mācībām tiek aizmirsti līdz 50% no apgūtā, bet nedēļas laikā pat 90%. Tas uzskatāmi demonstrē klasisko apmācību modeļu ierobežojumus, kā rezultātā ieguldījums darbinieku attīstībā bieži nesasniedz gaidīto atdevi.

Ilgtspējīga kompetenču attīstība prasa jaunu pieeju – elastīgu, mērķtiecīgu un pastāvīgi adaptējamu apmācību risinājumu ieviešanu, kas nodrošina gan zināšanu saglabāšanu, gan to praktisku pielietojumu ikdienas darbā.

Arvien biežāk uzņēmumi darbinieku kompetenču attīstīšanai un apmācībām, izmanto personalizētus, automatizētus risinājumus, kas uzlabo produktivitāti un samazina administratīvo slodzi. Organizācijas aizvien biežāk ievieš mikroapmācību formātu – īsas, fokusētas mācību sesijas, kas apvienojumā ar specializētiem mākslīgā intelekta (MI) risinājumiem būtiski paātrina zināšanu apguvi, izvairās no klasisko apmācību veidu aizmiršanas līknes un veicina darba efektivitāti. Piemēram, tehnoloģiju uzņēmuma Dots. izstrādātā platforma Ervy Learning piedāvā personalizētu pieeju darbinieku attīstībai, vienlaikus palīdzot pārvarēt darbaspēka trūkumu un optimizēt administratīvos resursus gan uzņēmumos, gan publiskajā sektorā. Valsts kontroles izpēte par MI izmantošanu publiskajā valsts pārvaldē liecina par pakāpenisku attīstību šajā jomā, proti, 17% valsts iestāžu izmanto MI risinājumus, 22% plāno to ieviest tuvākajā laikā, bet 55% vēl nav izstrādāts konkrēts plāns, kas norāda uz nepieciešamību pēc vienotas nacionālās stratēģijas un kvalificētu speciālistu piesaistes. Šie dati uzsver ne tikai MI augošo nozīmi, bet arī nepieciešamību pēc sistemātiskas pieejas, lai MI kļūtu par mērķtiecīgu instrumentu valsts un uzņēmumu ilgtspējīgai attīstībai. Tiesa gan joprojām trūkst vienotas, standartizētas izpratnes par to, kas tieši ietilpst mākslīgā intelekta definīcijā. Tai pat laikā plašā nozīmē tas tiek izmantots pat tad, ja uzņēmums to neapzinās – piemēram, izmantojot mākoņpakalpojumus, e-pasta drošības risinājumus ar MI tehnoloģijām, antivīrusu programmatūru vai viedierīces ar iebūvētiem MI algoritmiem.

Latvijas Universitāte (LU) izsludinājusi publisku izsoli īpašumam Jūrmalas gatvē 76, Rīgā – bijušajam Universitātes mācību kompleksam Imantā ar kopējo platību 7,6 hektāri.

Tas ir viens no lielākajiem attīstības potenciāla īpašumiem šajā Rīgas apkaimē, piemērots dzīvojamo un jaukta tipa projektu attīstībai.

“Universitāte pašlaik īsteno Akadēmiskā centra attīstību Torņakalnā, koncentrējot mācību un pētniecības infrastruktūru vienotā, mūsdienīgā universitātes pilsētiņā. Īpašuma Jūrmalas gatvē 76 izsole ir daļa no šī stratēģiskā virziena – tā ļauj mums efektīvāk pārvaldīt resursus, ar šiem ieguldījumiem veicinot Latvijas konkurētspēju starptautiskajā augstākās izglītības un pētniecības vidē. Savukārt jaunajiem investoriem tā būs iespēja īstenot ilgtspējīgu attīstības projektu, kas dos nozīmīgu ieguldījumu pilsētas urbānajā attīstībā,” norāda LU attīstības prorektors Enno Ence.

Rotermanni kvartālā Tallinā atvērts jauns LIDO restorāns., kas ir piektais zīmola restorāns Igaunijā un pirmais, kas tur piedāvā pašapkalpošanās koncepciju.

Jaunajā 500 m² plašajā restorānā ieguldītās investīcijas pārsniedz miljonu eiro.

Jaunatklātais restorāns ir jau otrais, ko uzņēmums pēdējo divu gadu laikā atver Tallinā. LIDO Igaunijā darbojas vairāk nekā 15 gadus. Pašapkalpošanās koncepcija dod klientiem iespēju pašiem brīvi izvēlēties un sakomplektēt savu maltīti. To vairs nedara darbinieki, kā tas bija līdz šim.

Pirmais LIDO pašapkalpošanās restorāns, ieguldot vairāk nekā vienu miljonu eiro, tika atvērts Rīgā pagājušā gada augustā tirdzniecības centrā “Rīga Plaza”.

“Tāpat kā Latvijā, arī Igaunijā LIDO ir pirmais, kas ievieš pašapkalpošanās koncepciju sabiedriskajā ēdināšanā. Redzam, ka klienti novērtē šo pieeju, un esam pārliecināti, ka tā gūs panākumus arī Igaunijā. Jaunais restorāns atrodas lieliskā vietā pašā Tallinas centrā. Mūsdienīgā pašapkalpošanās pieeja palīdzēs mums vēl vairāk nostiprināt LIDO pozīcijas Igaunijas tirgū,” uzsver LIDO valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa.

Žurnāla Dienas Bizness redakcijā nonākusi tēva un bērna pēdējo mēnešu pieredze, kuri saskārušies ar SEB bankas pārsteidzošo attieksmi pret SEB bankas klientu – bērnu. Tā raisa jautājumus par SEB bankas komunikācijas un klientu uzraudzības prakses atbilstību realitātei noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanā.

Konkrētajā gadījumā bērna tēvs savā vārdā 2018. gadā SEB bankā atvēra norēķinu kontu, kuram tika piesaistīta debetkarte, kuru SEB banka izsniedza bērnam. Bērna tēvs minēto kontu ik mēnesi papildināja ar nelielām naudas summām bērna ikdienas tēriņu vajadzībām – pusdienām vai nelieliem pirkumiem, piemēram, skolas piederumiem. Vienlaikus bērnam nebija ne piekļuves internetbankai, ne iespējas patstāvīgi pārvaldīt norēķinu kontu.

Šāda prakse ir ierasta daudziem vecākiem, kuri vēlas iemācīt bērniem rīkoties ar naudu un bankas karti. Tēriņi par picu vai burtnīcām, ko banka redz konta pārskatā, nerada nekādus acīmredzamus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas riskus. Taču SEB bankas turpmākā rīcība liek uzdot jautājumu – vai šāda norēķinu konta, kuram piesaistīta bērnam izsniegtā debetkarte, uzraudzība nav pārmērīga, bērnu tiesības aizskaroša un nevajadzīgi sarežģīta?

Mūsdienu mainīgajos tirgus apstākļos uzņēmumi arvien stratēģiskāk izmanto banku sniegtās finansēšanas iespējas, fokusējoties uz trīs galvenajām prioritātēm: apgrozāmo līdzekļu nodrošināšanu ikdienas darbībai, tehnoloģiju un telpu modernizāciju, kā arī investīcijām ilgtspējīgos risinājumos.

Šī gada pirmajā ceturksnī Luminor banka mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) attīstībai izsniegusi par 25% lielāku finansējumu, salīdzinot ar to pašu periodu pērn. Kādiem nolūkiem uzņēmumi biežāk izmanto banku sniegto finansējumu.

Mazie un vidējie uzņēmumi biežāk izvēlas kredītu biznesa attīstībai, īpaši izmantojot iespēju saņemt aizdevumus ar zemākiem procentiem, piemēram, sadarbībā ar Eiropas Investīciju banku. Šī gada pirmajos trīs mēnešos Luminor banka jau piešķīrusi 33,3 miljonus eiro, kas ieguldīti mazo un vidējo uzņēmumu biznesa attīstībā. Bankas novērojumi liecina, ka uzņēmumu ieguldījumi veicinājuši to izaugsmi, paplašinot darbības apjomus un uzlabojot ražošanas efektivitāti. Visaktīvāk finansējumu izmantojuši transporta, administratīvo pakalpojumu, lauksaimniecības un mežsaimniecības, kā arī nekustamo īpašumu nozares uzņēmumi.

Bezskaidrās naudas maksājumu apmērs pagājušajā gadā Latvijā pieauga par 95% un veidoja 1,1 triljonu eiro, kamēr bezskaidrās naudas maksājumu skaits pieauga par 7%, sasniedzot 876 miljonus, informē Latvijas Bankā.

Latvijā 2024.gadā veikts 876 miljoni kredītiestāžu, elektroniskās naudas iestāžu, maksājumu iestāžu, Latvijas Bankas un Valsts kases klientu bezskaidrās naudas maksājumu 1,1 triljona eiro apmērā, proti, vidēji dienā veikti 2,4 miljoni maksājumu trīs miljardu eiro apmērā.

Bezskaidrās naudas maksājumu skaita pieaugumu noteicis karšu maksājumu skaita kāpums, taču straujo apjoma palielināšanos veicinājis viens no klientu kredīta pārvedumu veidiem - iekšbankas maksājumi -, kuros ietverts arī pakalpojums, ko bankas atsāka piedāvāt pēc ilgāka pārtraukuma, - "noguldījums uz nakti" juridiskajām personām. Šādi noguldījumi ļauj katru nakti noguldīt norēķinu kontos esošos naudas līdzekļus noguldījuma kontā, par to saņemot procentu maksājumus, bet nākamajā dienā nauda atgriežas norēķinu kontā un ir izmantojama ikdienas norēķinu vajadzībām.