Šobrīd esam liecinieki īstai tehnoloģiju revolūcijai, kad to attīstība notiek teju gaismas ātrumā, īpaši mākslīgā intelekta jomā. Tas, kas bija aktuāls pirms dažiem mēnešiem, šobrīd jau ir novecojis. Tehnoloģijas ir kā raķete un mēs kā indivīdi, uzņēmumi un valsts katrs savā ātrumā – cits leoparda, cits bruņurupuča vai gliemeža – cenšamies tikt tai līdzi. Šie dažādie tempi var kļūt par bremzējošu faktoru valsts ekonomiskajai attīstībai.

Jābūt ātrākiem

Saskaņā ar ES Digitālās desmitgades mērķu sasniegšanas ziņojumu, Latvija valsts pakalpojumu jomā uzrāda salīdzinoši labus rezultātus – jau sasniegti 85 % no rādītājiem, kas paredzēti līdz 2030. gadam. Tas ir apsveicami, taču kvantitāte nedrīkst aizēnot kvalitāti. Lai gan pieejamo digitālo valsts pakalpojumu klāsts ir plašs, ne visi no tiem ir lietotājam draudzīgi, intuitīvi un efektīvi. Tāpēc turpmāk daudz lielāka uzmanība jāpievērš tieši lietotāju pieredzei un funkcionalitātei – pakalpojumiem jābūt saprotamiem, pieejamiem un ātri izmantojamiem ikvienam.

Diemžēl uzņēmējdarbības vidē aina ir krietni bēdīgāka. Lai gan MVU digitalizācijā redzams zināms progress, uzņēmumu īpatsvars, kuriem ir vismaz pamatlīmeņa digitālās prasmes, joprojām atpaliek no ES vidējā rādītāja – Latvijā tie ir tikai 48,2 %. Digitālās intensitātes rādītāju ziņā Latvijas MVU ieņem pēdējo vietu Baltijas valstīs, un mākslīgā intelekta izmantošana šajā segmentā ir teju simboliska.

SEP arhitektūras birojs lauksaimnieciskās ražošanas infrastruktūras būvniecībā nāk ar principiāli jaunu, kompleksu piedāvājumu – zemniekiem tiek piedāvāts viss, sākot no priekšizpētes, finansējuma piesaistes stratēģijas izveides un atbalsta tā realizācijā, projektēšanas, tehnoloģisko iekārtu piegādes un beidzot ar būvniecību, Dienas Biznesam atklāja SEP lauksaimniecības projektu direktors Oļegs Mihailovskis.

Kā veiksmīgu piemēru SEP prezentē projektēšanu un būvniecību uzņēmumam Balticovo, kurā radīta gan unikāla tehnoloģija vistu mēslu pārstrādei biogāzē, gan biogāzes attīrīšanas sistēma, iegūstot biometānu, gan tā ievadīšana gāzes tīklā, lai būtu iespējama gāzes ar zaļo sertifikātu pārdošana Eiropas tirgū. SEP šobrīd projektē un vada būvniecības procesu 12 kūtīm vistu turēšanai ārpus sprostiem, novietnes jaunputniem. Mērogam – vienā vistu kūtī mitinās ap 165 000 putnu. Līdzīgi projekti ir Igaunijā un Lietuvā. SEP projektētāji saredz iespēju iegūto pieredzi piemērot visdažādākajās lauksaimnieciskās ražošanas nozarēs, jo īpaši uzsverot biogāzes ražošanas izdevīgumu laukos.

Latvijas ekonomikas konkurētspēja ir būtiska, lai mēs varētu ilgtermiņā veicināt sabiedrības labklājību, un tāpēc ir svarīgi apzināties, kurās jomās mums kā valstij ir priekšrocības. Ņemot vērā ģeopolitiskos riskus, atbilde uz šo jautājumu šodien ir citāda nekā pirms desmit gadiem.

Latvijas ekonomikas relatīvā atpalicība no Igaunijas un Lietuvas pēdējo gadu laikā daļēji skaidrojama ar mūsu ekonomikas struktūru. Jau sākot ar Latvijas neatkarības atgūšanu, Latvijā attīstījās nozares, kas izmantoja mūsu dabisko ģeogrāfisko tuvumu Krievijai un Krievijas ietekmes sfērā esošajām valstīm. Tās balstījās arī uz Latvijas okupācijas laikā radīto loģistikas infrastruktūru, kas bija vērsta uz izejvielu piegādi Rietumiem un gatavās produkcijas piegādi dažādiem padomju impērijas reģioniem.

Kā to var labi redzēt šodien, šis ekonomikas modelis nebija izturīgs pret ģeopolitiskajiem riskiem, kas īpaši spilgti izgaismojās pēc Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā. Latvijas banku pieredze klientu – nerezidentu – apkalpošanā ilustrē šī biznesa modeļa piemēru finanšu nozarē: lai gan sākotnēji tas šķita ļoti veiksmīgs, ilgtermiņā šis modelis izrādījās neizturīgs pret ģeopolitiskajiem un regulatorajiem riskiem.

Pētot Latvijas finanšu sektora kapitālā remonta laikā paveikto, Dienas Biznesa redzeslokā ir nonācis kāds Krievijas uzņēmējs, kurš pavisam neilgi pirms kapitālā remonta sākuma ir ieguvis savā īpašumā vairākus iespaidīgus namus Rīgas centrā.

Minētā uzņēmēja vārds ir Sergejs Ivakhno (Sergey Ivakhno), un viņš ir patiesais labuma guvējs dažādos uzņēmumos, kuru īpašumā atrodas vairākus miljonus eiro vērti nami Vecrīgā (piemēram, Smilšu ielā, Audēju ielā), kā arī citur Rīgas centrā (piemēram, Merķeļa ielā, Brīvības ielā). Dienas Bizness izpētīja, ar ko uzņēmējs ir nodarbojies Krievijā, kas viņam pieder Latvijā un kurš viņam ir palīdzējis šeit izkārtot savas bagātības, iegādājoties un pārvaldot nekustamos īpašumus Rīgas centrā.

Uzņēmēja biznesa gaitas Krievijas banku sektorā

Dienas Bizness izpētīja, ka Sergejs Ivakhno ir bijis uzņēmējs ar plašu vērienu Krievijā, kurš darbojies galvenokārt banku sektorā. Sergejs Ivakhno Krievijā bijis vairāku banku vadītājs un līdzīpašnieks, tostarp bijis līdzīpašnieks un vadījis Maskavas vekseļu banku, bijis Aktivkapital bankas (iepriekš Elkabank) līdzīpašnieks, kā arī kontrolējis citas bankas, piemēram, Servis-rezerv banku, Volga-kredit banku un Kapital Moskva banku.

Vienā no perspektīvākajām industriālajām teritorijām Rīgas tuvumā, NORDO noliktavu kompleksā Dreiliņos uzsākti plaši rekonstrukcijas darbi. Projekta ietvaros paredzēta 30 000 m² noliktavu platību pārbūve un modernizācija, ieguldot vairāk nekā 8 miljonus eiro, lai radītu vidi, kas apvieno augstākās tehniskās prasības, ekonomisku efektivitāti un stratēģisku atrašanās vietu. Šobrīd pabeigts ēkas rekonstrukcijas tehniskais projekts, saņemta būvatļauja un noslēgumam tuvojas līguma noslēgšana ar ēkas būvnieku, būvniecības darbus plānots uzsākt vasaras sākumā.

Pēc rekonstrukcijas ēka kļūs par modernu A klases energoefektivitātes noliktavu, kas pilnībā atbildīs jaunbūvēto industriālo telpu standartiem. Jaunas inženiersistēmas, mūsdienīga fasāde un atjaunots jumta segums nodrošinās gan zemas ekspluatācijas izmaksas, gan ilgtspējīgu infrastruktūru nākotnei.

Viena no tehniski nozīmīgākajām priekšrocībām būs pastiprinātā konstrukciju nestspēja, kas ļauj nomniekiem uzstādīt telferus. Šāda iespēja būtiski atvieglo smagkravu pārvietošanu un racionalizē ražošanas posmus, īpaši tajos procesos, kur nepieciešama efektīva iekšējā loģistika. Tirgū, kur mūsdienu noliktavu risinājumi reti paredz šādu funkcionalitāti, šī īpašība padara projektu par stratēģiski izdevīgu izvēli uzņēmumiem ar specifiskām tehnoloģiskām vajadzībām.

Tirdzniecības centru nozare ir veiksmīgi atkopusies no pandēmijas sekām, tāpēc pienācis laiks tai piešķirt jaunu elpu. Un, lai gan daudzi runā par multifunkcionalitāti kā par nākotnes trendu, tomēr patiesībā – multifunkcionalitāte tirdzniecības centros vienmēr ir bijusi to pamatbūtība.

Proti - lielveikali nekad nav bijuši “viena segmenta” vietas. Tie ir bijuši un joprojām ir telpas, kur līdzās modei sastopama izklaide, pakalpojumi un, jā, arī sociālā atbildība. Tāpēc šodien tirdzniecības centri nav vienkārši iepirkšanās galamērķi – tie kļūst par sabiedrības mikropasaulēm, kurām jāspēj atbildēt uz dažādu sociālu grupu vajadzībām un sniegt jēgpilnu, daudzdimensionālu pieredzi.

Multifunkcionalitāte nav inovācija – tā ir nozares kodols

Mode, izklaide un pakalpojumi – šī struktūra nav tikai statistiska attiecība (40:30:30), tā ir sistēma, kas veido apmeklētāju plūsmas un iepirkšanās pieredzi. Tas, kā šo sistēmu pielāgojam konkrētai videi, ir mūsu profesionālais izaicinājums. Un, ja šodien multifunkcionalitāte tiek pasniegta kā jaunatklājums, iespējams, ir īstais brīdis atskatīties uz nozares pieredzi un mācīties no tās – kopā.

AS PN Project, Preses Nama Kvartāla attīstītājs Rīgā, ir veiksmīgi noslēdzis obligāciju programmas trešo laidienu, piesaistot 4,8 miljonus eiro.

Vasaras periods finanšu tirgos tradicionāli ir salīdzinoši kluss laiks, tāpēc šis ir labs rezultāts, kas apliecina investoru intereses noturību.

"Vasara finanšu tirgos parasti ir mierīgs laiks, tāpēc 4,8 miljonu eiro piesaiste šobrīd ir lielisks sasniegums. Tas parāda, ka arī atvaļinājumu laikā investori turpina atbalstīt projektus ar skaidru potenciālu – tādus kā Preses Nama Kvartāls," saka Povils Urbonavičs (Povilas Urbonavičius), Lords LB Special Fund V vadītājs. "Aktīvie un redzamie būvdarbi objektā sniedz papildu pārliecību, ka projekts attīstās stabili un tiek īstenots atbilstoši solītajam."

Piesaistītie līdzekļi tiks izmantoti, lai šobrīd notiekošo būvdarbu finansēšanai. Pašlaik tiek uzstādīta biroju ēkas mūsdienīgā stikla-alumīnija fasāde, kā arī tiek montēti sienu paneļi ēkas 11. jeb pēdējā stāvā, uzstādītas metāla konstrukcijas ēkas galos un montētas sijas liftu šahtās. Būvniecība notiek vienmērīgi un atbilstoši plānam.

Ministru kabinetam, bet vēlāk arī Saeimai, būs jālemj par apjomīgiem grozījumiem Darba likumā, kas būs saistoši lielai daļai uzņēmumu. Izmaiņas aptvers dažādus jautājumus, bet viens no “karstākajiem” jautājumiem ir par darba laika saīsināšanu un iespēju strādāt četras dienas nedēļā.

Godīgi sakot, plānotās izmaiņas Darba likumā mūs ietekmēs minimāli, jo mūsu personālvadības procesi jau šobrīd ir izveidoti tā, lai veicinātu labu un uz savstarpēju cieņu balstītu uzņēmuma iekšējo kultūru. Mēs patiesi esam uz vērtībām balstīts uzņēmums, un šīs vērtības nav tikai skaisti lozungi uz plakātiem pie uzņēmuma biroja sienas vai mājaslapā. Tas atspoguļojas arī ikdienas darbā – mūsu darbinieku mainība ir visai zema.

Ja runājam par vienu no “karstākajām” plānoto izmaiņu idejām – četru darba dienu nedēļu –, jāatzīst, ka diskusija par to ilgst jau gadiem un nav nekas jauns. Vairākos pasaulē labi zināmos uzņēmumos ir veikti eksperimenti ar četru darba dienu nedēļu, un to rezultāti bijuši atšķirīgi. Tas skaidri parāda: ir nozares un uzņēmumi, kuriem četru darba dienu nedēļa ir piemērota, bet ir arī tādi uzņēmumi un nozares, kur šāda pieeja nesniedz vēlamo rezultātu. To apliecina arī tas, ka Beļģijā, kur likumā ir noteikta iespēja darbiniekiem strādāt četras darba dienas nedēļā, tikai aptuveni 1% no darbiniekiem to ir izvēlējušies un aptuveni 3% uzņēmumi to ir ieviesuši daļai darbinieku.

Publiskajā telpā ik pa laikam varam dzirdēt par dažādām problēmām ar digitālajiem risinājumiem. Aktīvākas debates par to, kā novērst nebūšanas, atsākās pēc pašvaldību vēlēšanām.

Kamēr vieni rosina veikt auditu, bet citi uzsver, ka nepieciešams izveidot jaunu ministriju vai centrālu iestādi, kas fokusējas tikai uz digitalizāciju, riskus būtu iespējams mazināt ar daudz pieticīgākām investīcijām - veicot izmaiņas digitālo sistēmu un risinājumu izstrādes procesā. Vairāk laika izstrādei, t.sk. testēšanai, ciešāka sadarbība starp pasūtītāju un izstrādātāju un adaptīva (agile) un elastīga pieeja visā izstrādes procesā.

IT sistēmas ir kā mājas – būvniecības procesā var atklāties jauni aspekti

Digitālo risinājumu iepirkumu procesu valsts pakalpojumu nodrošināšanai var padarīt mūsdienīgāku, ērtāku un elastīgāku – tas pozitīvi ietekmētu arī gala rezultātu. Piemēram, šobrīd teju ikvienas sistēmas izstrādes iepirkumā ir ļoti smalki un detalizēti aprakstītas tehniskās specifikācijas, pēc kurām attiecīgi izstrādātājs rada risinājumu. Šajās specifikācijās ir ļoti konkrēti aprakstīts, ko sistēmai jāspēj darīt, bieži pat lietotāja interfeisa līmenī noteikts, kādas programmēšanas valodas, datubāzes vai platformas jāizmanto, fiksēts, kādai jābūt sistēmas uzbūvei utt.

2024. gada Ārvalstu investoru padomes Latvijā pētījums “Sentiment Index” atklāj, ka Latvijā, salīdzinot ar citām Baltijas valstīm, joprojām pastāv būtiski izaicinājumi publisko iepirkumu caurspīdīgumā un godīgas konkurences nodrošināšanā, kas bremzē ārvalstu investīciju piesaisti.

Šajā kontekstā Rīgas domes jaunās koalīcijas apņemšanās veicināt godīgu saimniekošanu un līdzekļu izlietojuma efektivitāti ir nozīmīgs un gaidīts solis. Tomēr mobilo pakalpojumu iepirkumu prakse rāda, ka, apvienojot divus savstarpēji atšķirīgus pakalpojumus vienā iepirkumā, kā to dara gan Rīgas digitālā aģentūra, gan SIA “Rīgas nami”, tiek veicināts favorītisms un apgrūtināta ārvalstu investoru iesaiste un attīstība Latvijas tirgū.

Lai veicinātu Latvijas ekonomisko attīstību un uzlabotu investīciju vidi, nepieciešams risināt favorītisma problēmu publiskajos iepirkumos. “Bite Latvija” jau 20 gadus darbojas Latvijā un kopā ar citiem ārvalstu investoriem regulāri norāda uz favorītismu publiskajos iepirkumos ne tikai ministrijās un centrālajā valsts pārvaldē kopumā, bet arī pašvaldībās, piemēram, Siguldas un Augšdaugavas novadu pašvaldībās. Pašreizējā iepirkumu pieeja, ko īsteno divas Rīgas valstspilsētas pašvaldības iestādes, liecina par nepilnībām konkurences nodrošināšanā un nerada pārliecību par budžeta līdzekļu efektīvu izmantošanu mobilo pakalpojumu iegādē.

Karš Ukrainā būtiski maina ģeopolitisko situāciju, īpaši ietekmējot Eiropas Savienības Austrumu pierobežas reģionu – Igauniju, Latviju, Lietuvu, Poliju un Somiju. Šīm valstīm ir jāsaskaras ar sarežģītiem izaicinājumiem, kas prasa pāreju uz eksaptīvu noturību – spēju pielāgot esošos resursus un infrastruktūru, lai reaģētu uz mainīgiem draudiem un vienlaikus sekmētu ilgstošu un ilgtspējīgu attīstību.

Austrumu pierobežas valstis īsteno divvirzienu stratēģiju: no vienas puses, tiek stiprināta kontrole un uzraudzība, reaģējot uz pašreizējiem un potenciālajiem draudiem, bet, no otras puses, mobilizēti resursi, lai uzlabotu gatavību un ieguldītu ekonomiskajā, teritoriālajā un sabiedrības noturībā. Somijas un Zviedrijas pievienošanās NATO 2024. gadā kalpo par spilgtu piemēru proaktīvai rīcībai draudu apstākļos, integrējoties kolektīvās atturēšanas un aizsardzības sistēmās.

Aizsardzības izdevumi šajās valstīs jau tagad ir augsti (2025. gadā tie varētu sasniegt 2,5–4,7% no IKP), un tie turpina pieaugt. Sākotnējie ieguldījumi nacionālajā drošībā šobrīd stiprina arī ES ārējo robežu aizsardzību pret hibrīdkara draudiem, kiberuzbrukumiem un sankciju apiešanas mēģinājumiem, kas tiek vērstipret ES no agresorvalstu - Krievijas un Baltkrievijas puses. Latvijas Muitas pārvalde ir viens no būtiskākajiem ES spēlētājiem cīņā pret sankciju apiešanu. Saskaroties ar ievērojamiem izaicinājumiem, novēršot pret Krieviju un Baltkrieviju noteikto sankciju apiešanu, pārvalde ir ieviesusi pastiprinātas kontroles, kā arī aktīvi sadarbojas ar citām ES dalībvalstīm un partneriem Centrālāzijā un citur pasaulē.

Valsts austrumu robežas apsardzības tehnoloģiskās infrastruktūras izbūvē darbi norit pēc plāna, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Ģirts Ozols.

"Viss rit pēc plāna," viņš sacīja, norādot, ka līdz šim projektā ir izdarīts salīdzinoši daudz, tostarp visu vairāk nekā 450 kilometru garumā ir veikta projektēšana un šobrīd darbi notiek vairāk nekā 200 kilometru garā posmā. Šogad testa režīmā plānots robežsardzei nodot apmēram trešo daļu jeb posmu 150 kilometru garumā, bet līdz nākamā gada beigām paredzēts nodot visu.

Tajā pašā laikā Ozols atzīmēja, ka sarežģījumus rada tas, ka tiek bojāta jau izveidotā infrastruktūra.

"Sarežģījumi ir apstāklī, ka jau izveidotais tiek bojāts no pretinieku puses, bet lielā mērā mēs ar to rēķinājāmies un rodam dažādus risinājumus, lai šī infrastruktūras bojāšana būtu ar pēc iespējas mazākām sekām," sacīja Ozols, piebilstot, ka līdz šim tika bojāts žogs, izgriežot atsevišķus posmus vai apgāžot stabus, bet šobrīd tiek bojātas elektrības sadalnes vai datu pārraides mezgli.

Latvijā īres dzīvojamo namu tirgus joprojām ir maz attīstīts, tāpēc ir vieta jaunu vērienīgu projektu īstenošanai, kas spēj apmierināt iedzīvotāju pieprasījumu pēc kvalitatīvas un modernas dzīvesvietas. Viens no šādiem namiem tiek celts Rīgā, Katoļu ielā 11 – SIA “Katoļu 11”, kas realizē šo projektu, banka Citadele piešķīrusi finansējumu 1,85 miljonu eiro apmērā ēkas būvniecībai un dzīvokļu iekārtošanai.

Projekta pabeigšana ir plānota šogad. Tā ir sešu stāvu ēka ar 76 īres dzīvokļiem, kuru platība ir no 17,8 m² līdz 36,6 m².

"Projekta kopējā platība ir 2764,9 m², bet dzīvojamā platība – 2307 m². Ēka atrodas gandrīz pilsētas centrā, tās apkārtnē ir parks, sabiedriskā transporta pieturvietas, kā arī pie ēkas tiks labiekārtots pagalms ar bērnu rotaļu laukumu un vietu 12 autostāvvietām," stāsta Olga Muhanberga, SIA “Katoļu 11” valdes locekle.

"Ne katrs var atļauties iegādāties dzīvokli jaunā projektā – ne tikai finansiālu apsvērumu, bet arī mobilitātes dēļ. Taču klients var atļauties maksāt par ikmēneša īri, lai dzīvotu mūsdienīgā, komfortablā dzīvoklī. Tajā pašā laikā investoru vidū pieaug pieprasījums pēc kvalitatīva nekustamā īpašuma un uzticamas pārvaldīšanas kompānijas, kas var pārņemt rūpes par investīciju objektu. Redzot šo nepieciešamību, mainījām savu stratēģiju un sākām būvēt vai iegādāties un renovēt daudzdzīvokļu ēkas, lai tās izīrētu."“Redzam, ka nekustamā īpašuma tirgū Latvijā ir nepieciešamas pārmaiņas, kas padarītu to draudzīgāku gala pircējam. Trūkst piedāvājuma, kas apmierinātu to iedzīvotāju pieprasījumu pēc mūsdienīga mājokļa, kuri nevar vai nevēlas iegādāties mājokli jaunbūvēs. Esam gandarīti atbalstīt SIA “Katoļu 11” projektu, jo tas spēs piedāvāt risinājumu tieši šim segmentam – kvalitatīvu, ilgtspējīgu un pieejamu īres mājokli pašā Rīgas centrā, vienlaikus sekmējot arī pilsētvides attīstību,” saka Mārtiņš Bočkāns, bankas Citadele Lielo uzņēmumu apkalpošanas daļas vadītājs.

Riga Waterfront attīstītājs Eagle Hills piesaka jau ceturto projekta ēku Park Residences un uzsāk dzīvokļu rezervācijas. Dinamiskā atrašanās vieta, Andrejsalā, apvienojot pilsētas eleganci ar mūsdienīga dzīvesstila elementus, iezīmē nākamo nozīmīgo posmu vērienīgākajā Rīgas bijušo industriālo teritoriju attīstības projektā, kas veido jaunu dzīves telpu Daugavas krastā.

Eagle Hills valdes priekšsēdētājs Mohameds Alabbars: "Park Residences ir vēl viens nozīmīgs posms Riga Waterfront attīstībā. Tas nosaka toni tam, ko mēs vēlamies radīt šajā unikālajā projektā: ēkas un vidi, kas apvieno skaistumu un komfortu, veidojot modernu pilsētvides kopienu vienā no ievērojamākajiem galamērķiem Eiropā.

" Park Residences piedāvā 232 rūpīgi pārdomātus vienistabas, divistabu un trīsistabu dzīvokļus, kā arī ekskluzīvas pilsētas villas ēkas pirmajā līmenī un šarmantus mansarda dzīvokļus. Katrs mājoklis ir veidots, lai nodrošinātu mūsdienīgu dzīves kvalitāti - ar ērtu piekļuvi pazemes autostāvvietai, kā arī velosipēdu un bērnu ratiņu novietnēm. Savukārt pilsētas villas izceļas ar privātām ieejām, piešķirot papildu individualitātes un privātuma sajūtu.

Intervija ar Reini Znotiņu, Latvijas blokķēdes attīstības asociācijas izpilddirektoru.

Gada sākumā medijos bija izskanējušas baumas, ka Latvijā varētu ienākt viens no lielākajiem kripto nozares spēlētājiem? Vai pašlaik vari ko vairāk komentēt?

Kā parasti saka, nav dūmu bez uguns, bet pašlaik es vēl neko konkrētu nevaru komentēt. Varu tikai teikt, ka pēdējo divu gadu laikā esam nopietni strādājuši, lai veidotu likumdošanas vidi blokķēdes nozares attīstībai par pievilcīgāko Eiropas savienībā. Web3 ir salīdzinoši jauna nozare, tāpēc Latvijai ir visas iespējas iegūt savu tirgus nišu, tomēr jau pašlaik šajā nozarē darbojas ļoti daudzi, plaši zināmi zīmoli. Mēs tos redzam uz populāru futbola komandu krekliem, vai arī tie sponsorē F1 un NBA komandas. Šī ir tā reize, kad Latvijai ir iespēja piesaistīt šos pasaules milžus un pēc mūsu aplēsēm jau pirmā gada laikā Latvija varētu saņemt nodokļos vismaz 150 miljonus eiro. Ja esiet pamanījuši, pašlaik valsts pārvalde jau ilgu laiku meklē kā samazināt budžetu, vai nogriezt kultūrai, vai veselībai. Tikai viens nozīmīgs kripto nozares spēlētājs gada laikā dotu šos trūkstošos 150 miljonus, bet potenciāls ir vēl lielāks. Daudziem cilvēkiem ir grūti saprast, vai 150 miljoni gadā nodokļos ir daudz vai maz, bet tad mēs varam salīdzināt ar tādiem zināmiem zīmoliem kā “airBaltic”, vai lielākā veikalu ķēde “Maxima” kuri, spriežot pēc publiski pieejamās informācijas, pagājušā gadā nodokļos samaksāja aptuveni 50 miljonus eiro. Viena no vadošajām bankām – SEB Banka vēl 2023.gadā samaksāja Latvijas budžetā 14,8 miljonus. Jāatzīst, ka pagājušā gadā, līdz ar nodokļu paaugstinājumu, arī banku nomaksātie nodokļi palielinājās.

Baltijas enerģētikas nozare šobrīd piedzīvo būtiskas pārmaiņas, ko virza trīs galvenie attīstības virzieni - decentralizācija, digitalizācija un dekarbonizācija, uzsver Agris Veliks, ABB Elektrifikācijas biznesa vadītājs Latvijā.

Ja agrāk enerģijas ražošana bija centralizēta un balstījās uz lieliem spēkstaciju projektiem, šodien tirgū strauji attīstās daudzi jauni, neatkarīgi ražotāji, skaidro A.Veliks. Mēs vairs neesam atkarīgi tikai no pāris lieliem piegādātājiem, kā ietekmē tirgus kļūst arvien elastīgāks, tā stiprinot energoapgādes drošību, skaidro ABB Elektrifikācijas biznesa vadītājs Latvijā. Vienlaikus viņš norāda, ka nākotnē vēl lielāku nozīmi iegūs arī digitalizācija un dekarbonizācija. Viedās tehnoloģijas ļauj efektīvāk kontrolēt un pārvaldīt elektroenerģijas tīklus, savukārt Eiropas Savienības (ES) regulējums nosaka arvien stingrākas prasības ilgtspējai un emisiju samazināšanai. Ilgtspēja ir arī viens no ABB definētajiem stratēģiskajiem mērķiem, atzīmē A.Veliks.

Latvijas banku sektors šogad pirmajā ceturksnī strādāja ar peļņu 107,35 miljonu eiro apmērā, kas ir par 35,2% mazāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotie dati.

Banku procentu ienākumi 2025.gada pirmajos trijos mēnešos veidoja 337,291 miljonu eiro, kas ir par 12,6% mazāk nekā 2024.gada pirmajā ceturksnī, kamēr procentu izdevumi samazinājās par 6,7% un veidoja 93,299 miljonus eiro.

Savukārt banku komisijas naudas ienākumi šogad pirmajā ceturksnī bija 86,752 miljonu eiro apmērā, kas ir par 5,4% vairāk nekā 2024.gada pirmajos trijos mēnešos, bet banku komisijas naudas izdevumi pieauga par 8,8% - līdz 26,155 miljoniem eiro.

2025.gada marta beigās banku sektora aktīvi bija kopumā 30,111 miljardu eiro apmērā, kas ir par 1,2% jeb 379,465 miljoniem eiro mazāk nekā 2024.gada beigās, kad banku sektora aktīvi veidoja 30,491 miljardu eiro.

Latvijas banku sektors šogad pirmajā pusgadā strādāja ar 211,476 miljonu eiro peļņu, kas ir par 30,8% mazāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotie dati.

Banku procentu ienākumi 2025.gada pirmajos sešos mēnešos veidoja 653,261 miljonu eiro, kas ir par 15,8% mazāk nekā 2024.gada pirmajā pusgadā, kamēr procentu izdevumi samazinājās par 15,3% un veidoja 176,619 miljonus eiro.

Savukārt banku komisijas naudas ienākumi šogad pirmajā pusgadā bija 179,132 miljonu eiro, kas ir par 6,4% vairāk nekā 2024.gada pirmajos sešos mēnešos, bet banku komisijas naudas izdevumi pieauga par 8,5% - līdz 54,779 miljoniem eiro.

Jūnija beigās banku sektora aktīvi bija kopumā 30,397 miljardi eiro, kas ir par 0,3% jeb 93,600 miljoniem eiro mazāk nekā 2024.gada beigās, kad banku sektora aktīvi veidoja 30,491 miljardu eiro.

Banku izsniegto kredītu apmērs nebanku klientiem šogad jūnija beigās bija 17,407 miljardi eiro, kas ir par 4,5% jeb 746,473 miljoniem eiro vairāk nekā 2024.gada beigās.

Digitālās transformācijas laikmetā tehnoloģijas maina mūsu darbu, dzīves ritmu, lēmumu pieņemšanu – un pat cilvēku attiecības. Viens no būtiskākajiem jautājumiem, uz ko šodien jārod atbilde – vai mēs spēsim kontrolēt tehnoloģijas vai tās kontrolēs mūs?

Šī dilemma nav tikai filozofiska. Tā ir arī cilvēciska un ļoti praktiska. No vienas puses tehnoloģijas rada ietekmi uz vidi, veicina nevajadzīgu datu ģenerēšanu, taču no otras puses – palīdz taupīt laiku un pat glābt dzīvības.

Tehnoloģijas ir instruments – izvēle ir cilvēka rokās

Jautājums par to, kurš saglabās kontroli patiesībā nav jauns. Jau 1999. gadā mūziķis Prinss kādā no uzrunām aicināja būt apdomīgiem, izmantojot tehnoloģijas, uzsverot - “neļaujiet datoriem jūs izmantot”. 2025. gadā šis brīdinājums ir aktuālāks nekā jebkad. Izmantojot tehnoloģijas neracionāli un nekontrolēti, tās kļūst par mūsu laika zagļiem, kā arī veicina negatīvu ietekmi uz apkārtējo vidi.

Šobrīd pensionējas krietni vairāk cilvēku, nekā darba tirgū ienāk jauni.

«Ir neizbēgami, ka pavisam drīz nāksies celt pensionēšanās vecumu no 70 gadiem. Šo jautājumu gadiem neviens nerisina un negrib risināt, jo vieglu un ātru zāļu tam nav, bet politikā domāšana ir tikai uz četriem gadiem,» pēc Latvijas demogrāfijas datu publiskošanas sociālajā tīklā X paziņoja Saeimas deputāts no Apvienotā saraksta Andris Kulbergs. Pēc būtības jaunākie Latvijas demogrāfijas dati no Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) nav nekas jauns un pārsteidzošs. Tas, par ko šobrīd runā deputāts un pirmsākumā paziņoja Latvijas Darba devēju konfederācijas finanšu un nodokļu eksperts Jānis Hermanis, ir fakts, ka šobrīd pensionējas krietni vairāk cilvēku, nekā darba tirgū ienāk jauni.

Piesaistot profesionālus partnerus jau plānošanas stadijā, attīstītāji viena miljona eiro investīciju projektos var ietaupīt līdz pat 150 tūkstošiem eiro.

Stratēģiska plānošana sadarbībā ar ārējiem ekspertiem ļauj ietaupīt ievērojamus resursus gan projektēšanas un būvniecības fāzē, gan gala produktu pozicionēšanā un pārdošanā. Nereti attīstītāji pie mums vēršas tikai brīdī, kad projekts jau ir izstrādāts, un mēs redzam, cik daudz iespēju faktiski ir palaistas garām. Aicinu attīstītājus jau laikus apdomāt iespēju sadarboties ar nekustamā īpašuma aģentūrām. Kvalitatīvs outsource vienmēr būs lētāks nekā slikts insource.

Daudzi attīstītāji joprojām uzskata, ka spēj sekmīgi īstenot projektus bez papildus atbalsta vai piesaista aģentūru tikai projekta noslēguma jeb pārdošanas fāzē. Mēs redzam, ka šāda pieeja nereti rezultējas zaudējumos vai neizmantotās peļņas iespējās, kuru apjomu vēlāk precīzi novērtēt vairs nav iespējams. To, kāds būtu bijis potenciālais ieguvums, ja attīstītājs jau projekta sākuma posmā būtu rīkojies citādi, precīzi izmērīt nevar, tomēr mūsu aplēses liecina, ka neiegūtās peļņas apmērs varētu sasniegt pat 25%,.

Tuvāko gadu laikā atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošana kļūs par mūsu ikdienu, tomēr tas nenozīmē simtprocentīgu atteikšanos no fosilajiem kurināmajiem, domā Kristaps Ramiņš, FILTER Latvia vadītājs.

Fosilajiem resursiem arī turpmāk būs nozīmīga loma mūsu enerģētikā, taču vienlaikus būs arī tādi kurināmie, kas, visticamāk, izzudīs, spriež K.Ramiņš, kā piemēru minot Igaunijā plaši izmantoto degslānekli vai Polijai raksturīgās ogles. Šie resursi rada būtisku kaitējumu videi un ir aizstājami, savukārt dabasgāze ir daudz mazāk kaitīga un daudzos gadījumos - joprojām labākā izvēle. Skaidrs, ka mums patīk būt zaļiem, efektīviem un vairāk izmantot AER, taču, lai tas notiktu, ir jābūt arī ekonomiskam pamatojumam, atgādina K.Ramiņš.

Par līdzsvaru starp zaļajiem mērķiem un ekonomisko realitāti, kā arī citām enerģētikas nozares aktualitātēm tiks diskutēts arī FILTER Enerģētikas konferencē, kas notiks šā gada 16.oktobrī un vienkopus pulcēs enerģētikas, siltumapgādes, rūpniecības un ražošanas uzņēmumu pārstāvjus, kā arī tehnoloģiju inovatorus no Baltijas un Ziemeļvalstīm.

Iespējams, ja Jānis Pliekšāns (Rainis) dzīvotu šajos laikos, viņa spārnotā frāze “pastāvēs, kas mainīsies” varētu arī skanēt apmēram kā virsrakstā. Attīstoties kreditēšanas nozarei, mākslīgais intelekts (MI) nav tikai papildu rīks, ko uzņēmumi var izmantot dažādu procesu automatizācijai. MI ir pārveidojošs spēks, kas fundamentāli maina veidu, kā šodien tiek plānots viss kreditēšanas cikls un kas apgāž ierastās kreditēšanas paradigmas.

Iespējas klientu izvērtēšanas procesā

Lai gan modernas klientu maksātspējas izvērtēšanas sistēmas prot dažu sekunžu laikā izanalizēt vairākus simtus un dažkārt pat tūkstošus kritēriju, piemēram, kredītvēsturi, publiskās datubāzes, darījumu vēsturi, nodarbinātību, arī pieteikuma iesniegšanas laikā izmantotās viedierīces, MI paver iespēju iet vēl dziļāk. Jau šobrīd finanšu tehnoloģiju uzņēmumi un bankas savos klientu izvērtēšanas algoritmos ar MI palīdzību rod veidus, kā analizēt kredīta pieteicēja uzvedības modeļus, izdevumu paradumus, un citkārt arī novērtēt pieteicēja piedāvātās ķīlas vērtību atbilstoši publiskajiem tirgus datiem. Šī visaptverošā analīze ļauj aizdevējiem ieskatīties mazliet tālāk aspektos, kas ir ārpus kredītbiroju datu bāzēm un banku kontu pārskatiem. Rezultātā tā ir iespēja identificēt kredītspējīgas personas, kurām varbūt nav plašas kredītvēstures, bet kurām ir pietiekami un regulāri ienākumi, lai sekmīgi izpildītu uzņemtās saistības. Raugoties uz savu pieredzi, Wandoo Finance klientu datu apstrādē MI izmanto, lai izstrādātu parametrus risku izvērtēšanai un meklējot dziļākas sakarības klienta uzvedības un paradumu analīzē. Šobrīd vairāk nekā 90% no lēmumiem par kredītu izsniegšanu mūsu uzņēmumā pieņem automātiski algoritmi. Šāda pieeja palīdz krietni ietaupīt uz cilvēkresursu noslodzi un arī ievērojami uzlabo uzņēmuma kredītportfeļa kvalitāti.

Latvijas banku sektors pagājušajā gadā strādāja ar peļņu 570,62 miljonu eiro apmērā, kas ir par 7,7% mazāk nekā 2023.gadā, liecina Latvijas Bankas publiskotie dati.

Banku procentu ienākumi 2024.gadā veidoja 1,549 miljardus eiro, kas ir par 17,4% vairāk nekā 2023.gadā, kamēr procentu izdevumi pieauga par 90% un sasniedza 428,771 miljonu eiro.

Savukārt banku komisijas naudas ienākumi pagājušajā gadā bija 354,888 miljonu eiro apmērā, kas ir par 8,9% vairāk nekā 2023.gadā, bet banku komisijas naudas izdevumi pieauga par 15,7% - līdz 107,348 miljoniem eiro.

2024.gada beigās banku sektora aktīvi bija kopumā 30,5 miljardu eiro apmērā, kas ir par 8% jeb 2,253 miljardiem eiro vairāk nekā 2023.gada beigās, kad banku sektora aktīvi veidoja 28,247 miljardus eiro.

Banku izsniegto kredītu apmērs nebanku klientiem pagājušā gada beigās bija 16,659 miljardi eiro, kas ir par 4,8% jeb 759,167 miljoniem eiro vairāk nekā 2023.gada beigās.

Digitālās vides attīstība ir priekšnosacījums drošībai, noturībai un arī valsts finansiālai izaugsmei. Tas viss nav iespējams bez spēcīgiem pamatiem jeb kritiskās infrastruktūras, par ko jau simts gadus rūpējas un domā Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC).

Vairāku gadu garumā bez skaļiem saukļiem un paštīksmināšanās Latvija ir izbūvējusi un paplašina sakaru un apraides tīklu, nodrošina Latvijas un NATO ārējās robežas drošības stiprināšanu, sniedz ērtus un uzticamus digitālās identitātes pakalpojumus, šobrīd testē 5G tehnoloģiju TV un radio apraides nodrošināšanai. Kurš par to maksā un kas liecina par LVRTC panākumiem?

LVRTC peļņu veido IKT infrastruktūras nomas un saistīto pakalpojumu ienākumi, LMT dividendes, ieņēmumi no valsts deleģēto uzdevumu izpildes un komercproduktu - piemēram datu centru, kā arī datu tranzīta pakalpojumu tirgošanas pašmāju un ārvalstu komersantiem. Īstenojot dažādus projektus, akcionāra noteikta daļa iegūtās peļņas tiek iemaksāta valstij, bet daļa - ieguldīta simts procentus valstij piederošā LVRTC infrastruktūras attīstībā, lai veicinātu nākotnes tehnoloģisko projektu īstenošanu. Atkārtoti ieguldot peļņu, mēs veicinām ne tikai mūsu attīstību, bet arī valsts tehnoloģisko un finansiālo izaugsmi. Šāda efektīva resursu pārvaldība ļauj mums īstenot inovatīvus projektus, kas atbalsta valsts ekonomiskās intereses, nodrošinot iedzīvotājus un organizācijas ar drošu un ātru informācijas saņemšanu un tās pārraidi.